Naghamādas rokraksti
Nag-Hammadi.
13 papirusa kodeksu depozīts ar pirmkristīgiem tekstiem, kas 1945.gadā uziets netālu no Naghamādas ciema Augšēģiptē, viens no Jaunās derības avotiem.
Atrašanas vieta. Vidusēģipte, Nīlas kreisajā krastā, ziemeļrietumos no Luksoras, netālu no Hagamādas (grieķiski Henoboskiona) pilsētiņas. Tas ir 450 km uz dienvidiem no Kairas.
Atrašana. Apstākļu sakritības dēļ krūkas saturs nonāca Kairas koptu muzejā, kur tā milzīgā vēsturiskā vērtība tika attiecīgi novērtēta.
Atklāšana un izpēte. 1945.gada decembrī šis papirusa kodeksu depozīts tika uziets 11 km uz ZA no nelielā Naghamādas ciema.
Divi vietējie ēģiptieši zem klinšu bluķa, ieraktai starp kapiem kādas nelielas kristiešu draudzes III gs. kapsētā, uzdūrās kādai sarkanīgai māla krūkai (amforai). Domājams, tā bija šīs draudzes bibliotēka, kas briesmu brīdī norakta drošā vietā. Amforu sasituši, abi (citos avotos vēstīts, ka beduīni bijuši veseli 7) uzgāja ādās ievīstītus papirusa kodeksus, kopskaitā 13. Neizprazdami atradumu vērtību, atradēji aiznesa tos mājā un novietoja netālu no krāsns. Tā viens no kodeksiem gandrīz pilnībā tika nokurināts.
Dažādu apstākļu dēļ kodeksi tomēr netika iznīcināti, un, nomainījuši vairākus saimniekus, nonāca Kairas Koptu muzeja īpašumā. Tur tā milzīgā vēsturiskā vērtība tika attiecīgi novērtēta, tie pamazītēm tika pētīti un publicēti.
Pirmās plašāk atzītās zinātniskās publikācijas parādījās tikai XX gs. 50. un 60.gados.
Latvijā to teksti nav pazīstami - tikai nesen tika publicēti Toma (?) un Filipa (2017.g.) evaņģēliji.
Bibliotēkas apraksts. Kopumā atradumi sastāv no 13 papirusa kodeksiem koptu valodā, kas satur daļēji bojātus 47 traktātus uz vairāk kā 1200 papirusa lapām. Daži traktāti atkārtojas, tādēļ to kopējais skaits dažkārt tie uzrādīts kā 53, bet reālais traktātu skaits ir 42.
Šodien tie tiek glabāti Kairas Koptu muzeja Manuskriptu nodaļā ar inventāra numuru 10544.
Bibliotēkas saturs. Teksti ir ļoti dažādi - gan kristīgas ievirzes (Toma un Filipa evaņģēliji), gan ne (Protennoia). Starp tiem atrodami gan dažādu gnosticisma paveidu, pakāpju un formu traktāti (pārsvarā no valentīniešu un setiešu skolām), gan apustuliskāki teksti. Ir arī hermētiski un filozofiski teksti, piemēram, nedaudz modificēts Platona "Valsts" teksts.
Līdz šim tikai daži traktāti pārtulkoti pilnībā. Daži teksti bija zināmi arī agrāk, citus līdz tam uzskatīja par zudušiem. Tiek runāts kopumā par 46 (49?) traktātiem, kas sarakstīti koptu valodā. Visai iespējams, ka oriģināli bijuši tulkoti no grieķu valodas. Grāmatas tiek datētas ar IV gs., bet vismaz daļa traktātu varētu būt jau no II gs. Manuskripti pieder pie tā saucamās gnostiskās literatūras.
Ādama apokalipse.
Arhontu hipostāze. (Arhontu daba) - divas daļas: 1.daļa "Genesis" izklāsts; 2.daļa - eņģeļa Eleleta slepenās pamācības Noāsa sievai Norejai.
Asklēpija apokalipse.
Atlēta Toma grāmata. (Toma (Atlēta) grāmata)
Dižajam svešzemniekam.
Dvēseles ekseģēze.
Eignosta vēstījums.
Ēģiptiešu evaņģēlijs.
Filipa evaņģēlijs.
Hermejiskā dievgalda lūgšana.
Jāņa apokrifons. (Jāņa slepenā grāmata - vai tas ir tas pats?)
Jēkaba apokalipse.
Jēkaba apokrifā vēstule.
Pasaules izcelsme.
Pētera un 12 apustuļu darbi. (Apustuļu darbi?)
Pāvila apokalipse.
Pētera apokalipse.
Pārdomas par lielo spēku.
Patiesības evaņģēlijs. Jāšķir no gnostiķa Valentīna tāda paša nosaukuma darba.
Protennoia. Nekristīgas ievirzes darbs.
Šema parafrāzes.
Seta atklāsme.
Silvāna pamācības.
Toma evaņģēlijs.
Traktāts par 8 un 9.
Zostriāna un Zoroastra runas.
Atrašanās vieta. Atrastie kodeksi atrodas Kairas Koptu muzejā. Izņēmums ir tikai 50 lapaspuses, kas ir Junga institūta īpašums Cīrihē.
Vatikāns. Iespējams, ka tas pretojās šo tekstu publicēšanai, taču pierādījumu tam nav.
Saites.
Jaunā derība.
Kristietība.
