Valentīns (135.-160.g.)
Filozofs, viens no izcilākajiem gnostiķu Ēģiptes skolas pārstāvjiem.
Uzskati. Ideālistiskajā vispārēji gnostiskajā mācībā par absolūti pilnīgu esamību – pleromi, ko veido „ideālas būtības” – eoni ("dziļums," "klusēšana," "prāts," "patiesība," "jēga," "dzīve" u.tml.).
Saskaņā ar Ireneja pausto ("Ķecerību atspēkojums," I, 11.), gnostiķis Valentīns mācījis, ka no pirmā eonu pāra, no Neizteiktā un Klusēšanas, radies šāds pāris: Tēvs un Patiesība. Šie eoni radījuši nākamo jauno pāri: Vārdu un Dzīvību, kas savukārt radījuši Cilvēku un Baznīcu. Viens no tādiem eoniem bijis Kristus. Tādējādi gnostiķi faktiski noliedza Jēzus cilvēcisko eksistenci un uzstājās pret evaņģēlisko mītu par Dievcilvēku.
Ieviesis matērijas jēdzienu kā gara darbības reālu rezultātu un nevis subjektīvu tēlu vai objektīvu realitāti. Izstrādājis „garīgo principu” – eonu sistēmu.
Darbi. Viņa darbi zināmi Lionas Ireneja izklāstījumā.
• „Patiesības evaņģēlijs” – jāšķir no tāda paša nosaukuma darba, kas atrasts Hagamadā.
Saites.
Gnostisms un gnostiķi.
