Maldugunis
- Detaļas
- 4605 skatījumi
Fenomens, kam raksturīgas neizprastu iemeslu mainīgu uguntiņu parādīšanās mežos, purvos un laukos.
Novērotas visā pasaulē. Ķeltu tautu mitoloģijā saistītas ar feju mitoloģiju. Arābu mitoloģijā mainīgās uguntiņas upju gravās un aizās (vadī) tiek piedēvētas džinu darbībai.
Latviešu folklorā minēta malduguns, kas visbiežāk vērojama purvos vai pat kapsētās pēc tumsas iestāšanās. Tām piedēvētas arī vietas, kurās aprakta manta. Malduguns cilvēkam parādās kā virs zemes plīvojoša liesma vai spīdums, kas nereti cilvēku var aizvest neceļos, tāpēc teikās un pasakās tā saistīta ar spokiem un velniem. Arī pasakā par Sprīdīti malduguns viņu veda tur, kur nauda žāvējas.
Dažkārt maldugunis novērojamas spīdošu bumbiņu formā, kas haotiski lidinās virs zemes. Iespējams, tieši tādas veido slavenos Apļus laukos. Šāda tipa maldugunis visai labi sasaucas ar NLO mirdzošo ložu formu.
Ir vietas, kurās maldugunis novēro bieži. Saskaņā ar pierakstīto latviešu mutvārdu folkloru, mums tāda parādība vērojama pie tā saucamā Svētmeitas akmeņa Mērsraga novadā. Aliens.lv rīcībā ir liecības par malduguņu novērošanu Slīteres Dabas parkā (pļavā) un Karogos pie Staiceles (egļu mežā).
Skaidrojumi. Daļa malduguņu parādīšanās gadījumu var tikt izskaidrota zinātniski ar viegli uzliesmojošu gāzu (piem., fosfīna vai metāna) oksidēšanos, kuras rodas, sadaloties organiskām vielām, kā arī bioluminiscenci, kas piemīt mikroskopiskām vai arī lielajām sēnēm (piem., praulu spīdēšana).
Saites.
NLO.
Apļi laukos.
Fejas.
