Fejas
- Detaļas
- 6339 skatījumi
Dabas garu paveids, vieni no "mazās tautiņas" pārstāvjiem.
Ķeltu apdzīvotajās zemēs fejas dēvēja – feie, fata (itāļu val.), faerie utt.
Fejas pieder pie zemākajiem (infernālajiem) jeb htoniskajiem gariem, jo parasti mīt zem pakalniem, zemāk par nulles līmeni.
Fejas astrālajā līmenī. Izskaidrojumu no astrālo projekciju viedokļa sniedz Donalds Taisons savā grāmatā "Soul Flight: Astral Projection & The magical Universe." Tās nedaudz atšķiras no elementāļiem (zemākajiem gariem) un dabas gariem. Feju līmenis atrodas uzreiz zem astrāla pamata līmeņa un fejas ir augstākās no infernālajiem gariem, tādēļ nav tik ļaundabīgi kā citi, tomēr folklorā atrodami daudz biedējoši piemēri, kas liecina par feju visai nejauko dabu. Tādejādi pret fejām nepieciešams izturēties uzmanīgi, lai tās jūs neapmānītu. reizēm viņas piedāvā izpildīt lētticīgo ceļotāju vēlēšanās (atcerieties pasakas!).
Tomēr astrālās vizītes Feju pasaulē ir iespaidiem ļoti bagātas. Feju mitekļi nav tikai zaļie pakalni un alas, bet daudzas fejas dzīvo namiņos. tajā ir senatnīgi ciemati un pilsētiņas.
feju pasaule atrodas ārpus mūsu ierastā laika tecējuma. Ierasties tajā nozīmē ierasties vairākus gadsimtus tālā pagātnē - parasti viduslaikos vai Renesanses laikmetā. Fejām nepatīk industriālais laikmets un tā ainavas.
Astrālie ceļotāji uzskata, ka fejas garu-pavadoņu lomai ir piemērotākas nekā eņģeļi vai dēmoni. Feju personības esot līdzīgākas cilvēkiem, lai gan reizēm padrūmas zem pašas zemākās sefīras Malkutas virsmas. Fejas tomēr diezgan dīvaini reaģē un darbojas, lai gan reti ir ļaundabīgas kā citi infernālie (zemākie) gari.
Saskaņā ar kabalistu priekšstatiem fejas mitinās zem pašas zemākās sefīras Malkutas (četru elementu apgabals) virsmas.
Fejām astrālā ir savi ierobežojumi, jo tās nespēj pacelties augstākos plānos par Mēness sfēru.
Līdzības ar Nolaupīšanām. Interesanti, ka feju stāstos var saskatīt visai daudz līdzības ar mūsdienu Nolaupīšanu stāstiem. Pirmais uz šo līdzību norādīja astrofiziķis un ufologs Žaks Valle savā pazīstamākajā 1969.gada grāmatā "Caurlaide uz Magoniju."
1) cilvēki, kurus nolaupa fejas, nonāk koniskos pakalnos. NLO forma bieži tiek aprakstīta kā kupolveidīga vai nošķelta konusa veidā;
2) fejas savus nolaupītos cilvēkus novieto drūmās ieapaļās alās bez logiem. Atnācēji Nolaupītos ievieto ieapaļās metāliskās telpās bez logiem;
3) feju nolaupītie bieži cieš no atmiņas zudumiem, kuru laikā tie nav sapratuši cik daudz laika pagājis. Arī tie, kurus paņēmuši Atnācēji "izkrīt no laika" un tiem arī ir atmiņas zudumi;
4) feju nolaupītie bieži ar tām stajas dzimumattiecībās. Tas pats ar Atnācēju Nolaupītajiem;
5) fejas apmaina mazus bērnus pret citiem dzīviem radījumiem. Atnācēji izaudzina savus un cilvēku hibrīdus;
6) fejas ievieto neīstus bērnus šūpuļos īsto vietā, un mātes tos baro, domādamas, ka tie ir īstie. Atnācēji cenšas emocionāli saistīt nolaupītās sievietes mātes jūtās ar zīdaiņiem-hibrīdiem, sakot sievietēm, ka tie ir viņu bērni;
7) feju nolaupītajiem mēdz uz ķermeņa parādīties atzīmes, ko sauc par "feju zilumiem." Arī Atnācēju nolaupītajiem uz ķermeņa ir manītas skrambas;
8) fejas cilvēkiem dod nostādinājumu vai burvju ēdienu, lai padarītu vāju viņu gribu. Atnācēji reizēm dzirdina Nolaupītos ar biezu šķidrumu,domājams - ar tādu pat mērķi;
9) reizi pa reizei fejas redz spožu gaismas bumbu formās.Tādā formā mēdz parādīties arī Atnācēji;
10) reizumis fejas savu deju vietās atstāj apļus, kurus tā arī sauc - par "feju apļiem."Atnācēju kuģi, nosēžoties uz zemes, arī ēdz atstāt uz tās apļveida pēdas - iespiestas vai izdedzinātas;
11) reizumis fejas it kā izgaist gaisā. To pašu var veikt arī Atnācēji;
12) fejas ir redzētas izejam cauri akmeņiem. Arī Atnācēji reizēm spēj iziet cauri durvīm.
Feju antropoloģija. Lai gan fejas ir necilvēcīgas būtnes, tomēr šie radījumi diezgan līdzinās cilvēkiem. Pašās senākajās leģendās fejas tiek aprakstītas kā normāla cilvēciska auguma būtnes. Par sīkiem cilvēciņiem ar plāniem un caurspīdīgiem spārniņiem fejas kļuva tikai XIX gs., jo tās sāka saistīt ar gaisa stihiju. Tad tās esot bijušas caurspīdīgas, spēja acumirklī izzust kā migla, ja no tām novērsa skatienu.
"Ja atcerēties dziļākos arhetipus, tad mītos par "šķīvjiem" var pamanīt nozīmīgas sakritības ar feju stāstiem, kas izplatīti ķeltu valstīs, ar reliģiskiem brīnumiem un ticību radījumiem, kuru fiziskais un uzvedības apraksts līdz tos apzīmēt ar visdažādākajām kategorijām, bet šodien tajās ieskaita arī NLO pilotus." (Ž.Valle, "Caurlaide uz Magoniju.")
Aplūkojamie objekti.
Feju birzs. Iespējams, anomāla vieta Īrijā (konkrētu vietu Aliens.lv nezina).
Feju mājas. Miniatūras mājiņas no akmens Sardīnijā.
Nospiedums kultūrā. Milzums feju stāstu un pasaku, īpaši Rietumeiropā.
Feju maize. Viens no Jaunzēlandes tradicionālajiem ēdieniem - sviestmaizes, ko apkaisa ar konditorejas dražejām.
Avoti.
Walter Yeeling Evans-Wentz, "The Fairy-Faith in Celtic Countries." 1911.g.
Saites.
Mazā tautiņa.
Brīnumnūjiņas.
