Muhameds V (1909.-1918.g.)
Pēdējais Osmaņu impērijas sultāns no 1909. līdz 1918.gadam.
Radniecība. Dēls – Muhameds VI (nākamais sultāns).
Dzīvesgājums. Nāca pie varas 1909.gadā, kad jaunturku spiediena rezultātā no varas atteicās sultāns Abdulhamīds II. Tomēr viņš bija drīzāk tikai dekoratīva figūra - reālas varas viņam nebija un īstenībā valdīja t.s. "Trīs pašā," kas atbalstīja un virzīja jaunturku idejas (turku nacionālismu un valsts reformēšanu laicīgā virzienā).
Pirmā pasaules kara gados jaunturki turpināja reformisku darbību, taču viņu ārpolitiskās aktivitātes kļuva par iemeslu veselai virknei osmaņu diplomātisko neveiksmju.
1911.gadā itāļi ieņēma Lībiju un Dodekanēsas salas Egejas jūrā, to visu atņemot osmaņu turkiem. Tas sekmēja Āfrikas vergu tirdzniecības panīkumu.
1912.gadā sākās Pirmais Balkānu karš, kurā grieķi, serbi un bulgāri cīnījās par neatkarību no osmaņu turkiem. Pēc Otrā Balkānu kara 1913.gadā Turcija zaudēja 80% Eiropas teritorijas.
1913.gadā vācu ģenerālis un osmaņu armijas ģenerālinspektors Limāns van Sanderss veicināja antibritāniskas noskaņas un pārliecināja par draudzīgām attiecībām ar Vāciju.
Viņa valdīšanas laikā 1915.gada 24.aprīlī sākās armēņu genocīds.
Viņa valdīšanas laikā norisinājas Pirmais Pasaules karš, kura rezultātā no osmaņiem atkrita lērums zemju un impērija sabruka.
Miris 1918.gadā.
Saites.
Otomaņu turku sultāni (1263.-1918.g.).
