Megida
Sena kanaāniešu pilsēta mūsdienu Izraēlas teritorijā, Palestīnas ziemeļos
Atrašanās vieta. Pie Jezreēlas ielejas, Izraēlā.
Vēsture. Megida minēta Eblā uzietajās ķīļraksta plāksnītēs minētas kopā ar citām pilsētām - Sodomu, Gomoru, Damasku, Beirūtu, Biblu u.c. bez tam minētas vēl daudzas citas - Lahiša, Hazora, Jeruzāleme, Dora, Gaza, Aštarota.
Šejienes iedzīvotāji kontrolēja galvenos satiksmes ceļus starp Austrumiem un Vidusjūras reģionu. Jau III g.tk.pmē. Megida bija nocietināta pilsēta.
1468.g.pmē. pilsētu sagrāva Ēģiptes faraona Tutmesa III armija un padarīja par savu bastionu Palestīnā.
Pastāv arī visai vāji pamatots uzskats, ka pēcāk šo pilsētu ieņēma un vēlreiz nostiprināja Zālamans.
VIII gs.pmē. pilsētu ieņēma asīrieši. Pēc tam tā zaudēja savu nozīmi un panīka.
Šī vieta ir pieredzējusi tik daudz kauju, ka Jaunās derības Jāņa Atklāsmes grāmata to min kā vietu, kur notiks pēdējā cīņa starp gaišajiem un tumšajiem spēkiem - armagedons.
Kaujā pie Megidas 609.gadā pret ēģiptiešu faraona Neho II armiju gāja bojā, sašauts ar bultu, Jūdejas ķēniņš Josija.
Izpēte. Plašie izrakumi Megidas tellā laikā no 1935.-1937.gadam un vēlāk atklājuši veselas 20 hronoloģiski secīgas apmetnes, kas būvētas cita virs citas.
2005.gadā žīdu militāristu cietuma teritorijā tika uzietas iespējamās III gs. baznīcas drupas ar plašu un labi saglabājušos mozaīku.
2005.gadā senpilsēta tikusi iekļauta UNESCO Pasules kultūras mantojuma sarakstā.
Aplūkojamie objekti. Šeit var redzēt aizsargmūrus, plašu graudu tvertni, daudzu ēku pamatus.
Sena ūdenskrātuve. Atrodas tella austreņu pusē. Tās pamatnē ir tunelis, kas ved ārpus pilsētas mūriem. Tunelis atvērts apmeklētājiem.
Saites.
Kanaānieši.
Armagedons.
