Masada
Atrašanās vieta. Izraēla, Nāves jūras rietumu krastā 3 km no ūdenstilpnes.
Atklāšana un izpēte. Iespējams, ka seno cietoksni apmeklējuši arī templieši. Šeit tie meklēja Jāņa Kristītāja galvu, kas, saskaņā ar jūdu leģendu, pēc Jāņa nogalināšanas esēņu sekta paslēpusi Masadā.
Cietoksni uzgāja 1838.gadā britu pētnieks Edvards Robinsons, taču viņš to aplūkoja no kaimiņu pakalna un rakstīja, ka „šķietami neiespējami” uzrāpties šajā plato.
1842.gadā tas izdevās amerikāņu misionāram S.V.Volkotam, kurš uzrāpās pa seno romiešu uzbērumu un atrada visu tā, kā to bija aprakstījis Jāzeps Flāvijs.
Vēlāk Masadu ir apmeklējuši daudzi ceļotāji, aiz sevis atstājot aprakstus un skices.
Izrakumi cietoksnī tika veikti pirmoreiz tikai no 1963.-1965.gadam profesora Jigaela Jadina vadībā, un tie arī apstiprināja vēsturnieka Flāvija stāstīto.
Vēsture. 35.g.pmē. to uzcēla ķēniņš Hērods I Lielais, baidoties gan no romiešiem gan arīdzan no savas tautas.
66.gadā, kad sākās sacelšanās pret romiešiem, jūdu zeloti ieņēma Masadu. Pēc tam, kad romieši ielauzās Jeruzālemē, daudzi izdzīvojušie bēga uz šo cietoksni kalnos, un no turienes Eleazara ben Jaira vadībā turpināja organizēt pretestību, kas jau bija nolemta neveiksmei.
73.g. Flāvija Silvas komandētais 10.leģions Masadu aplenca. Flāvijs saprata, ka triecienā cietoksni neieņems, tādēl veica plašus sagatavošanās darbus: lika ap kompleksu uzcelt mūri, kas neļautu aplenktajiem izbēgt, tāpat viņš lika izveidot milzīgu zemes uzbērumu, pa kuru uzbrucēji varētu iekļūt cietoksnī. Aplenktie bezpalīdzīgi noskatījās šajos darbos, rezultātā tie sarīkoja masveida pašnāvību. Par šiem notikumiem zināms no Jāzepa Flāvija „Jūdu vēstures” - hronists balstījies uz vēlāk uzklausītu divu sieviešu un piecu bērnu stāstījumi, kas iemukuši alā un izglābušies. Aplenktie iznīcināja savu vērtīgo mantu, tad vīrieši nožņaudza savus bērnus un sievietes, tad izvēlēja 10 vīrus, kas nocirta galvas pārējiem. Tad šis desmits izraudzīja vienu, kas nogalināja pārējos deviņus, aizdedzināja kaudzē sakrautās mantas un nodūrās pats. Nākamā rītā ieradušos romiešu acīm pavērās šausmīga aina, un viņi nolieca galvas šo cilvēku priekšā.
Arhitektūra. Cietoksnis izvietots plakankalnē. 37 sargtorņi ieskāva 9 ha lielu plato. Te ķēniņš lika uzcelt lielu pili un ierīkot lielas ūdenstilpnes.
Atradumi.
Seni teksti – atrasti izrakumos no 1963.-1965.gadam. Cita starpā arī VD un raksti, par kuriem līdz tam neko nezināja: Prieka svētku grāmata, Ben Sira gudrība, esēņu teksti.
Monētas.
Dažādi piederumi.
Saites.
Žīdi.
