Flāvijs, Jāzeps (37.-pēc 100.g.)
Žīdu vārds - Yosef ben Matityahu.
Latīniski - Titus Flavius Josephus.
Žīdu izcelsmes romiešu vēsturnieks un politisks darbinieks. Viņa darbi ir galvenais ar kristietību nesaistītais avots par tā laika notikumiem Palestīnā.
Radniecība. Nācis no senas jūdu garīdznieku - farizeju dzimtas.
Dzīvesgājums. Dzimis ap 37. vai 38.g. farizeju priesteru ģimenē, arī pats bija priesteris Jeruzālemes templī. Bijis jūdu administrators Galilejā.
67.gadā Jāzeps iesaistījās karā pret romiešiem Pirmā Jūdejas karā (66.-73.g.), un viņam uzticēja aizsardzības organizēšanu Galilejā, kuru tas labi pazina. Taču, cietis sakāvi no Vespasiāna karapulkiem, kritis gūstā un sapratis pretošanās bezcerību, viņš tūdaļ pārgāja romiešu pusē.
Kļuva par Flāviju dinastijas galnminieku un historiogrāfu. Lai iegūtu imperatora Vespasiāna labvēlību, viņš bija gatavs uz visu, paziņojot, ka žīdu tauta tikusi maldināta no viltus praviešiem.
Darbi.
„Jūdu karš.” Septiņas grāmatas vēstī par notikumiem sacelšanās laikā pret romiešiem. Sākotnēji uzrakstīts aramiešu valodā, pēcāk pats autors pārtulkoja to grieķiski laikā no 75.–79.gadam.
„Jūdu senatne” (Antiquities of the Jews). 20 grāmatās, sarakstīts no 93.–94. gadam grieķu valodā. Aprakstītas žīdu kultūras, reliģiskās un politiskās tradīcijas, kuras pats tika nodevis, bet ar kurām jutās saistīts. Šai darbā ir fragments, kurš parādās trijos senos grieķu norakstos – „Flāvija liecība” un nešaubīgi tiek uzskatīts par vēlāko gadsimtu interpolāciju.
„Pret Apionu” (Against Apion) - neliels pamflets, sarakstīts 97.gadā. Vērsts pret kādu pretžīdisku gramatiķi.
„Autobiogrāfija” – pabeigta 99.gadā. Tendenciozs sacerējums.
"Dzīve."
Saites.
Seno romiešu vēsturnieki.
Senā Roma.
