Leons X (1513.-1521.g.)
Īstajā vārdā Džovanni di Lorenco de Mediči (Giovanni di Lorenzo de' Medici).
Romas pāvests no 1513. līdz 1521.gadam, Mārtiņa Lutera reformācijas laikā. Pirmais no četriem Mediči dzimtas pāvestiem, un pēdējais pāvests, kurš ievēlēšanas brīdī nebija priesteris.
Radniecība. No slavenās Mediči dzimtas, tēvs - ievērojams Florences Republikas valstsvīrs Lorenco Mediči. Otrais dēls ģimenē.
Bija tēvocis Katrīnai Mediči.
Legāli un arī ārpuslaulības pēcnācēji.
Brālēns - nākamais pāvests Klements VII.
Dzīvesgājums. 1489.gadā, 13 gadu vecumā, pāvests Inokents VIII iecēla viņu kardināla amatā.
1489.-1491.gadam Pizā studēja teoloģiju.
Ievēlēts amatā 1513.gada 9.martā, bet stājies amatā 11.martā, kad viņam tika piešķirti priestera un bīskapa tituli.
1516.gadā ar Francijas karali Franci I noslēdza Boloņas konkordātu.
1517.gadā pabeidza Jūlija II sasaukto Laterānas V (1512.-1517.g.) koncilu.
1517.gadā galīgi sadalīja Franciskāņu ordeni observantos un konventuāļos.
Cīņa pret M.Lutera reformāciju. Iesākumā nenovērtēja M.Lutera sākto darbību un izteicās apmēram tā, ka lai šis vācietis izguļot dzērumu un tad jau nomierināšoties. 1520.gadā publicēja bullu Exurge Domine, kurā pieprasīja Luteram veikt 41 labojumu. Pāvesta bullas izplatītājus Vācijā sagaidīja naidīgi, plēsa pāvesta rakstus un pat draudēja sūtņiem ar izrēķināšanos.
1520.gadā M.Luters aicināja uz bruņotu cīņu pret katolicismu. Tā paša gada 21.oktobrī pāvests izdeva bullu par M.Lutera izslēgšanu no baznīcas, bet 10.decembrī M.Luters bullu sadedzināja Vitenbergas universitātes pagalmā studentu klātbūtnē.
Leons X un Katrīna Mediči. Lika 1521.gadā atvest uz Romu Katrīnu Mediči, kas 1519.gada 13.aprīlī bija kļuvusi par bāreni. Meitene šeit pilnīga aizmirstībā pavadīja vairākus gadu, kamēr par pāvestu kļuva Leona X brālēns Klements VII.
Miris 1521.gada 1.decembrī.
Raksturojums. Tipisks deģeneratīvās Mediči dzimtas pārstāvis. Korpulents, ar pietūkušu seju, īsām kajam, greizām rokām un sliktu redzi. Viņš bija tik vājš, ka to zem rokam pastāvīgi vadāja divi kalpi.
Viņa vienīgā aizraušanās bija mūzika. Pāvests lieliski dziedāja, pats spēlēja kokli. Neparasti dāsni maksāja dziedātājiem un muzikantiem. Viņa valdīšanas laiku pat iedēvēja par "itāļu mūzikas zelta laikmetu." Pāvests kolekcionēja arī mūzikas instrumentus un notis.
Pārējais viņu interesēja visai maz - necentās nostiprināt savas pozīcijas, neinteresējās par politiku, par daiļajām mākslām. Īpaši pat neaizrāvās ar sievietēm, ka tas tolaik bija visai pierasts baznīcas darboņu vidū. Savus legālos un ārlaulības bērnus pāvests akli mīlēja, virzīja tos visaugstākajos amatos, aizstāvēja un apbēra ar bagātībām.
Leons X un nemirstība. Kad Kristobals Kolons atklāja Jauno pasauli, eiropieši no indiāņiem dabūja dzirdēt visai miglainus stāstījumus par "mūžīgās jaunības avotu." Par to stipri ieinteresējās viens no Kolumba palīgiem bija Huans Ponse de Leons. Tomēr visi aptaujātie indiāņi kategoriski atteicās ko precizēt. Leons apkopoja visus indiāņu nostāstus par "jaunības ūdeni" un drīzumā nosūtīja Romas pāvestam Leonam X vēstuli, kurā stāstīja, ka taisās atrast leģendāro salu ar "mūžīgās jaunības avotu." Vēstules nobeigumā viņš lūdza pāvesta svētību gaidāmajam pasākumam.
Itāļu humānists Pedro Martīrs, kas pats bija pazīstams ar Kolonu, pāvestam Leonam X rakstīja: „Uz ziemeļiem no Espaņjolas starp citām salām ir arī sala, kas atrodas 320 jūdžu attālumā. Tā stāsta tie, kas šo salu atraduši. Tajā atrodas neizsīkstošs avots ar tik brīnumainu ūdeni, ka vecs vīrs, to dzerot un ievērojot noteiktu diētu, pēc kāda laika pārvēršas par jaunekli. Lūdzu Jūs, Svētais tēvs, nedomājiet, ka saku to aiz vieglprātības vai uz labu laimi. Šīs baumas patiešām galmā tiek uztvertas kā neapšaubāma patiesība, tā ka ne tikai vienkāršā tauta, bet arī daudzi, kas sava prāta un bagātības dēļ stāv pāri pūlim, tām tic.”
Aliens lv. nezin, vai Leons X savu svētību deva un vēl kā citādi piedalījies šai pasākumā.
