Jūlijs II (1503.-1512.g.)
Julius II.
Īstā vārdā - Džuliāno della Rovere (Giuliano della Rovere).
Romas pāvests no 1503. līdz 1513.gadam.
Dzīvesgājums. Dzimis1443.gada 5.decembrī.
Panācis pāvesta varas nostiprināšanos Pāvesta apgabalā un tā robežu paplašināšanu. Ar šādu mērķi aktīvi iejaucās Itāļu karos (1494.-1559.g.).
1506.gada 22.janvārī Jūlijs II pieņēma savā dienestā 150 šveiciešu apsargus un tā uzskatāma par Šveices gvardes dzimšanas dienu.
Darbība Itāļu karos. 1508.gadā iestājās pret Venēciju vērstā Kambrejas līgā. 1509.gadā uzlika Venēcijai interdiktu (to noņēma 1510.gadā), panāca no Venēcijas Romānijas sagrābto pilsētu atpakaļatgriešanu.
1511.gadā stājās "Svētās līgas" priekšgalā, kas bija vērsta pret Franciju.
Pāvests Jūlijs II, pēc nostāstiem, vairāk redzēts bruņās nekā pāvesta tērpā, vairāk vicinājis šķēpu nekā krustu un nemitīgi karojis, lai paplašinātu tā saucamo «Pētera mantojumu».
Jūlijs II un Pētera katedrāle. XV gs. pāvesti sāka domāt par noplukušās Sv.Pētera katedrāles (Romā) atjaunošanas iespējām, bet pāvests Jūlijs II pieņēma lēmumu veco baziliku nojaukt vispār un būvēt no jauna, saglabājot tikai atsevišķus iepriekšējās baznīcas fragmentus. Būvdarbi pie mūsdienu Sv.Pētera bazilikas sākās 1506.gada 18.aprīlī, kad Jūlijs II iemūrēja pirmo pamatakmeni un ilga apmēram 120 gadus līdz celtnes pilnīgai pabeigšanai.
1506.gadā Jūlijs II atzina par svētlietu Turīnas līķautu.
Mikelandželo pierunāts šis pāvests nopirka Lāokoontu skulptūru, kuru atrada 1506.g.
1512.gadā sasauca Laterānas V (1512.-1517.g.) koncilu, ko pabeidza jau Leons X.
Miris 1513.gada 21.februārī.