Aliens

Lalibela (1167.-1207.g.)

Zagves dinastijas Etiopijas ķēniņš no 1167. līdz 1207.gadam.

Radniecība. Dēls - Imrahans Kristus (nākamais ķēniņš).

Dzīvesgājums. Valdīja no 1157(67?).-1207(1197.?).g., t.i. 40 gadu. Visslavenākais Zagves dinastijas 11 ķēniņš.
Dzimis 1140.(1101.g.?) gada 29.decembrī (7.janvārī) senā kalnu pilsētā Rohā (tagad Lalibela). Harbejs bija viņa vecākais pusbrālis. Viņa vārds nozīmē – „Bites atzinušas viņā ķēniņu,” jo tā iekliegusies viņa māte, redzot ap viņa šūpuli daudz bišu. Harbejs, redzot viņā konkurentu uz troni, mēģināja Lalibelu nogalināt jau zīdaini esot. Tas neizdevās, bet turpmākos gadus jauno Lalibelu turpināja vajāt, reiz gandrīz noindējot. Leģenda vēsta, ka indēšanas dēļ viņš 3 dienas bijis kataleptiskā stāvoklī, kura laikā eņģeļi viņu pārnesuši pirmajās, otrajās un trešajās debesīs. Tur pie viņa vērsies pats Visuaugstais, teicis tam nebaidīties par savu dzīvību, jo valdnieku kārtai viņš jau ir svētīts. Kad pamodīsies, viņam jādodas uz Jeruzālemi: kad pienāks viņa laiks, tad atgriezīsies Rohā kā ķēniņš. Tāpat viņam lemts uzbūvēt virkni neparastu baznīcu, kādas pasaule vēl nav redzējusi. Tālāk Dievs sniedzis valdniekam detalizētus norādījumus par baznīcu celšanu: novietojumu, celtniecības metodiku, formu un pat iekšējiem un ārējiem ornamentiem.
Ir vēsturisks fakts, ka 25 gadus valdnieks dzīvoja izsūtījumā Jeruzālemē. Ap 1160.gadu Lalibela devās trimdā, bet 1185.gadā atgriezās dzimtenē un pieteica savas tiesības uz troni gāzdams Harbeju. No tā laika tika vesta ticama viņa valdīšanas hronika. Par savu galvaspilsētu viņš padarīja Rohu un pārdēvēja to par Lalibelu. Uzreiz pēc tam viņš realizēja savu vīziju celtniecībā un uzcēla 11 apbrīnojamas baznīcas (1167.?), monolīti iztēstas no klintīm. Pilsētā iemūžināja arī savu Jeruzālemē pavadīto laiku: cauri pilsētai tekošā upe tika nosaukta par Jordānu, Beta Golgātas baznīca simbolizēja Tā Kunga Kapa baznīcu Jeruzālemē, bet kāds pakalns tika nosaukts par Eļļas kalnu (Debra Zeit). Baznīcu celtniecība esot beigusies 1190.gadā.
Lalibela centās uzturēt visai ciešus sakarus ar Jeruzālemi, kuri jau pastāvēja no IV gs. Kad Saladins 1187.gadā ieņēma pilsētu, visas kristiešu baznīcas, arī etiopu, bēga uz Kipru. Ķēniņš bija visai noraizējies par to, un savstarpēju sarunu rezultātā tomēr panāca, ka Saladins atļāva viņiem uzturēt pastāvīgu pārstāvniecību Tā Kunga kapa baznīcā Jeruzālemē. 1189.gadā. Tā kā Lalibela veda sarunas ar Saladinu - Ēģiptes sultānu, tātad tolaik etiopi uzturēja regulārus sakarus arī ar Ēģipti.
Lalibelas valdīšanas laiks bija Zagves dinastijas uzplaukums. Pēc viņa nāves 1211.gadā valstī sākās pagrimums. Citur teikts, ka viņš miris 1197.gada 12.jūnijā (19.jūnijā).
Vēl teikts, ka Lalibela klinšu baznīcu celtniecības laikā atteicies no troņa, kļuvis par vientuļnieku - dzīvojis alā, kļuvis par veģetārieti.
Etiopijas pareizticīgā baznīca viņu kanonizējusi kā svēto. Viens no 4 Zagves dinastijas priesterķēniņiem (vēl Sv.Imrahans Kristus, St.Guebremariam, St.Nakotolaab).

Aplūkojamie objekti.
Lalibelas kaps. Atrodas Golgātas baznīcā (Bet Golgotha) Lalibelā.
Lalibelas lāde. Paša ķēniņa rokām taisīta. tajā atrodas viņa darba instrumenti. Atrodas Sv.Jura baznīcā.

Avoti.
Lalibela valdīšanas etiopu hronika (The Ethiopian Chronicle for Lalibela`s reign). Tā gan laikam sarakstīta laikā pēc Lalibela valdīšanas.
Kāds XV gs. manuskripts (?).

Hipotēzes. Pēc nepierādītiem, taču visai ticamiem datiem, Lalibela atguvis troni ar templiešu palīdzību. Ar tiem viņš bija iepazinies Jeruzālemē, un tie izrādīja lielu interesi par Etiopijas Derības Šķirstu. Tik lielu, ka ir pat ziņas, ka Šķirsta nesēji negusa Lalibelas laikā bijuši baltie cilvēki ar rudiem matiem.
Tāpat arī ir doma, ka 11 Lalibelas baznīcu celtnieki ir bijuši templiešu speciālisti. 

Saites:
Etiopu ķēniņi (X gs.-1974.g.).
Lalibela.