Čūlas slimība
Morbus ulcerosus.
Hroniska cilvēku slimība, kam raksturīga viena vai vairākas čūlas kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas sienā.
Parasti čūla skar ne vien gļotādu, bet arī dziļākos sienas slāņus. Slimo galvenokārt 25-50 gadu vecumā, vīrieši biežāk nekā sievietes.
Divpadsmitpirkstu zarnā čūlas rodas 3-4 reizes biežāk nekā kuņģī. Kuņģa čūlas un divpadsmitpirkstu zarns čūlas rašanās cēloņi un izcelsmes mehānisms ir nedaudz atšķirīgi. Kuņģa čūla visbiežak rodas tad, ja iekaisuma vai nepietiekamas asinsapgādes dēļ ir samazinājusies kuņģa gļotādas pretestība skābajai kuņģa sulai; dzivpadsmitpirkstu zarnas čūlas veidošanās saistīta ar pastiprinātu kuņģa sulas aktivitāti - skābas sulas izdalīšanās laikā, kad nenotiek gremošana, piemēram, naktī.
Čūlas slimības rašanos veicina daudzi eksogēni un endogēni faktori. Nozīme ir nekārtīgām ēšanas reizēm, smēķēšanai, alkohola lietošanai, nervu sistēmas pārslodzei, arī iedzimtībai.
Čūlas slimības gaita ir hroniska ar paasinājumiem pavasarī un rudenī. Galvenie simptomi: sāpes un dedzināšana pakrūtē (saistītas ar ēšanu tukšā dūšā, nereti naktī), skābas atraugas, aizcietējumi.
Biežākās komplikācijas: kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas plīsums, asiņošana, kuņģa izejas vai divpadsmitpirkstu zarnas sašaurināšanās.
Ārstēšana: regulāras ēdienreizes, diēta, medikamenti, kas nomierina, veicina bojāto audu reģenerācija, neitrelizē vai kavē kuņģa sulas izdalīšanos, dažreiz nepieciešama operācija.
Saites.
Čūla.
