Fēsta
Viens no nozīmīgajiem mīnojiešu civilizācijas centriem.
Atrašanās vieta. Krētas salas dienvidos.
Vēsture. Neolītā un agrīnajā bronzas laikmetā Festas vietā bija neliela apmetne.
Ap 2200.g.pmē. senpilsētā uzcelta monumentāla ķēniņa pils.
Pēc katastrofālas zemestrīces XVIII gs.pmē. vidū pilsēta un pils tika atjaunota un pārbūvēta.
Pilsēta sagrauta zemestrīcē ap 1470.g.pmē.
Atklāšana un izpēte. 1900.-1966.gados veikuši izrakumus arheologi L.Pernjē, L.Banti u.c.
Arhitektūra. Tipiska mīnojiešu puilsēta, kuras centrā novietoa ķēniņa pils. Apkārt pils pakalnam izvieojas pārējā pilsēta.
Aplūkojamie objekti.
Ķēniņa pils. Celta ap 2200.g.pmē., visai līdzīga pilij Knosā. Šai pilij raksturīgi trīs bruģēti pagalmi, svētnīcas un tā saucamais teatrālais laukumiņš ar soliem-pakāpieniem 500 skatītājiem. Pēc katastrofālas zemestrīces XVIII gs.pmē. vidū pils tika pilnībā pārbūvēta un paplašināta. Šī vēlākā pils izceļas ar augstu būvniecības meistarības pakāpi: daudzo telpu un gaiteņu sienas veidotas no tēstām akmens plāksnēm, daudzviet apgleznotas ar freskām. Daudz telpu krājumu glabāšanai.
Interesants ir peristālais, t.i. kolonnām ieskautais pagalms.
Atradumi.
Fēstas disks.
