Fēstas disks
Nepazīstamu rakstību saturošs keramikas disks, uziets 1908.gadā Krētā.
Atrašanās vieta. Herakliona muzejā, Krētā.
Atrašana un izpēte. 1908.gada jūlijā to Fēstā, Krētas dienvidos arheoloģiskos izrakumos uzgājis itāļu arheologs Luidži Perņjē. Nācis no apmēram 1700.g.pmē.
Nav zināma tā izgatavošanas vieta un mērķis.
Apraksts. Apaļš apdedzināta māla disks 16 cm diametrā. No abām pusēm rotāts dažādām iespiestām bilžu raksta zīmēm pa spirāli. Kopā 242 zīmes. Kopā tās veido 61 vārdu, jo simboli ik pa brīdim atdalīti ar vertikālu svītru - 30 no vienas puses un 31 no otras puses. Citur tādi raksti nav atrasti.
Saturs. XX gs. laikā daudzkārt mēģināts atšifrēt šo tekstu, taču joprojām tas nav izdevies.
1983.gadā par tā atšifrēšanu paziņoja krievu lingvists un rūnu speciālists Griņevičs. Viņš bija izgājis no tā, ka zīmes esot sens slāvu raksts. Raksta autori esot Tripoles kultūras pārstāvji, kas II g.tk.pmē. atnākuši no Piedņepras un apmetušies svešumā. Uzraksti esot veikti ar slāvu rūnu palīdzību. Tekstā esot teikts, ka risiču tauta esot atstājusi savu zemi un tagad pēc tās skumst.
Gandrīz vai lieki piebilst, ka šādam atšifrējam nepiekrīt starptautiskā akadēmiskā sabiedrība.
Hipotēzes - kalendārs, spiedogs, lūgsna utt.
Saites.
Fēsta.
Mīnojiešu rakstība.
