Aliens

Kosova

Jaunākā valsts Eiropā, atrodas Balkānos.

Galvaspilsēta - Priština.

Vēsture.
Kosovas konflikts (1998.-1999.g.). Kosovas albāņu aktivitātes izraisīja asu Sebijas pretdarbību.
Serbu uzbrukums. 1998. un 1999.gados Serbijas līdera Slobodana Miloševiča režīms sāka militāro kampaņu pret Kosovas atbrīvošanas armiju. Tas izvērtās brutālā etniskā tīrīšanā, prasot tūkstošiem cilvēku dzīvības. 1999.gada martā, mēģinot apturēt Serbijas karaspēka rīcību, NATO sāka savā pastāvēšanas vēsturē nebijušu pasākumu – gaisa triecienus trešajai valstij – Serbijai. NATO uzlidojumi piespieda serbus pamest Kosovu.
Pēc serbu padzīšanas 1999.gadā Kosovā tika nopostīti vairāk nekā 140 pareizticīgo dievnami.
Kosovas pašpārvalde. Pēc tam Kosovas pārvaldību uzņēmās ANO, provincē tika izvietoti starptautiskie miera uzturētāji. 2005.gadā ANO sāka sarunas par Kosovas statusu nākotnē, kas līdz šim nav devušas rezultātus.
Neatkarības pasludināšana (2008.g.). Kosova pasludināja neatkarību 2008.gadā.
2023.gada oktobra sākumā kaujinieku uzbrukumā nogalināts viens un ievainots vēl viens policists. Konflikts izcēlās starp Serbiju un Kosovu, policija nogalināja 3 uzbrucējus, vairākus citus arestējusi.

Aplūkojamie objekti.
Mitrovice. Te dzīvo divas savstarpēji naidīgas kopienas - serbi un albāņi. Albāņu gan ir vairākums, bet pilsētas serbu kopiena ir lielākā valstī.

Priština. To XIV gs. dibinājis serbu karalis Stefans Milutins, kas šo jauno pilsētu pasludināja par Serbijas galvaspilsētu.
Ibrahima Rugovas kaps. To rotā Kosovas un Albānijas karogi. Kompleksā ir arī nelieli Kosovas neatkarības cīnītāju kapi.

Skanderberga (1405.-1468.g.) piemineklis. Cīnītājs par albāņu neatkarību un tautas apvienotājs. Pateicoties bezbailībai un daudzajām uzvarām, viņš savulaik iesaukts par "Albāņu pūķi."

Kristus Glābšanas pareizticīgo katedrāle. Nepabeigta un pamesta, vienīgā tāda kulta celtne Prištinā. Tās celtniecība uzsākta 1995.gadā pēc 40 000 lielās Prištinas serbu kopienas lūguma. To bija iecerēts pabeigt 1999.gadā, bet izcēlās konflikts un dievnams stipri cietis, pa to laiku ap to novietojies arī čigānu tabors un vairākus mēnešus to izmantojis par tualeti. Tagad dievnams ANO aizsardzībā un vietējie albāņi neko ar to nedrīkst darīt.

Prištinas Valsts bibliotēka. 1982.gadā celto ēku projektējusi horvātu arhitekte Andrija Mutjankoviča. Ēkai ir 99  dažāda izmēra stiklotu kupolu un metālisks tīklojums. Reiz tā bijusi ievērojama albāņu literatūras krātuve. Pēc kādreizējā Dienvidslāvijas līdera Slobodana Miloševiča rīkojuma daļa bibliotēkas krājumu tika pārstrādāti kartonā. Tomēr bibliotēka joprojām glabā vairāk kā 5000 retu XVI gs. grāmatu un manuskriptu.
Atribjoties par serbu nacionālo politiku, 1999.gadā no Prištinas universitātes un valsts bibliotēkas tika padzīti visi etnisko serbu mācībspēki.

Gadimas stalaktītu alas. Tās atklātas 1966.gadā, plašākam apmeklētāju lokam atvērtas 1976.gadā. Alu tuneļu kopgarums sasniedz 1260 m, tūristiem ļauts apskatīt 440 m. Alās visu gadu konstanta temperatūra 12-15 grādi.
Dažādi akmens objektu nosaukumi - "Romeo un Džuljeta," "Stalaktītu lietus," "Uzvaras zīme" utt. Daži bojāti no vandāļiem. Pirmie postījumi šeit notikuši jau 1981.gada vasarā, kad bija izcēlušies Kosovas albāņu nemieri. Iradušies serbu "nomierinātāji" ar laužņiem rokās drumslās sadauzīja stalagmītu figūru, kas atgādinājusi divgalvaino albāņu ērgli. Savukārt 90.gados serbu jaunieši salauzuši divpirkstu uzvaras zīmi, ko vietējie tulkojuši kā apliecinājumu drīzai uzvarai un neatkarībai no Belgradas.

Kosovas kaujas lauks (Kosovo Polje). Te 1389.gadā notika kauja starp pirmo reizi vēsture apvienotajiem serbu spēkiem prinča Lāzara vadībā un osmaņu turku armiju sultāna Murada I vadībā. Tiek uzskatīts, ka Kosovas kaujas ietkmē ir meklējamas serbu nācijas saknes.
1953.gadā pēc Josifa Broza Tito pavēles šeit uzbūvēts obelisks serbu tautas šūpulim - kaujas laukam ar nosaukumu - Gazimestānas obelisks (turku "varonis,"  arābu - "karotājs"). 50 m augsto obelisku veidojis Aleksandrs Deroko kā viduslaiku cietokšņa sargtorni, kura pakājē veltīti piemiņas vārdi un laba vēlējumi serbu nācijas dzimšanai. Obeliska virsotnē atrodas kaujas shēma ar paskaidrojumiem.
Piemiņas vieta ir slavena arī ar 600.kaujas jubilejai veltīto Slobodana Miloševiča runu, kas tiek uzskatīta par Dienvidslāvijas pilsoņu kara iniciētāju.
Piemiņas vietu apsargā no albāņu postītājiem izvietota slovāku militārā vienība. Apkārt teritorijai dzeloņdrāšu žogs, uzstādīti prožektori. Kareivji tuvējo apkārtni novēro no sargtorņiem.

Gračaņicas klosteris. Viens no serbu anklāviem Kosovā, kas pazīstams ar serbu pareizticīgo klosteri, kura baznīciņā ir izcilas XIV gs. freskas. UNESCO sarakstā. Gračaņicas ciems ir Kosovas bīskapijas centrs un Kosovas serbu kultūras un pat politiskais centrs.

Prizreņa. Skaistākā pilsēta Kosovā - "muzejs zem klajām debesīm," Bistricas upes krastos.
      Osmaņu kvartāls.
      Pareizticīgo baznīcas.

NLO freskas Kosovā.

Tradīcijas.
Ibrahima Rugovas kults. 2006.gadāmirušais Kosovas albāņu dzejnieks un neatkarīgās Kosovas idejas autors.

Saites.
Serbi.
Albāņi.