Kalifornija, ASV pavalsts

"Kalifornija - jauka vieta dzīvošanai, ja esat apelsīns." /F.Alens/

Pavalsts ASV DR, bagātākā visā valstī.

Administratīvais centrs - Losandželosa.

Iedzīvotāji. Kalifornijas indiāņi - čumaši (tagad izmiruši), jaki (tagad izmiruši).

Vēsture.
Pirmie Kalifornijas iedzīvotāji. 13-13,1 tūkstošu gadu senas cilvēku dzīvošanas pēdas konstatētas Santarosas salā Kalifornijas piekrastē, kur, iespējams, ieradās, izmantojot laivas. Vai viņi ieradās uz salu ar laivām no kontinenta vai pa jūru no Āzijas, tas nav zināms. Cilvēki, iespējams, pārstāvēja t.s. Klovisas kultūru (?).
Laikā no 1300.-1804.gadam Santabarbarā, Venturā un Sanluīobispā dzīvoja čumašu indiāņi (tagad izmiruši)..
Kalifornijas rieteņu piekrasti pirmais (?) sasniedza britu pirāts Frēnsiss Dreiks ap 1551.-1553.gadiem.
Krievi Kalifornijā. Krievijas-Amerikas kompānijas kalpotājs Ivans Kuskovs (Иван Кусков) 1812.gada martā Ziemeļkalifornijā nodibināja nocietinātu apmetni - tā bija apjozta ar koka aizsargsienu. Tā paša gada septembrī to nosauca par Rosu (krieviski - Росс), pēcāk amerikāņi to sāka saukt par Fortrosu (Fort Rosa). Pēc dažām ziņām krievi mierīgi vienojušies ar vietējiem indiāņiem - tie krieviem nodevuši vietu cietokšņa celtniecībai par trim segām, trim bikšu pāriem, diviem cirvjiem, trim kapļiem, nedaudz kreļļu diegiem. Cietoksnī apmetās krievi un aleuti, kam ar vietējiem indiāņiem izveidojās visai mierīga līdzāspastāvēšana.
Skaidrs, ka šīs apmetnes dibināšana nebija paša I.Kuskova iniciatīva, bet gan viņš pildīja Ziemeļamerikas krievu apmetņu pārvaldnieks Aleksandrs Barānovs (Александр Баранов). Tobrīd savas interesas Ziemeļkalifornijā aktīvi realizēja arī angļi un spāņi - Dienvidkalifornija bija Spānijas karalistes koloniju skaitā. Reālas spāņu klātienes Ziemeļkalifornijā gan nebija, kas atviegloja krieviem kolonizāciju un pamatoja viņu tiesības uz Rosas appmetni. Krievi spieda uz to, ka Ziemeļkalifornijas indiāņi ir neatkarīgi no spāņiem, tādēļ arī spāņiem nav nekādu tiesību uz šīm zemēm. Madridē gan bija neapmierināti, taču uz konfrontāciju neizlēmās.
Tomēr pretenzijas pret krievu klātieni Kalifornijā izteica Spānija, kas toreiz uzskatīja Kaliforniju par savu. Par atbildi krievi paziņoja, ka Fortrosas cietokšāna apvidū indiāņi nekad nav bijuši spāņu pakļautībā, tādēļ spāņu pretenzijas esot nepamatotas. Spānija negribēja bojāt attiecības ar Krievijas impēriju, tādēļ padzīt krievus ar spēku spāņi nemēģināja. Lai gan tika dotas instrukcijas stimulēt krievu labprātīgu aiziešanu no cietokšņa. Drīzi spāņiem krievi vairs nerūpēja, jo viņu kolonijās sākās sacelšanās - par Fortrosu par vairākiem gadiem aizmirsa.
1816.gadā krievu delegācija veda sarunas ar Kalifornijas spāņu administrāciju par Rosas apmetni, bet neko konkrētu neizlēma. Kuskovs paziņoja, ka neaizies bez priekšniecības pavēles, bet priekšniecība tādu pavēli dot netaisījās.
Tāds stāvoklis turpinājās līdz pat spāņu padzīšanai - nodibinājās jaunā Meksikas valsts. Jaunā meksikāņu vara arī izteica pretenzijasuz Rosas apmetni, tā pamēģināja apmetni likvidēt, bet tikai diplomātiskā ceļā. Arī tas neko nedeva. Pēterpilī tomēr atteicās oficiāli palīdzēt Krievijas-Amerikas kompānijai, pamatojoties uz to, ka krieviem nav diplomātisko attiecību ar Meksiku. Tādejādi visas domstarpības bija jārisina vietējā līmenī.
Fortrosa nebija būvēta kā militāra bāze, bet gan apkārtējās teritorijas bija plānots attīstīt kā lauksaimniecības zemes, lai ar pārtiku nodrošinātu pamatkolonijas Aļaskā. Tika iekārtoti augļu dārzi, attīstīja lopkopību. Tomēr pēc vairākiem gadiem tapa skaidrs, ka Krievijas-Amerikas kompānijai uzturēt Fortrosu ir pārlieku neizdevīgi - krievu Kalifornijas kolonija strādāja ar zaudējumiem. Tādēļ kompānijas vadība 1830.gados sāka meklēt cietoksnim pircēju, piedācvāja meksikaņiem, taču tie atteicās, jo uzskatīja, ka zeme zem forta tāpat pieder viņiem. Neieinteresējās arī Hudzona līča kompānija, kas bija vien no vecākajām Ziemeļamerikā.
1835.gadā Krievijas-Amerikas kompānija nosūtīja uz Mehiku baronu Ferdinandu Vrangeli. Sarunu rezultātā noskaidrojās, ka Meksika gatava atzīt Krievijas tiesības uz Rosas fortu apmaiņā pret to, ka Krievijas impērija atzīs Meksikas neatkarību. Nikolajs I no tādas apmaiņas atteicās.
Galu galā 1841.gadā koloniju pārdeva amerikānim Džonam Satteram un krievu epopeja Kalifornijā beidzās. Iemesls bija tās nerentablitāte, bet Krievijas palīdzība bija tikai uzmundrinoši vārdi, jo kroņa naudu krievi tērēt negribēja.
Kalifornija tika atņemta Meksikai meksikāņu-amerikāņu kara (1846.-1848.g.) rezultātā, šīs pārmaiņas tika akceptētas arī no Meksikas puses - meksikāņi parakstīja Gvadelupes Idalgo miera līgumu. Vienošanās ietvaros ASV par 15 miljoniem dolāru un apņemšanos segt Meksikas valdības parādus ASV pilsoņiem 3,25 miljonu dolāru apmērā iegādājās 1,36 miljonus kvadrātkilometru lielas teritorijas (40% toreizējās Meksikas) - tā no Meksikas tika noņemtas milzīgas teritorijas - visa Teksasa un ievērojamas teritorijas Kalifornijā, Arizonā un Jaunmeksikā.
Vēlāk tā pievienota ASV 1850.gada 4.jūlijā kā patstāvīga pavalsts. Ikviens, kas šai dienā atradās Kalifornijas teritorijā, automātiski kļuva par ASV pavalstnieku, ja vien pats pret to neiebilda.
1833.gadā Kalifornijā Lopmtonas rančo uziets cilvēkveidīgas būtnes skelets ar divām zobu rindām 3,60 m augumā;
Kalifornijas Zelta drudzis (1848.-1853.g.). Šās zelta meklēšanas laikā noziedznieku bandas paziņoja, ka vēlas pilnīgi iznīcināt vietējos indiāņus. Tā piemēram, drīzi pēc zelta drudža sakuma balto bandas veica 4 reidus pret jakiem (ap 2000 cilvēku), no kuriem nevienam nebija šaujamieroča, un tie tika pilnīgi iznīcināti.
1921.gadā Kalifornijas pavalstī novēroja NLO, kas pacēlās no zemes.
1960.gada vasarā putnu lietus nolija no debesīm Kalifornijas pavalsts Kapitolā. Policists Eds Kaningens bija pirmais, kurš ap pustrijiem rītā pamanīja savādo parādību. Lieli beigti putni blakus viņa automašīna triecās pret zemi. Tie krita ātri un ar lielu sparu. Kad viņš ar auto beidzot devās no Kapitolas uz Vestklifdraivu, tad atklāja, ka visur mētājas beigti putni. To līķi karājās uz žogiem, televīzijas antenām, elektrolīnijām, gulēja zālājos un krūmos. Speciālisti konstatēja, ka tie ir vētrasputni. Daži no tiem brīnumainā kārtā palika dzīvi pēc trieciena pret zemi un aizlidoja prom. Speciālisti apliecināja, ka putnu nāves iemesls bijis trieciens. Taču vairāk neko lāgā nespēja paskaidrot.
1969.gada 28.janvārī pēc nekontrolētas naftas noplūdes no urbuma, Santabarbaras kanālā nonāca vairāk nekā 12 miljoni litru naftas. Eļļainais šķidrums izveidoja 56 kilometru garu, melnu darvas plankumu virs jūras, nogalinot tūkstošiem putnu, zivju un jūras zīdītāju. Šo nelaimi nodēvēja par trešo traģiskāko naftas noplūdi valsts vēsturē, kas sagrāva populāro un gleznaino Dienvidkalifornijas piekrasti.
1967.gada 20.oktobrī Rodžeram Patersonam un Robertam Himlinam izdevās nomaļā vietā - Kalifornijas ziemeļos Blafkrīkas aizā uzņemt kinolentē saskvaču.

Aplūkojamie objekti.
Mono krāterezers. Marks Tvens to nosaucis par "Kalifornijas Nāves jūru." Ap ezeru dīvainas, smilšu pilīm līdzīgas kaļķakmens klintis.

Bodie spoku pilsēta. Kovboju pilsētiņa ar īpašu Mežonīgo Rietumu auru.

Nāves ielejas nacionālais parks. Vieta, kur izjust vislielāko augstuma kontrastu: atrodoties ap 80 m zem jūras līmeņa, redzamas 3000 m augstas klinšu smailes. Te arī vieta, kur neparasti pārvietojas akmeņi. Tajā atrodas arī Sērlsa ezers, kurā dzīvo baktērijas, kas barojas ar ezera ūdenī esošo dabisko arsēnu (As – 0.3%, sāls – 30%).

Tulares reģions. Klinšu sienu zīmējumi ļoti līdzīgi Tasilas Marsa dievam. Uz kādas citas alas sienas atrasts zīmējums, kas līdzīgs logaritmiskajam lineālam dubultā ierāmējumā.

Josemītu Valsts dabas parks. Josemītu ieleja tiek uzskatīta par klinšu kāpšanas Meku, to apmeklēt tiecas visi pasaules klinšu kāpšanas entuziasti. Tā ir tik sarežģīta, ka tikušas izdomātas jaunas klinšu kāpšanas tehnikas. Parasti entuziasti dodas iekarot 915 m augsto El Capitan granīta sienu. Nav atļauts veidot apmetnes pie klinšu sienām. Te atrodas Josemītu ūdenskritums, vairāk kā 700 m augsts.

Šasta kalns. Mistiska dažādu sektu apmešanās vieta.
Santakrūzas anomālija. Viena no populārākajām gravitācijas anomālijas vietām, saukta arī par Preizera zonu.

Six Flags Magic Mountain. Amerikā labi pazīstams atrakciju parks, atvērts 1978.gadā. 13 stāvu augstumā amerikāņu kalniņi Colossus, maksimālais ātrums 100 km/st. XX gs 70.gados šis koka karuselis bija viens no vislielākajiem koka karuseļiem pasaulē ar iespaidīgu 30 m kritumu.

Blafkrīkas ieleja. Mežains apvidus pavalsts ziemeļos, kur visbiežāk redžets amerikāņu Sniega cilvēks - saskvačs.
Sjerranevadas kalni. NLO novērošanas vieta.
Hav-Musuvs.
Santabarbara.
Forestlonas Memoriālais parks. Te apglabātas daudzas amerikāņu savenības, piemēram, V.Disnejs.
Silīcija ieleja. Pasaules līmeņa zinātnes centrs.
Kalikas spoku pilsēta. Calico ghost town. Pamesta kovboju pilsētiņa.
Venēras (Venice Beach) un Sv.Monikas (Santa Monica) pludmales. Te filmēts seriāls "Pudmales patruļa" (Baywatch).
Napas ieleja. Napa Walley. Zaļojošās Okangon ielejas vīna darītavas. Vīna darītavu un vīnogu lauku ieleja.
Bohēmijas birzs. Vieta Ziemeļkalifornijā (platība - 11 kvkm), kur slepenības apstākļos pulcējas ārkārtīgi ietekmīgi cilvēki un notur dīvainus rituālus.