Preizera zona, Santakrūzas gravitācijas anomālija
- Detaļas
- 6164 skatījumi
Saukta arī par Preizera zonu.
Viena no pasaules anomālajām gravitācijas vietām.
Atrašanās vieta. ASV, Kalifornijas pavalstī, Santakrūzas pilsētiņas apkaimē. Saukta par "Noslēpumaino vietu" (Mystery Spot), tā izvietojas uz lēzena pakalna sāniem.
Atklāšana un izpēte. Noslēpumaino pļaviņu XX gs. 60.gados (rakstīts citur, ka XX gs. 40.gados un pat 1939.gadā) atklāja Džordžs Preizers, kas te esot iegādājies zemes gabalu? Viņš bija griezies pie ārsta dēļ savām regulārajām mokošajām galvassāpēm, un tas bija rekomendējis tam biežāk staigāt svaigā gaisā. Tā, lūk, sekojot ārsta norādījumiem, Preizera kungs bija ieklīdis kādā pļaviņā, kas atradās eikaliptu audzē, un sajutās kaut kā savādi.
Preizers sāka nākt uz turieni regulāri, tādejādi visai drīz tiekot vaļā no savām galvassāpēm. Iepriecināts viņš uzbūvēja tur būdu un tajā apmetās.
Šodien Santakrusas varas iestādes izmanto šo objektu tūristu pievilināšanai, un tas nav grūti, jo Zona ir ārkārtīgi populāra.
Kompasa uzvedība. Tas uzvedas savādi, jo pareizas debespuses rāda tikai 1 metra augstumā virs zemes. Nolaists zemāk tā bultiņa tūdaļ sāk sparīgi griezties - tās novietojums mainās par 180 grādiem. Gids demonstrē: pļaviņā iesprauž apmēram 5 m garu koka kārti, slīpi noliektu uz centru. Ja pa to ar zināmu sākuma ātrumu palaiž metāla lodi centra virzienā (tātad uz leju!), tad tā knapi noripo līdz pusei. Kārts pusē lode apstājas un pēc tam, pakāpeniski palielinot ātrumu, ripo atpakaļ (tātad pa kārti uz augšu!). Lodes materiālam, liekas, nav nozīmes, jo tik pat dīvaini šais apstākļos uzvedas arī nemetāliskas lodes.
Būdā vērojams bezsvara efekts, kas uz nedaudz sekundēm iestājas reizi nedēļā, parasti otrdienu vakaros.
Dažādu aparātu pielietošana. 30 gadus te jau kā gids strādā Bils Hopkinss, kas atceras kā daudzi cilvēki šeit izmēģinājuši dažādu aparātu darbību. Piemēram, kāds japānis atnesis līdzi lāzeri. To ieslēdzot izrādījās, ka Zonas epicentrā lāzera stars, kas gāja horizontāli, pēkšņi novirzījās lejup.
Anomāla koku augšana. Vairāki pļaviņā augošie koki (laikam eikalipti) izauguši īpatni pretēji dabas likumiem – to stumbri ir savijušies ap vertikālo asi skrūves formā. Ziemeļu puslodē koki griežas pulksteņa rādītāja virzienā, bet dienvidu puslodē - pretēji. Taču Santakrūzas anomālijā koki bija sagriezušies pretēji - tā it ka tie augtu dienvidu puslodē. Amatieru pētnieki saka, ka kas tāds iespējams „spēka līniju” neparastā novietojuma dēļ. Nez, ko viņi domājuši ar šīm „spēka līnijām”?
Diemžēl, lai gan Zona pazīstama jau 60 gadu, nopietni zinātniski pētījumi te nav veikti. Nu kā gan to nosaukt, ja ne par „oficiālās zinātnes” uzpūtību?
Paklaiņojis pa apkārtni ar kompasu, Preizera kungs secināja, ka vienkārša zemes gabaliņa vietā iegādajies īstu mistēriju un 1940.gadā atklāja te atrakciju parku. Šī vieta nosaukta viņa uzvārdā - par Preizera anomāliju.
Tā Preizera kungs pēc dažu gadu izpētes te ierīkoja gaužām neparastu atrakciju parku.
Atrakciju parks. Šodien nelielais neparastais atrakciju parks kalna nogāzē, kas aizaudzis ar milzonīgiem eikaliptiem, kļuvis par populāru tūrisma objektu. Katru viesi te sagaida gids, kura pavadībā tad arī var izbaudīt šīs vietas anomāliju. Vieta ir pavisam neliela - tikai 150 pēdu diametrā (ap 50 m?), izvietota kalna nogāzē.
Nekāds šī fenomena atminējums gan nav vēl joprojām, lai gan vieta pazīstama nu jau vairāk kā 70 gadu.
Bumbiņas ripināšana. Šķībās būdiņas priekšā nolīmeņots dēlītis, pa kuru spītīgi ripinās bumbiņa tieši uz augšu.
Preizera būda. Tā uzcelta slīpā nogāzē, grīda nav nolīmeņota, t.i. - tā ir slīpa. Šo mitekli uzbūvēja anomālās zonas atklājējs un tā aplūkojama vēl šobaltdien, tiesa, tāda pašvaka – jumts iegāzies un sienas stipri sašķiebušās. Ļaudis, kas tai tuvojas, sajūt dīvainu spiedienu – tiem liekas, ka viņu ceļā ir neredzama elastīga siena, kuru pagrūti pārvarēt – to var izdarīt tikai stipri sasveroties uz priekšu un virzoties uz priekšu ar spēku it kā kustētos pret spēcīgu vēju.
Preizera būdas viducī reizi nedēļā (dienas beigās un parasti tieši otrdienās!) vērojama vēl kāda dīvainība – bezsvara stāvoklis, kas gan iestājas tikai uz dažām sekundēm. Cilvēki, kas tobrīd atrodas būdā (viducī!?) pēkšņi lido augšup pie griestiem (līdzīgs fenomens fiksēts Krievijā netālu no Krasnojarskas uz Sarkanās sukas kalna). Skeptiskie tūristi, kas vēl tikai pirms brīža spriedelē, ka tāda lieta nu gan nav iespējama, vienā rāvienā lido augšā bezpalīdzīgi vicinot kājas un rokas.
Būdas iekšienē vērojama pilnīga gravitācijas anomālija: bumbiņa ripo pa dēli uz augšu, cilvēki stāv slīpi gandrīz vai 45 grādu lēņķī un nekrīt aukšpēdu!
"T" veida betona sijas. 2 m garais stabs noguldīts zemē tā, ka tā viens gals atrodas ārpus anomālās zonas, bet otrs gals Zonā iekšā. Gids ar īpašu aparātu pierāda apmeklētājiem, ka stabs guļ horizontāli. Pēc tam viņš diviem apmēram viena auguma brīvprātīgajiem piedāvā nostāties katram savā staba galā. Tad vērotāji var pārliecināties, ka tas, kas stāv Zonas iekšienē, izskatās augumā mazāks par to, kas stāv Zonas ārienē. Pēc tam abi brīvprātīgie mainās vietām un nu atkal izskatās, ka īsāks ir tas, kas stāv Zonas iekšienē.
Tās noliktas zemē pilnīgi horizontāli tādā veidā, ka viens tās gals atrodas anomālijas iekšienē, bet otrs - ārpus tās. Gids piedāvā uz tām nostāties diviem brīvprātīgajiem. Īpaši vēlams, lai tie būtu atšķirīgi augumā.
Parastais "fokuss"ir tāds, ka, ja katrā sijas galā nostāsies vienāda auguma cilvēki, tad anomālijas iekšienē stāvošais vienmēr izskatīsies jūtami mazāks. Samainoties vietām būs atkal tas pats. Vēl jūtamāks tāds efekts ir tad, ja piedsalās dažāda auguma cilvēki.
Anomālijas.
1. Dīvaini uzvedas kompass. 1 m augstumā virs zemes tas korekti rāda pareizas debespuses, taču tuvāk zemes virsmai tā bultiņa maina savu stāvokli par 180 grādiem.
2. Izmainīta gravitācija. To demonstrē ar bumbiņa ripināšanu. Tā ripo gan metāla, gan arī citu materiālu bumbiņas.
3. V.Černobrova enciklopēdijā Preizera zona atzīmēta arī kā hronoanomāliju vieta.
