Amerikas Savienotās valstis
Liela valsts Ziemeļamerikas centrālajā daļā, ko veido 50 neatkarīgas pavalstis un trīs autonomas teritroijas - Puertorika, Guama un Virdžīnu salas.
Galvaspilsēta - Vašingtona.
Iedzīvotāji. Ap 300 miljoniem.
ASV dzīvo ap 800 tūkstošiem indiāņu no 226 ciltīm. Katrai no tām ir sava valoda un atšķirīga kultūra. Apmēram 500 tūkstoši no tiem dzīvo rezervācijās:
seliši - Oregonas, Vašingtonas, Montānas, Aidahas pavalstu teritorijās dzīvo rezervācijās;
siu indiāņi - asiniboini, osedži, dakoti, apsaroki. Mūsdienās ap 70 000, no kuriem lielākā daļa dzīvo Dienviddakotas, Ziemeļdakotas un Nebraskas rezervātos.
Reliģija. Patlaban ASV ir 12 miljoni metodistu - Amerikas Episkopālā metodiskā baznīca, un ASV pēc baptisma metodisms ir pats lielākais protestantisma virziens.
ASV konstitūcija, kas nodrošina reliģijas brīvību, negarantē apziņas brīvību. Amerikāņu tiesā, slieciniekam sniedzot liecību, jādod reliģisks zvērests ar vārdiem "Dieva priekšā," citādi liecība var tikt apšaubīta. Ārkanzasas, Delavēras, Mērilendas, Ņūhempšīras, Ņūdžersijas, Ziemeļkarolīnas, Dienvidkarolīnas, Pensilvānijas pavalstīs un Kolumbijas apgabalā ateistu sniegtās liecības tiesā netiek ņemtas vērā. Dažās pavalstīs likumi tieši paredzēti apziņas brīvības nomākšanai. Piemēram, Delavēras pavalsts konstitūcijā teikts: "Visu pienākums ir bieži pulcēties uz publisku dienkalpojumu." Vermontas pavalsts konstitūcijā teikts: "Ikvienai sektai vai korporācijai jāsvin svētdiena." Daudzās pavalstīs aizliegts salaulāt dažādu konfesiju personas. 16 pavalstīs "Dieva zaimošana" tiek sodīta vai niu ar naudas sodu no 30-1000 dolāriem, vai ar ieslodzījumu no 30 dienām līdz 3 gadiem.
Vēsture. Pirmās britu kolonijas. XVII gs. sākumā angļi nodibināja pirmo koloniju Ziemeļamerikas austrumu piekrastē – Virdžīniju. Iesākumā indiāņi britus uzņēma draudzīgi, deva tiem zemes un apgādāja ar pārtiku. Taču pēc tam kolonisti ar varu un krāpšanu sagrāba vēl indiāņu zemes un atspieda tos mežu biezokņos. Angļi dedzināja indiāņu ciematus un iznīcināja pat veselas ciltis.
Tomass Hukers (1586.-?). Dibinājis Hartfordu – Konektikutas galvaspilsētu. Amerikāņu demokrātijas tēvs.
Bostonieši vairākkārt sacēlās pret Anglijas varu - 1765., 1770. un 1773.gados un tas bija sākums Neatkarības karam Ziemeļamerikā (1775.-1783.g.).
ASV neatkarības pasludināšana (1776.gada 4.jūlijs). Šai datumā 1776.gadā trīspadsmit (tai laikā ASV bija tikai 13 pavalstis) Ziemeļamerikas britu koloniju Otrais Kontinentālais kongress Filadelfijā pieņēma Neatkarības deklarāciju, tādejādi pasludinot neatkarību no Lielbritānijas. Tomēr līdz īstai neatkarībai amerikāņiem vajadzēja vēl izcīnīt 6 gadus ilgu Amerikas Revolūcijas karu ar britu armiju.
Deklarāciju izstrādāja īpaša komiteja, kurā ietilpa 5 koloniju pārstāvji. Starp tiem bija arī divi nākamie ASV prezidenti - Džons Adamss un Tomass Džefersons, kuru uzskata par deklarācijas teksta galveno autoru. Pirmais deklarāciju parakstīja ASV Kongresa prezidents Džons Henkoks. pretēji Džona Adamsa un Tomasa Džefersona liecībām, vairākums vēsturnieku uzskata, ka pēdējais paraksts uz dokumenta tapis tikai 1776.gada 2.augustā.
Amerikas neatkarības simbols ir brīvības zvans, ko rotā vārdi "Un pasludiniet tanī zemē visiem tās iedzīvotājiem brīvību!" Šis zvans ieskandināja pirmo deklarācijas lasījumu 1776.gada 8.jūlijā Filadelfijā. Zvana ikoniskā plaisa radās nevis svinīgā lasījuma laikā, gan tikai XIX gs., visticamāk, izvadot ASV ģenerālprokuroru Džonu Māršalu.
Pēc Deklarācijas nolasīšanas pūlis devās iznīcināt britu karaļa autoritāti apliecinošās zīmes un statujas, desmitiem tūkstošu nēģeru vergu - bēgļu gaitās. Vēlāk deklarācijas autoriem pārmeta vienlīdzīgu tiesību nepiešķiršanu visu ādas krāsu amerikāņiem.
Amerikāņi nebūtu nekādi amerikāņi, ja viņi no šā te nemēģinātu uztaisīt naudu. Tādēļ viena no veiksmīgākajām (finansiāli!) patriotiskajām filmām ir "Neatkarības diena" (1996.g.), kas diezgan infantīlā veidā attēlo citplanētiešu uzbrukumu Zemei. Toties kases ieņēmumi - vairāk kā 800 miljoni ASV dolāru (pirms tam vairāk savācis tikai "Juras laikmeta parks").
sazvērestības teorijas apgalvo, ka deklarācijas otrā pusē iešifrēta dārgumu karte (to akurāt Holivuda atspoguļo filmā "Valsts dārgumi" (2004.g.)).
Pergaments tiek glabāts ASV Valsts arhīvā.
Neatkarības Deklarācijas pieņemšanas 110.gadadienā franči uzdāvināja ASV Brīvības statuju.
Īstenībā Kongress šo Deklarāciju pieņēma jau 2.jūlijā, bet amerikāņi šo datumu tomēr netzīmē, priekšroku dodami 4.jūlijam. Amerikāņi to tradicionāli pavada ar piknikiem, arbūzu un desaiņu (hot dog) ēšanas sacensībām, beisbola spēli u.c. izklaidēm. Svētku pusdienu galvenais ēdiens ir uz restēm cepta gaļa (barbekjū). Svinības noslēdz grandioza uguņošana - 2009.gadā Ņujorkas uguņošanā tika iztērētas 22 tonnas pirotehnikas.
ASV Neatkarības Deklarācijas numeroloģija.
Republikas pasludināšana. 1776.gadā Tomass Džefersons ar revolucionāriem pasludināja republiku ar „jauno kārtību.”
Karoga pieņemšana. 1777.gada 14.jūnijā Otrais Kontinentālais kongress apstiprināja zvaigžņoti svītroto ASV karogu. Pirmsākumos tam bija 13 svītras un 13 zvaigznes. Tagad 14.jūniju ASV atzīmē kā „Karoga dienu”?????
ASV ģērbonis. Tajā attēlots baltgalvainais ērglis, tacu Linkolns esot gribējis tītaru.
Amerikas Revolūcijas karš (1776.-1782.g.). Tas notika pēc Neatkarības deklarācijas pierņemšanas 1776.gada 4.jūlijā.
1776.gada septembrī briti sturmēja Manhetenu, bet amerikāņi, pametuši ieročus un ekipējumu, bēga.
1777.gada 17.oktobrī amerikāņi pie Saratogas vēsturiskā uzbarā sakāva ģenerāļa Džona Bērgoijona (John Burgoyne) komandēto britu armiju.
1790.gadā ar ASV Kongresa lēmumu tika nodibināts Kolumbijas apgabals ar galvaspilsētu vašingtonu tajā.
Luiziānas darījums (1803.-1804.g.). XIX gs. un XX gs. sākumā ASV spēja nopirkt gandrīz pusi savas mūsdienu teritorijas. 1803.gadā franču koloniju Luiziānu no Napoleona I Bonaparta Francijas par 15 miljoniem toreizējo ASV dolāru (80 miljoni toreizējo Francijas franku) nopirka toreizējā ASV valdība. Papildus franči pārdeva ASV arī atsevišķas savas kolonijas mūsdienu Kanādā (šobrīd zemes, kas uz laiku tika iekļautas ASV, ir daļa no Kanādas Albertas un Saskačevānas provincēm. Vēsturē šis darījums, kurā ASV ieguva 23 % no mūsdienu teritorijas, ir ieguvis nosaukumu Luiziānas pirkums.
Vairums vēsturnieku šo brīdi uzskata par vienu no vissvarīgākajiem ASV vēsturē - pat par sava veida lūzumpunktu, jo līdz ar to ASV trijkāršoja savu teritoriju un ievērojami palielināja iedzīvotāju skaitu. Attiecīgi pieauga arī ASV potenciāls - ekonomiskais, militārais un politiskais. Tāpat šis darījums kļuva par precedentu citu zemju iegādei.
Lai vērstos pret ASV kuģu aplaupīšanu Napoleona karu laikā, ASV Kongress 1807.gadā ierobežoja tirdzniecību ar Lielbritāniju un Franciju. Šī rīcība nedeva gaidīto rezultātu, bet izraisīja stagnāciju ASV ekonomikā.
ASV no Spānijas nopirka Floridu. Vādu "nopirka" šai gadījumā var lietot tikai daļēji, jo vienošanās paredzēja to,ka ASV pārņem visas Spānijas valdības finanšu saistības pret ASV pilsoņiem - t.i. Spānijas vietā nomaksā visus parādus amerikāņiem. Tāda lieta bija iespējama tādēļ, ka koloniālo Spāniju bija pārņēmusi visaptveroša krīze, spēku Floridas aizstāvēšanai amerikāņu iebrukuma gadījumā spāņiem nebija. madridē uzskatīja, ka labāk dabūt par Floridu vismaz kaut ko, nevis zaudēt viņu militāri. Nav gan īsti skaidrs cik iespējams tobrīd bija ASV militārs iebrukums, tomāer Florida tika pievienota ASV, amerikāņiem nomaksājot 5,5 miljonus dolāru Spānijas parāda.
1867.gadā ASV valdība no Krievijas impērijas nopirka Aļasku.
Samaksājot 7 centus par hektāru ASV sev pievienoja 2,1 miljonu kvadrātkilometru zemju, kurās pilnībā šodien atrodas sešas ASV pavalstis - Ārkanzasa, Misūra, Aijova, Oklahoma, Kanzasa un Nebraska, lielākā vai mazākā mērā tās veido vēl 9 pavalstu teritorijas.
Meksikas daļas okupācija. Meksikas valdīšanā esoša Teksasā lielā skaitā apmetās amerikāņi, kas 1836.gadā sacēla dumpi pret Meksikas valdību un pasludināja neatkarīgo Teksasu. 1845.gadā Teksasa pievienojās ASV kā neatkarīga pavalsts
karš ar Meksiku (1946.-1948.g.) un tam sekojošā milzīgas Meksikas daļas atņemšana (Kalifornija, Nevada, Jūra, Arizona, Kolorāda, Jaunmeksika). "Kamēr es aprakstīju Peru iekarošanu," - rakstīja Preskots, - "mana valdība veica Meksikas iekarošanu." Pēc tā visa sekoja vēl arī zelta drudzis, dzelzceļa kompāniju ekspansija un sapņi par kanālu, kas varētu savienot okeānus.
Kalifornija tika pievienota ASV 1850.gada 4.jūlijā kā patstāvīga pavalsts. Ikviens, kas šai dienā atradās šai teritorijā, automātiski kļuva par ASV pavalstnieku, ja vien pats pret to neiebilda.
Ilgu laiku tika uzskatīts ka dinozauri atliekas sastopamas tikai Lielbritānijā, līdz 1858.gadā labi saglabājušās "hadrozaura" atliekas uzgāja arī ASV.
ASV PIlsoņu karš (1861.-1865.g.).
Amerikāņu-spāņu karš (1898.g.). Makinlija prezidentūras laikā 1896.-1901.gadam ASV uzvarēja karā ar Spāniju, tā savā kontrolē iegūstot Filipīnas, Guamu, Kubu un Puertoriku. Anektēja arī Havaju salas (1898.g.) un Samoa. Filipīnas gan amerikāņi nopirka par 20 miljoniem dolāru 1898.gadā. Filipīnas kļuva par pirmo neveiksmīgo amerikāņu pirkumu. Filipīnieši cerēja, ka amerikāņi tikai palīdzēs tiem atbrīvoties no Spānijas koloniālisma un nepavisam nebija gatavi kļūt par ASV koloniju, kā īstenībā notika.
1899.gadā filipīnieši atsāka nacionālās atbrīvošanās cīņu. Amerikāņi 1899.gadā sāka karu pret filipīniešiem. Filipīnās sākās pret amerikāņiem vērsts karš, kurā ASV iztērēja 600 miljonus dolāru - t.i. 30 reizes vairāk kā samaksāja Spānijai. 1901.gada 23.martā Filipīnas kapitulēja un kļuva par ASV koloniju. Oficiāli karš beidzās tikai 1902.gadā, lai gan filipīnieši amerikāniem turpināja uzbrukt līdz pat 1913.gadam.
Aļaskas nopirkšana (1867.g.). 1867.gada 30.martā Vašingtonā tika noslēgts Aļaskas pirkuma līgums no Krievijas impērijas par 7,2 miljoniem ASV dolāru. ASV tādejādi ieguva 1,5 miljonus kvkm lielo Aļaskas teritoriju. 1867.gada 18.oktobrī Aļaskas galvaspilsētā Sitkā, godinot ar kara flotes salūtu, tika nolaists Krievijas karogs un pacelts ASV karogs.
Aļaskas pirkumu izplānoja un realizēja ASV valsts sekretārs Viljams H.Stjuarts, kurš par šo darījumu tika ļoti asi izsmiets un kritizēts. Viņš pats to uzskatīja par savu nozīmīgāko sasniegumu, ko novērtēs nākamās paaudzes.
1898.gadā ASV no Spānijas nopirka Filipīnas par 20 miljoniem dolāru, pirms tam karā uzvarot Spāniju.
I Pasaules karš. Iestājās karā 1917.gadā. Tai pašā gadā nopirka Virdžīniju salas.
Dāņu Vestindijas nopirkšana (1917.g.). 1917.gada Dānija amerikāņiem pārdeva Virdžīnu salas, kas toreiz bija pazīstama kā Dānijas Vestindija. Tas bija pēdējais ASVnozīmīgākais pirkums. Dānija savu Vestindiju nopirkt amerikāņiem piedāvāja pati (līdzīgi kā Krievija Aļasku), tiesa gan, pēc tam, kad no ASV bija saņēmusi zināmus mājienus. Amerikāņi baidījās, ka salas var kļūt par Vācijas zemūdeņu bāzi I Pasaules karā. Darījuma noslēgšana gan ievilkās, tomēr noformēts tas tika pavisam demokrātiski - gan Dānijā, gan pašās salās notika referendumi un 64,2% dāņu un 99,9% salinieku nobalsoja par pāriešanu ASV. Darījuma cena bija 25 miljoni ASV dolāru (puse Dānijas gada budžeta). Virdžīnu salām šodien ir tāds pats statuss ASV kā Guamai un Puertorikai.
ASV politika pēc I Pasaules kara. ASV no kara izgāja kā viena no uzvarētājām valstīm. Ekonomiski tā piedzīvoja strauju attīstību, ko veicināja preču pārdošana Eiropas valstīm kara laikā un pēckara kredīti tām, kā arī jaunu ideju ieviešana ražošanā. 20.gados ASV ražotāji ātri pārorientējās uz iekšējo tirgu, un tam sekoja liels saimniecisks uzplaukums. ASV īstenoja protekcionisma politiku, nosakot augstu ievedmuitu, lai aizsargātu pašu ražotājus.
Pēc Parīzes Miera konferences ASV ārpolitikā nostiprinājās divi pretēji viedokļi par sadarbību ar pārējo pasauli. Viens politiķu grupējums, kopārstāvēja Vudro Vilsona piekritēji, gribēja, lai ASV aktīvi iekļautos pasaules politikā, bet otrs grupējums pieturējās pie t.s. "izolacionisma" politikas, uzskatot, ka amerikāņiem tas nav jādara. ASV kongress pat izlēma neiesaistīties Tautu savienības darbībā, taču tās organizētajā atbruņošanās konferencēs amerikāņu politiķi piedalījās.
ASV bija ieinteresētas ekonomiskajā sadarbībā ar Eiropu. Saskaņā ar amerikāņu politiķa Čārlza Dauesa izstrādāto plānu ASV kreditēja Vāciju, lai tā spētu maksāt reparācijas uzvarētājvalstīm.
ASV vēlēšanu tiesības sievietēm piešķīra 1920.gadā, kad tās arī pirmo reizi piedalījās vēlēšanās - stājās spēkā 19.labojums ASV konstitūcijā.
1927.gadā Francijas ārlietu ministrs Aristīds Briāns ierosināja, lai Francija un ASV noslēgtu vienošanos par aizliegumu lietot militāru spēku abu valstu savstarpēju konfliktu gadījumā. ASV ārlietu ministrs Franks Kellogs ierosināja šo vienošanos paplašināt, lai tā aptvertu visas valstis, kuras nosodīja „ķeršanos pie karadarbības starptautisku strīdu noregulēšanā, un kuras paziņoja, ka atturēsies no kara kā līdzekļa nacionālajā politikā.”
Paktu 1928.gada 27.augustā Parīzē parakstīja 15 valstis, bet vēlāk tam pievienojās vēl 48, arī Latvija. Padomju Savienība paktu ne tikai parakstīja, bet bija arī pirmā valsts, kas to ratificēja.
1934.gadā ASV kongress pieņēma Taidinga-Makdafija likumu par autonomijas piešķiršanu Filipīnām.
1935.gadā par pirmo Filipīnu prezidentu un valdības galvu kļuva Nacionālistu partijas līderis M.L.Kesons. 1935.gadā tika pieņemta ASV prezidenta apstiprinātā Filipīnu konstitūcija, kas pastiprināja demokrātiskās brīvības, bet tomēr nesniedza tiesības bez ASV piekrišanas slēgt līgumus ar citām valstīm, Filipīnu valdības likumus ASV prezidents varēja anulēt.
Pirms iesaistīšanās II Pasaules karā. Neskatoties uz to, ka prezidents Rūzvelts bija gatavs iesaistīt ASV karā pret Vāciju jau 1939.gadā, lielākā daļa iedzīvotāju šajā laikā tam vēl nebija gatavi. Pret to iestājās arī spēcīgas ekonomiskās un politiskās aprindas, piemēram, Kenediju klans, par ko zināmas aprindas viņam nav piedevušas līdz šodienai.
Lai sagatavotu ASV iedzīvotājus karam ar Vāciju, 1940.gadā ASV presē sākās spēcīga pretvācu kampaņa. Tas bija sabiedriskā viedokļa radikāls pagrieziens, ņemot vērā, ka 1939.gadā Hitlers tika pasludināts par “Times” gada cilvēku. 1940.gadā presē dominēja divas tēmas – Hitlera politikas kritika attiecībā pret žīdiem un vācu karaspēka intervences draudi “brālīgai angļu tautai.” “Tā kā amerikāņu vidū antisemītisms bija diezgan izplatīts,” kara partijai vissvarīgākais arguments bija nevis ebreju vajāšana, bet gan draudi Anglijai no "huņņiem” kuri, sākot ar 1940.gadu, devās uzvaras gājienā pa Eiropu.
II Pasaules karš. 1941.gada martā ASV bija pieņēmusi tā saukto aizdošanas un izīrēšanas līgumu (lend lease), saskaņā ar kuru ASV atļāva karamateriālu piegādi tām valstīm, ko uzskatīja par svarīgām ASV drošībai. To piemēroja Lielbritānijai, bet pēc Vācijas uzbrukuma PSRS, attiecināja arī uz pēdējo.
Lielā slepenībā 1941.gada 8.augustā uz karakuģa Atlantijas okeānā satikās Čērčils un Rūzvelts un parakstīja tā saukto Atlantijas hartu (Atlantic Charter) par ASV un Lielbritānijas kopīgajiem mērķiem pēc kara. Tajā tika noteikts ka:
1) neviena no valstīm, kas parakstījušas šo hartu, netīko kara rezultātā paplašināt savas teritorijas;
2) šīs valstis netiecas pēc citu valstu teritoriju paplašināšanas, ja to neatbalsta attiecīgā apgabala iedzīvotāji;
3) visas tautas demokrātiskā ceļā var ievēlēt savas valdības;
4-5) visām tautām jādod iespēja brīvi attīstīt savu ekonomiku un tirdzniecību;
6-8) pēc uzvaras pār nacionālsociālismu jāgarantē miers un savstarpējā drošība visām pasaules tautām, neatkarīgi no tā, vai tās pieder pie uzvarētājvalstīm vai pie zaudētājām.
Šī satikšanās beidzās ar dievkalpojumu, kurā dziedāja „Uz priekšu, kristiešu kareivji!” (Onward Christian Soldiers) un salūtu no karakuģa 14 collu lielgabaliem.
1945.gada jūlijā prezidenta Harija Trumena pašas prezidentūras sākumā un Potsdamas konferences laikā notika sekmīgs pirmais ASV kodoleksperiments nevadas pavalstī.
1946.gada 25.jūlijā ASV veic zemūdens atomsprādzienu Bikini atolā.
Suecas krīze (1956.g.). Nasera valdīšanas laikā 1956.gadā izraisījās konflikts ar Franciju un Lielbritāniju, kas vēsturē iegāja ar nosaukumu "Suecas krīze." Jau 1954.gada oktobrī Lielbritānija piekrita 20 mēnešu laikā izvest savas aemijas daļas no Suecas kanāla zonas. Pēdējās britu armijas daļas patiei arī pameta kanāla zonu 1956.gada jūnijā. Jūlijā Nasers izprovocēja starptautisku krīzi, paziņodams par kanāla nacionalizāciju, lai gan līdz britu-franču koncesijas līguma beigām bija vēl 12 gadi.
Briti un franči sāka plānot militāru operāciju, bet ēģiptieši augustā boikotēja starptautisku konferenci, kuras mērķis bija mierīgs noregulējums. Nevēloties lielu militāru konfliktu, ASV aicināja uz savaldību. Kad pārrunas nonāca strupceļā, Francija vienojās ar Izraēlu par ēģiptiešu armijas neitralizāciju. 29.oktobrī Izraēla okupēja Sinaja pussalu, žīdu armija novietojās 45 km attālumā no Suecas kanāla. Divas dienas vēlāk britu-franču spēki uzbruka ēģiptiešu aerodromiem. Tomēr jau novembra sākumā šīs darbības nosodīja ASV un ANO.
4.novembrī Nasers pavēlēja bloķēt navigāciju kanālā nogremdējot tajā kuģus.
5.novembrī britu-franču desants izsēdās Portsaīdā. PSRS no savas puses arī draudēja ar intervenci, taču to vairāk nodarbināja pretkomunistiskā sacelšanās Ungārijā. Tikām ASV prezidents Eizenhauers pieņēma ekonomiskās sankcijas pret Lielbritāniju un Franciju, kas piespieda abas rietumvalstis paziņot par "uguns pārtraukšanu."
15.novembrī Ēģiptē sāka ierasties ANO miera uzturēšanas spēki.
3.decembrī Lielbritānija un Francija piekrita izvest savus militāros spēkus no Ēģiptes. ANO kareivji ieņēma pozīcijas kanāla joslā ar mērķi atvērt to starptautiskajai kuģošanai.
Ēģiptieši no tās izgāja kā uzvarētāji, jo rietumu sabiedrotos piebremzēja ASV. Nasera pozīcijas arābu pasaulē nostiprinājās. No amata atkāpās britu premjerministrs sers Antonijs Īdens. Žīdu armija palika Suecas pussalā, kā dēļ Ēģipte nespēja pastiprināt savas pozīcijas Gazas sektorā.
„Aukstais karš.” Tas bija ideoloģiskas pretrunas starp ASV imperiālismu un tās „brīvo tirgu” un PSRS sarkankrievu komunismu ar plānveida ekonomiku.
ASV visai aši ņēma lietošana principu pēc kura tai bija tiesības aizsargāt savas ekonomiskas un politiskas intereses ar ārēju militāru intervenču palīdzību.
Pirmā tāda intervence musulmaņu valstī bija 1953.gada ASV intervence Irānā, lai atkal celtu tronī autoritāro šahu Muhamedu Rezu pēc republikāņu apvērsuma mēģinājuma. 1953.gadā amerikāņu intereses Irānā bija divējādas: atbalstīt „draudzīgu” režīmu reģionā, kura palielinajas PSRS ietekme, kā arī nodrošinat savu piekļuvi persiešu naftas iegulām.
Taču, kad atklājas vēl bagātīgāki naftas krājumi Saūda Arābijā, arī Kuveita un Bahreinā, par galveno ASV pēckara mērķi kļuva nodrosināšanās ar lētiem naftas resursiem. Tamdēļ amerikāņi bija gatavi atbalstīt koruptīvos un despotiskos Austrumu valdnieciņus.
Ar laiku tāda lietu kārtība izsauca stipru pretamerikanisku noskaņojumu Tuvo Austrumu arābu pasaulē.
Šādu arābu attieksmi noveda līdz eskalācijai jaunas žīdu valsts dibināšana Palestīnā. Ta kļuva iespejama tiaki tad, kad 1947.gadā ASV valdība spēja parliecināt ANO Ģenerālo asambleju balsot par šādu lēmumu.
Par Izraēlas valsts nodibināšanu paziņoja Dāvids Ben Gurions 1948.gada 14.maijā. Gandrīz zibenīgi to atzina ASV prezidenta Harija Trumena personā.
1965.gadā prezidenta Džonsona valdīšanas laikā ASV izraisīja karu ar Dominikānas republiku.
1968.gada 5.jūnijā Losandželosas viesnīcā Ambassador attentātā nāvīgi ievainoja ASV prezidenta kandidātu Robertu Kenediju, kurš mira nākamajā dienā. Slepkava izrādījās palestīnietis Serhans ???.
1969.gadā ASV piemeklēja tik spēcīgs un negaidīts orkāns, kādu rietumu krasts vēl nebija piedzīvojis. Tas iznīcināja visus reģistrēšanas instrumentus, sasniedzot sauszemi ar ātrumu 84 m/s. Pēcāk atkārtoti iegūtie izpētes dati fiksēja maksimālo vēja ātrumu: 305 km/st. Viesuļvētra spēja iznīcināt visu, kas stājās tai ceļā. Pēc nelaimes visu līča piekrastes reģionu skāra arī dzeramā ūdens trūkums. Pēc šī atgadījuma vēja mērīšanas aparatūras uzlaboja, lai tās spētu veiktu precīzus lasījumus. “Kamillā” dzīvību zaudēja teju 260 cilvēku, toties postījumi bija mērāmi vairāk nekā 120 miljardu eiro apmērā. Šī bija pirmā viesuļvētra, kuru prognozēja, un tās virzībai un sekām sekoja meteorologi. Pēc šī orkāna ieviesa Safira-Simpsona skalu, kuras piecas kategorijas ļauj novērtēt un iedalīt viesuļvētru nodarītos postījumus.
Diversijas ASV. 1993.gada 26.februārī diversija notika Vispasaules Tirdzniecības centra pakājē Ņujorkā – gāja bojā 6 cilvēki, tūkstotis tika ievainots. 1996.gadā Ņujorkā par piedalīšanos diversijā tika notiesāts šeihs Omārs Abdulrahmans ar mūža ieslodzījumu.
ASV prestiža zudums. WikiLeaks bubliskotie dokumenti galvenokārt attiecās uz ASV un parādīja to visai neglītā gaismā. Ir vēsturnieki, kas uzskata, ka tiešī šīs informācijas publiskošana kļuva par to lūzuma punktu, pēc kuras sākās ASV kā globālas superlielvaras statusa degradācija. Protams, nozīme bija arī citiem faktoriem.
Akcija "Okupē Vostrītu!"
Saskaņā ar Pasaules Dabas fonda datiem, 2018. gadā tikai ASV nodega vairāk nekā trīsarpus miljoni hektāru mežu.
ASV Donalda Trampa prezidentūras laikā (?-2021.g.).
ASV Džo Baidena valdīšanas laikā (2021.-patlaban). 2021.gada 14.aprīlī Baidens paziņoja, ka 1.maijā sāksies ASV karaspēka izvešana no Afganistānas. Ta tiks noslēgta 11.septembrī - tātad tieši 20 gadu pēc uzbrukuma Dvīņu torņiem. Tādejādi būs beidzies visilgākais karš ASV vēsturē.
ASV pirmo vietu pasaulē ieņem sekojošās kategorijās:
1. Pēc ar šaujamieročiem nogalinātu skaita;
2. Pēc elektroenerģijas patēriņa uz cilvēku;
3. Pēc atkritumu skaita uz cilvēku (720 kg uz cilvēku gadā);
4. Pēc naftas patēriņa;
5. Pēc gāzes patēriņa;
6. Pēc uzņemto kaloriju skaita uz cilvēku;
7. Pēc izvarošanu skaita;
8. Pēc neparakstītu starptautisku cilvēktiesību dokumentu skaita;
9. Pēc nošautu bērnu skaita, vecumā līdz 15 gadiem;
10. Pēc bērnu pašnāvību skaita;
11. 45% no visām pasaules slepkavībām ar šaujamieroču pielietošanu notiek ASV;
12. Pēc kriminālo struktūru skaitļa (kopsummā ASV teritorijā ir iereģistrēti 21500 kriminālie grupējumi, kuros darbojas ap 731000 cilvēku).
ASV dabas parki. Valstī ir 59 valsts dabas parki, vecākais un pirmais tāds pasaulē ir Jeloustonas valsts dabas parks. Daudz vairāk ir vietējie pavalstu nozīmes dabas parki.
Pavalstis.
Aidahas pavalsts.
Aijovas pavalsts.
Alabamas pavalsts.
Aļaskas pavalsts.
Arizonas pavalsts.
Ārkanzasas pavalsts.
Delavēras pavalsts. 1787.g.
Dienviddakotas pavalsts.
Dienvidkarolīnas pavalsts.
Džordžijas pavalsts. 1788.g.
Floridas pavalsts.
Havaju salas.
Ilinoisas pavalsts.
Indiānas pavalsts.
Jūtas pavalsts.
Kalifornijas pavalsts.
Kanzasas pavalsts.
Kentukijas pavalsts. 1792.g.
Kolorādas pavalsts.
Konektikutas pavalsts.
Masačūsetas pavalsts.
Menas pavalsts.
Mērilendas pavalsts.
Mičiganas pavalsts.
Minesotas pavalsts.
Misisipas pavalsts.
Montānas pavalsts.
Nebraskas pavalsts.
Nevadas pavalsts.
Ņujorkas pavalsts.
Ņūdžersijas pavalsts.
Ņūhempšīras pavalsts.
Ņūmeksikas pavalsts.
Ohaijas pavalsts.
Oklahomas pavalsts.
Oregonas pavalsts.
Pensilvānijas pavalsts.
Rodailendas pavalsts.
Teksasas pavalsts.
Tenesijas pavalsts.
Vaiomingas pavalsts.
Vašingtonas pavalsts.
Vērmontas pavalsts.
Virdžīnijas pavalsts.
Viskonsīnas pavalsts.
Ziemeļdakotas pavalsts.
Ziemeļkarolīnas pavalsts.
Pilsētas.
Čikāga.
Dalasa.
Filadelfija.
Lasvegasa.
Losandželosa.
Ņujorka.
Sanfranciska.
Vašingtona.
Kolonijas.
Puertorika.
Aplūkojamie objekti. Apļi laukos ir arī ASV. Amerikāņu paleotuneļi. Nosaukums no Černobrova enciklopēdijas.
Bāze "Bils."
Rifi no atkritumiem.
Šailoha. Hronomirāžas.
Velna alas. Tikušas uzskatītas par anomālu vietu, tomēr ufologi noskaidrojuši, ka tā tas nav.
"Velna riņķis." Franklinas apgabalā.
Ceļojuma organizācija.
Expedia.com – nakšņošana, aviolidojumi, auto īre
Tripadvisor – ceļotāju atsauksmes
Nakšņošana – Motel 6, cena 45 dolāri par numuriņu. Šie moteļi atrodas gandrīz jebkurā ASV nostūrī.
Saites.
Amerikāņi.
