Amerikāņu-meksikāņu, meksikāņu-amerikāņu karš (1846.-1848.g.)
Notika laikā no 1846. līdz 1848.gadam.
Kara priekšvēsture. 1800.gadu sākumā uz Teksasas teritoriju pretendēja trīs nācijas - spāņi, franči un amerikāņi. Tomēr nākamajos 30 gados pār to kontroli ieguva Meksika, bet amerikāņu kolonisti lielā skaitā apmetās Meksikas varā esošajā Teksasā. 1836.gadā (1835.?) tie sacēla dumpi pret Meksikas varu un deklarēja neatkarīgo Teksasu.
/1280px-Nebel_Mexican_War_12_Scott_in_Mexico_City.jpg "Amerikāņu armijas ienākšana Mehikā. 1851.gada litogrāfija")
Kara gaita. 1845.gadā Teksasa pievienojās ASV kā neatkarīga pavalsts. Neatkarīga Teksasa eksistēja līdz 1846.gadam, kad to uzņēma ASV sastāvā. Tas izraisīja karu, kas sākās 1846.gadā. Nākamo divu gadu laikā amerikāņu armija sagrāva meksikāņu spēkus
Kara rezultāti. Rezultātā meksikāņi tika sakauti, parkastīts Gvadelupes Idalgo miera līgums. Kara laikā amerikāņi bija spējuši ieņemt ievērojamu daļu Meksikas un līgums tikai legalizēja kara iznākuma realitāti.
Vienošanās ietvaros ASV par 15 miljoniem dolāru un apņemšanos segt Meksikas valdības parādus ASV pilsoņiem 3,25 miljonu dolāru apmērā iegādājās 1,36 miljonus kvadrātkilometru lielas teritorijas (40% toreizējās Meksikas) - tā no Meksikas tika noņemtas milzīgas teritorijas - visa Teksasa un ievērojamas teritorijas Kalifornijā, Arizonā un Jaunmeksikā. Vēlāk tās pievienojās ASV kā neatkarīgas pavalstis.
6 gadus vēlāk Meksikai tika uzspiests vēl viens, tā dēvētais Gasdena (par godu ASV vēstniekam Meksikā Džeimsam Gadsenam) pirkums. Atsaucoties uz nepieciešamību būvēt dzelzceļu starp abām ASV okeāna piekrastēm, Gasdens pieprasīja Meksikai pārdot vēl 120 000 kvadrātkilometru (pārējās daļas no mūsdienu Arizonas un Jaunmeksikas), nepārprotami liekot saprast, ka pretējā gadījumā šīs zemes amerikāņi vienkārši iekaros. Meksikai nebija citas izejas un tā pārdeva prasītās teritorijas par 10 miljoniem dolāru.
