Kanāda
Valsts Ziemeļamerikas ziemeļu pusē.
Galvaspilsēta - Otava.
Vēsture. Pirmie no eiropiešiem Kanādas austreņu piekrastē ieradās vīkingi IX gs. Kanādas teritorijā 2 pierādītas vikingu apmetnes - viena Laboradorā, otra - Bafina zemē.
Pēc Septiņgadu kara (1756.-1763.g.) Lielbritānija atņēma Francijai Kanādu un nodibināja kundzību Ziemeļamerikā.
1774.gadā spāņi pirmie nobrauca gar Kanādas rieteņu piekrasti. Tomēr tagad šis fakts tiek apšaubīts, un izteikta hipotēze, ka pirmais te bijis angļu pirāts Frensiss Dreiks. Kanādiešu metālmeklētājs uzgājis britu monētas, kas izlaistas 1551. un 1553.gados. Ir zināms, ka Dreiks apmeklēja Kaliforniju, bet, iespējams, viņš bijis vēl tālāk uz ziemeļiem.
Izceļotāji no Ļvovas nodibināja Lembergas pilsētu Kanādā.
1841.gadā vienā provincē tika apvienotas toreizējā Rietumkanāda (Ontario, angļu valodas teritorija) un Austrumkanāda (Kvebeka, franču valodas teritorija), galvaspilsēta tika nolikta Kingstonā.
1844.gadā par galvaspilsētu tika noteikta Monreāla.
1845.gadā britu polārpētnieks Dž.Franklins veica arktisko ekspedīciju ar flagmani "Erebus" (tilpība br.reģ.t., tvaikmašīna) un otru kuģi "Terror," izbraucot no Anglijas gar Grenlandi Ziemeļrietumu jūrasceļa meklēšanai un sasniedza Kanādas Arktisko arhipelāgu. 1845.gadā vadīja polārekspedīciju, kas beidzās traģiski - pat ar kanibālismu. Pēc Dž.Franklina nāves un trešās pārziemošanas arhipelāga dienvidos pie Karaļa Viljama salas (Erebusa līcī) 1848.gadā komanda kuģus pameta un drīzi gāja bojā.
1849.gadā part galvaspilsētu tika noteikta Toronta.
1855.gadā par galvaspilsētu tika noteikta Kvebeka.
1857.gadā kanādiešu parlamentārieši vērsās pie karalienes ar lūgumu pielikt punktu "galvaspilsētu karuselim." 31.decembrī karaliene Viktorija paziņoja, ka šī britu koloniālā īpašuma galvaspilsēta būs Otava, tolaik neliela pilsētiņa ar 6000 iedzīvotājiem. Klīda baumas, ka Viktorija kartē vienkārši iedūrusi cepures adatu un paziņojusi, ka tur arī būšot jaunā galvaspilsēta.
Tā kā Kanādas iedzīvotāju vairākums bija izceļotāji no Anglijas, tad tā izcīnīja iekšēju pašpārvaldi (domīniju) 1867.gadā. Kanāda (tāpat kā Austrālija, Dienvidāfrika, Jaunzēlande u.c.) sāka attīstīties kā angļu kapitālisma aizjūras filiāles - tajās attīstījās rūpniecība, veidojās spēcīga nacionālā buržuāzija un strādniecība. Kanāda ieguva pašvaldības (domīnijas) tiesības.
Pirmais prezidents Makdonalds, kuru tagad kritizē par represijām pret Kanādas indiāņiem. Demontēts pat viņa piemineklis.
XX gs. sākumā Kanādā darbojās īpašs režīms pret pieaugošo ķīniešu skaitu to imigrācijas dēļ. Lai ķīnieti ielaistu valstī, kādam par viņu bija jānomaksā tā sauktais "ārzemnieku nodoklis." To atcēla 1923.gadā, kad ķīniešiem iebraukt Kanādā aizliedza vispār."
1996.gada vasarā Kanādā gāja bojā ap 100 000 pīļu no botulisma.
2016.gadā Kanāda kļuva par 2.valsti pasaulē (pēc Urugvajas), kas legalizēja marihuānas lietošanu nemedicīniskiem nolūkiem.
Brīvības konvojs. 2022.gada 28.janvārī Otavā sākās protesti, kuros sāka pulcēties kravas automašīnu šoferi (sapulcējās vairāk kā 400 kravas mašīnu), kas bija neapmierināti ar to, ka tikai pret kroņgripu vakcinētajiem bija ļauts šķērsot ASV-Kanādas robežu. Ar laiku šai prtesta akcijai pievienojās arī citi iedzīvotāji, kas bija neapmierināti ar pandēmijas ierobežojumiem. Trudo valdība visādi mēģināja represēt nemierniekus - izrakstījas soda kvītis, apmeloja, pat draudēja iesaldet banku rēķinus tiem, kas ar naudu palīdzēja protestētājiem utt. Tad Kanādas parlaments atbalstīja ārkārtas situācijas noteikšanu, kas ļāva iesaistīt pat armiju. 20.februārī protestētāji tika izklīdināti ar bruņotas policijas palīdzību - ap 170 cilvēku mēģināja retoties un tie tika apcietināti.
Administratīvais iedalījums. 10 provinces.
Alberta.
Britu Kolumbija.
Jaunskotija.
Kvebeka.
Manitoba.
Ņūbraunsvīka.
Ņūfaundlenda.
Ontārija.
Prinča Edvarda sala.
Saskačevāna.
Teritorijas.
Jukona.
Nunavuta.
Ziemeļu teritorijas.
Iedzīvotāji. Kanādas indiāņi:
irokēzi - valsts dienvidos ir irokēzu rezervācijas;
kvaikuitli;
seliši - rezervācijā Britu Kolumbijas dienvidos;
siu indiāņi - no mūsdienās esošajiem (asiniboini, dakoti, osedži, apsaroki) 70 000 neliela daļa dzīvo Kanādas dienvidos;
tlingiti - Britu Kolumbija.
Aplūkojamie objekti. Arī Kanādā novēroti Apļi laukos.
Dižtaka. (Great trail) Pasaulē garākā, nepārtrauktā pastaigu taka sniedzas aptuveni 24 tūkstošu kilometru garumā. Pēdējais takas posms tika pabeigts 2017.septembrī, ļaujot šo varenību baudīt pilnībā pabeigtu. Mērojot dienā nedaudz vairāk kā 30 kilometrus, kas ir vidējā distance pieredzējušiem pārgājienu cienītājiem, būtu nepieciešamas 745 dienas jeb teju divi gadi, lai varētu lepoties ar to, ka Diženā taka ir pievarēta pilnībā.
Senākais ūdens avots pasaulē. 2 700 000 000 gadu vecs.
Interesanti ir tā saucamie Kanādas "briesmoņu ezeri" - Šamps, Okagons, Utopijas, Šila, Poenigeimuka, Sašvepa, Sistera, Kovičaja, Beisa, Vuda ezeri, Manitobas un Vinipegas ezeru sistēma.
Interesanti likumi. Kanādā nav atļauts mājas durvis krāsot rozā krāsā, kāpelēt pa kokiem publiskās vietās, norēķiniem izmantot vairāk nekā 50 viena nomināla monētas un laistīt mauriņu lietus laikā (par šito gan Pepija Garzeķe un Pifs pamatīgi brīnītos!).
Raksti.
Ufologi publicē ziņojumu par Kanādā pēdējo 25 gadu laikā novērotajiem NLO.
