Joēla grāmata
1.nodaļa
1 Šis ir Tā Kunga vārds, kas nāca pār Joēlu, Petuēla dēlu.
2 Uzklausiet to jūs, vecākie, un pārdomājiet uzmanīgi arī jūs, visi pārējie zemes iedzīvotāji! Vai kaut kas līdzīgs ir jebkad noticis jūsu laikā vai jūsu tēvu dienās?
3 Stāstiet par to saviem bērniem un lieciet, lai jūsu bērni to stāsta tālāk saviem bērniem un viņu bērni atkal nākamai paaudzei!
4 Kas palika pāri cirmeņiem, to aprija siseņi, ko atstāja neskartu siseņi, to nograuza vaboles, un, kas paglābās no vabolēm, to apēda tārpi.
5 Uzmostieties, dzērāji, un raudiet! Vaimanājiet, vīna cienītāji, jaunā vīna dēļ, jo tas gājis zudumā jūsu mutei!
6 Varena un savā daudzumā neaptverama tauta brūk virsū manai zemei. Tai ir zobi kā lauvam un dzerokļi kā lauvas mātei.
7 Tā ir padarījusi manus vīnadārzus plikus un kailus un iznīcinājusi manus vīģes kokus, tiem apēzdama lapas un nograuzdama mizu. Liela daļa koku nolūzuši, pārējiem atlikuši tikai to kailie, apgrauztie zari.
8 Vaidi un vaimanā kā jaunava, kas tērpusies sēru drēbēs sava jaunības drauga dēļ!
9 Jo ēdamie un dzeramie upuri Tā Kunga namā vairs nenotiek, un priesteri, Tā Kunga kalpi, sēro.
10 Druvas ir nopostītas, tīrumi izskatās nožēlojami, labība ir pagalam, vīnakoki ir galīgi panīkuši, un ar eļļu ir gaužām bēdīgi.
11 Nelaimīgi ir zemkopji, arī vīna dārznieki: viņi vaid un sūdzas skaļā balsī par zaudētiem kviešiem un miežiem, jo tīrumos nekāda raža nav sagaidāma.
12 Vīnakoks ir nokaltis, vīģes koks neglābjami novītis; tāpat arī granātābeles, palmas un ābeles, visi koki laukā nokaltuši; viss prieks cilvēku bērniem ir zudis.
13 Apvelciet sēru drēbes, apjozieties un skumstiet, priesteri, šņukstiet skaļā balsī, jūs altāra kalpi! Ejiet un guliet cauru nakti, ielīduši sēru maisos, jo ēdamie un slakāmie upuri vairs nenotiek jūsu Dieva namā.
14 Izsludiniet svēto gavēni, sasauciet visu draudzi! Izsludiniet grēku nožēlas dienu! Sapulciniet tautas vecākos un visus zemes iedzīvotājus Tā Kunga, jūsu Dieva, namā un piesauciet To Kungu jo skaļā balsī.
15 Ak vai, cik drausmīga diena! Jau tuva ir pati Tā Kunga diena; kā visu sagandētāja ar Dieva nolemtiem varas darbiem tā nāk paša Visuvarenā sūtīta.
16 Vai nav aizrauta projām barība mums mūsu pašu acu priekšā, un vai prieks un līksmība nav galīgi atstājuši Tā Kunga, mūsu Dieva, namu?
17 Satrūdējuši guļ zemē sēklas graudi, tukšas ir klētis, un šķūņi brūk kopā, jo visa labība ir pagalam.
18 Cik drūmi un baigi mauro lopi! Novājējuši ir vērši un govis, jo nav viņiem kur ganīties, avis izģinst un panīkst.
19 Tevi, Kungs, es piesaucu, jo karstuma svelme ir izdedzinājusi klajumos ganības un uguns aprijusi visus kokus laukā.
20 Pat zvēri laukā Tevi piesauc, jo izžuvuši ir ūdens avoti un dedzinātāja svelme ir aprijusi klajumu ganības!
2.nodaļa
1 Pūtiet tauri Ciānā, saceliet trauksmi Manā svētajā kalnā, satrūkstieties, visi zemes iedzīvotāji! Jo Tā Kunga diena nāk, tā ir jau tuvu -
2 drūma, tumša, mākoņaina un miglā tīta diena. Kā necaurredzama rīta krēsla, nolaidusies zemu pāri kalniem, plūst liela, varena tauta, kāda nemūžam nav redzēta un kādas vairs nebūs uz radu radiem.
3 Tai pa priekšu iet iznīcinātāja uguns, un tai seko visu sadedzinātāja liesma. Zeme tās priekšā ir kā Ēdenes dārzs, bet aiz tās ir tikai tukša kailatne; izvairīties un glābties no tās nevienam nav iespējams.
4 Viņi izskatās kā zirgi un drāžas uz priekšu kā skrējēji kumeļi.
5 Viņi drāžas pāri augstajiem kalniem kā rati rīb, viņi švirkst kā uguns liesmas salmos, kā varena tauta, kas bruņojusies cīņai.
6 Viņu priekšā šausmīgas bailes pārņem tautas un visu ļaužu sejas nobāl.
7 Kā varoņi trauksmē viņi skrien uz priekšu, kā cīņās norūdīti karavīri viņi kāpj pāri mūriem, katrs dodas tieši uz priekšu, nenovērsdamies no savas tekas.
8 Viņi netraucē cits citu, ikviens ietur savu vietu; viņi pārvar visus pret viņiem uzceltos šķēršļus, un ne ar ko nav aizturami.
9 Pilsētai uzbrūkot, viņi uzrāpjas mūros, ielaužas namos un iekāpj pa logiem kā zagļi.
10 Viņu priekšā trīc zeme un sakustas debess, aptumšojas saule un mēness un pat zvaigznes zaudē savu spožumu.
11 Un Tas Kungs liek atskanēt Savai balsij - Saviem pērkoniem - Sava karaspēka priekšā; liels un varens ir Viņa karaspēks, daudz ir Viņa pavēļu izpildītāju. Liela ir Tā Kunga diena un ļoti briesmīga. Kas gan var tajā pastāvēt?
12 "Bet arī vēl tagad," saka Tas Kungs, "griezieties atpakaļ pie Manis no visas savas sirds ar gavēšanu, asarām, nožēlām un sērām!"
13 Saplosiet savas sirdis un ne savas drēbes un atgriezieties pie Tā Kunga, sava Dieva! Jo Viņš ir žēlīgs, līdzcietīgs un lēnprātīgs, Viņam bezgalīgi laba sirds, un Viņam paliks jūsu žēl jums uzliktā soda dēļ.
14 Kas zina, Viņam varbūt atkal tiešām kļūst jūsu žēl un Viņš parādīs jums vispirms Savas žēlastības svētību ar to, ka darīs iespējamu nest jums atkal ēdamos un slakāmos upurus Viņam, Tam Kungam, jūsu Dievam.
15 Pūtiet taures Ciānas kalnā, gavējiet godbijībā, izsludiniet grēku nožēlas dienu!
16 Savāciet vienuviet visu tautu, svētījiet draudzi, sapulciniet tautas vecajus, savediet un sanesiet kopā visus bērnus un zīdaiņus! Līgavainis lai iziet no savas mītnes un līgava no savas dzīvojamās telpas!
17 Lai priesteri, Tā Kunga kalpi, stāv raudādami starp Tempļa priekštelpu un altāri un lai saka: saudzē un žēlo, ak, Kungs, Savu tautu, neatstāj kaunā Savu mantojumu, lai citas tautas pār to nevaldītu zobodamās! Kādēļ Tu gribi atļaut, lai tautas par to saka cita citai brīnīdamās: kur tad nu ir viņu Dievs?
18 Tad Tas Kungs stingrā apņēmībā iestājās par Savu zemi un pasargāja no iznīcības Savu tautu.
19 Tas Kungs atbildēja un sacīja Savai tautai: "Redzi, Es jums došu bagātīgi labību, vīnu un eļļu, lai jums būtu ko pārtikt, un neatstāšu jūs vairs par izsmieklu tautām.
20 Jūsu ienaidnieku, to no ziemeļiem, Es aizdzīšu tālu no jums projām un novirzīšu viņu sausā, tukšā zemē, viņa priekšējos pulkus Es iegāzīšu Austrumu jūrā[A], viņa pakaļējos pulkus - Rietumu jūrā, lai viņi tur smakodami satrūd un sapūst, jo šis ienaidnieks izdarījis daudz briesmu darbu.
21 Nebīsties, tīruma zeme, bet priecājies un esi līksma! Jo Tas Kungs tiešām ir spējīgs veikt lielus darbus.
22 Nebīstieties, dzīvnieki laukos! Jo veldzes apveltītās vietas smilšu klajumos atkal zaļos, koki atkal nesīs augļus, un ražas pilnībā lieksies lejup zari vīģu un vīnakokiem.
23 Arī jūs, Ciānas bērni, priecājieties un esiet līksmi sava Dieva, Tā Kunga, apziņā! Jo Viņš piešķir jums pamācītājus taisnībā un, kā agrāk, sūta jums agrīno un vēlīno lietu,
24 lai kloni pildītos ar labību un spaidi mirktu svaiga vīna un eļļas straumēs.
25 Es jums griezīšu par labu visus tos gadus, kuros jūsu ražu postīja siseņi, viņu cirmeņi, vaboles un kukaiņi, dažādi grauzēji, Mans lielais karaspēks, ko Es pret jums sūtīju,
26 lai jums būtu papilnam ko ēst un jūs teiktu un slavētu Tā Kunga, jūsu Dieva, Vārdu, kas brīnumus darījis jūsu vidū, bet Mana tauta nekad vairs lai nenokļūst kaunā.
27 Un jums jāzina, ka Es esmu Israēla vidū un ka Es, Tas Kungs, esmu jūsu Dievs un neviens cits, un ka Manai tautai nekad nebūs kļūt kaunā!
3.nodaļa
1 Un tad notiks, ka Es izliešu Savu Garu pār visu miesu un jūsu dēli un jūsu meitas pasludinās nākamas lietas, jūsu vecaji redzēs atklāsmes sapņos, bet jaunie redzēs parādības.
2 Arī pār kalpiem un kalponēm Es izliešu tais pašās dienās Savu Garu.
3 Es parādīšu brīnuma zīmes pie debesīm un virs zemes: asinis un uguni, un dūmu mākoņus;
4 saule pārvērtīsies tumsībā un mēness asinīs, pirms nāks Tā Kunga lielā un briesmīgā diena.
5 Tad notiks, ka izglābs sevi ikviens, kas piesauks Tā Kunga Vārdu. Jo Ciānas kalnā un Jeruzālemē būs glābšana, kā to Tas Kungs apsolījis, arī visiem pārējiem, ko Tas Kungs būs aicinājis.
4.nodaļa
1 Jo redzi, tais dienās un tai pašā laikā, kad Es likšu griezties atpakaļ Jūdas un Jeruzālemes trimdiniekiem,
2 Es sapulcināšu vienuviet visas tautas, novedīšu viņas Jošafata ielejā un sākšu ar viņām tur tiesāties Manas tautas un Manas mantojuma tiesas Israēla dēļ, jo viņas ir izkaisījušas Manu tautu citu tautu starpā, sadalījušas gabalos Mana paša zemi,
3 un metušas kauliņus par Manas tautas likteni; viņas arī aizdevušas projām Manas tautas zēnus samaksai par prieka meitām un pārdevušas Manas tautas meitenes par vīnu, ko pēc tam nodzērušas.
4 Un jūs, ļaudis no Tiras un Sidonas un visu filistiešu apgabalu iedzīvotāji, kas jums par daļu gar Mani, un kādi jūsu nolūki pret Mani? Vai jūs atriebības nolūkos gribat stāties Man pretī? Labi, stājieties, strauji un steidzīgi Es likšu jūsu atriebības nolūkiem krist atpakaļ uz jūsu pašu galvām!
5 Jūs taču nolaupījāt Manu sudrabu un Manu zeltu, jūs paņēmāt Manus dārgumus un aiznesāt savos tempļos.
6 Vēl turklāt jūs pārdevāt grieķiem Jūdas un Jeruzālemes bērnus, lai dabūtu viņus projām no viņu dzimtās zemes robežām.
7 Redziet, Es tiem likšu celties no tās vietas, kurp jūs viņus pārdevāt, un likšu jūsu noziegumiem krist atpakaļ uz jūsu pašu galvām.
8 Un Es gribu, lai jūsu bērnus pārdotu Jūdas bērniem un lai tie savukārt pārdotu jūsu dēlus un jūsu meitas sabiešiem, kādai tautai tālās zemēs, - jo Tas Kungs tā ir runājis.
9 Lieciet to darīt zināmu svešo tautu vidū! Izsludiniet karu! Atmodiniet cīņai spēcīgos! Lai pulcējas un kārtojas visi karavīri!
10 Pārkaliet savus lemešus zobenos un savus vīna dārznieka nažus par šķēpiem! Lai arī nespēcīgais par sevi saka: es esmu stiprs!
11 Kārtojieties, pulcējieties un nāciet, visas apkārtējās tautas! Un tad turpat pret viņām ved Tu, Kungs, Savus cīnītājus!
12 Tad tautas saposīsies ceļā un nonāks Jošafata ielejā; tur tad Es nosēdīšos arī pats, lai tiesātu visas, itin visas apkārtējās tautas.
13 Laidiet darbā sirpjus, jo labība ir ienākusies! Nāciet šurp, jo vīnogu spaidi ir pilni un sulas tvertnes plūst pāri, jo daudz ir viņu ļauno darbu.
14 Un baru bariem būs sapulcējušās tautas tiesas ielejā, un Tā Kunga diena tiesas ielejā ir tuvu.
15 Saule un mēness aptumšosies, un arī zvaigznes pazaudēs savu spožumu.
16 Un Tas Kungs liks atskanēt Sava pērkona dārdiem no Ciānas un liks dzirdēt Savu balsi atskanam no Jeruzālemes, tā ka trīcēs zeme un debess. Bet Tas Kungs būs patvērums Savai tautai un stipra pils Israēla bērniem.
17 Un tad jūs atzīsit, ka Es, Tas Kungs, jūsu Dievs, dzīvoju Ciānā, Savā svētajā kalnā. Un Jeruzāleme būs svēta vieta, un neviens svešinieks tai vairs nestaigās cauri.
18 Un tanī pašā dienā notiks, ka kalnos plūdīs saldais vīns un uzkalnu nogāzēs būs piena pārpilnība; arī visi Jūdas strauti tecēs pilni ar ūdeni, un avots iztecēs no Tā Kunga nama un apūdeņos Sitimas ieleju.
19 Bet Ēģipte taps par tuksnesi un par tuksnešainu klajumu Edoma to noziegumu dēļ, ko tā atļāvās pret Jūdas bērniem, izliedama nevainīgas asinis Jūdas zemē.
20 Bet Jūda būs mūžīgi apdzīvota un Jeruzāleme uz audžu audzēm.
21 Un Es atriebšu tās asinis, ko Es vēl nebiju atriebis!" - Un Tas Kungs dzīvos Ciānā.
Saites.
Vecā derība.
