Japānas atombombardēšana
Vienīgais atomieroču pielietošanas gadījums jaunākajā cilvēces vēsturē - epizode, kad II Pasaules kara beigās ASV pret Japānu izmantoja atomieročus, iznīcinot 2 japāņu pilsētas - Hierosimu un Nagasaku.
Lai gan nacistiskā Vācija parakstīja kapitulācijas aktu 1945.gada 8.maijā, tomēr Japāna nepadevās arī pēc tam, kad amerikāņi pusgadu iespēja masīvi bombardēt 37 lielās japāņu pilsētas, ieskaitot Tokiju. Klusā okeāna reģionā turpinājās karš, amerikāņi joprojām saņēma sāpīgus militārus triecienus. Bija skaidrs, ka karš vēl prasīs daudzus upurus, un uz ātru uzvaru cerēt nevar. Tādēļ tika nolemts pielietot atomieročus, un prezidents H.Trumens parakstīja tādu pavēli.
Hirosimas bombardēšana. 1945.gada 6.augustā amerikāņu bumbvedējs B-29 Enola Gay pilota Pola Tibeta vadībā ar urāna atombumbu "Mazulis" (Little Boy - 13-16 kilotonnu trotila ekvivalents, masa mazliet lielāka par 4 t) uz borta pacēlās no Tinianas salas Ziemeļu Mariānu salu arhipelāgā, lai lidotu uz Hirosimu ar 350 000 iedzīvotāju, kurā atradās japāņu ieroču rūpnīcas un Japānas armijas ģenerālštābs.
Apmēram stundu pirms sprādziena japāņu radari uztvēra valsts dienvidu krastam tuvojošās lidmašīnas. Tomēr tās bija tikai 3, tātad par maz, lai veiktu masīvu bumbošanu, un trauksmi neizziņoja. Tā amerikāņu bumbvedējs 8:15 no rīta uz japāņu pilsētu Hirosimu nometa urāna atombumbu.
Bumba eksplodēja 600 m virs pilsētas, gaisa temperatūra sasila līdz 4000oC. Acumirklī tika nogalēti ap 70 000 cilvēku. 90% pilsētas tika iznīcināta. Sprādziens izraisīja ugunsgrēkus, līdz ar zemi nolīdzināja mājas daudzu kilometru attālumā. Dažu sekunžu laikā 400 gadu vecā pilsēta tika noslaucīta no zemes virsmas. Sprādziena epicentram tuvāk esošie cilvēki tika iznīcināti acumirklī, bet tālāk esošie tika radiācijas apstaroti.
Pēc tagadnes mērauklām šī bumba bija ļoti mazefektīva.
Pilnīgu postījumu zonas rādiuss bija 1,6 km, vēl desmitiem km tālāk visas ēkas bija ugunsgrēku iznīcinātas. Ap 240 000 cilvēku gāja bojā uzreiz no sprādziena un radiācijas. Vēl 160 000 nomira no staru slimības vēlāk.
Hirosimas muzejs. Tajā savākti materiāli par atombombardēšanu un tās drausmīgajām sekām.
"Tā bija elle zemes virsū. Visapkārt bija pārogļojušies ķermeņi. Degošas miesas smaka bija visu nomācoša." Sunao Cuboi.
Nagasakas bombardēšana. Japāņi nepadevās, jo laikam šoks bija tik liels, ka tie īsti nespēja aptvert notiekošā dramatismu. Tādēļ 3 dienas vēlāk - 9.augustā tika nomesta plutonija bumba "Resnvēders" (Fat Man - 19-22 kilotonnu trotila ekvivalents) uz Nagasaku. Tā eksplodēja 549 m virs zemes un momentā nogalināja 40 000 cilvēku, bet tuvākajos mēnešos mirušo skaits pieauga līdz 70 000.
Atpakaļceļā lidmašīnai pietrūka degvielas un tā pa ceļam uzpildei nosēdās Okinavā.
Redzot, ka amerikāņi gatavi turpināt atombombardēšanu, Japāna sešas dienas pēc uzbrukuma 1945.gada 15.augustā paziņoja par padošanos - to pusdienlaikā izsludināja imperators Hirohito.
Japānas varasiestādes līdz 2014.gada augustam atzinušas, ka abos kodolsprādzienos un no to radītajām sekām kopumā miruši vismaz 292 000 cilvēki Hirosimā un 165 000 cilvēku Nagasakā. Pašlaik (2015.g.) dzīvi vēl ir ap 183 000 atombombardēšanu pārdzīvojušie.
Nospiedums civilizācijā.
Skaņdarbs "Raudas par Hirosimas upuriem." To sacerēja un kļuva slavens poļu komponists Kšištofs Pendereckis 1961.gadā, par ko saņēma ANO Izglītības un kultūras organizācijas (UNESCO) balvu.
