Trumens, Harijs (1945.-1953.g.)
Harry Truman.
ASV 33.prezidents no 1945. līdz 1953.gadam.
Vārds. Viņa pilnais vārds ir Harijs S Trūmens, lielākajai daļai cilvēku radot vēlmi ielikt punktu aiz S, taču tur tam nav jābūt. Tam izskaidrojums ir vienkāršs – S neko neapzīmē un nesaīsina, tas ir tikai burts. Prezidents, ieliekot vidējā vārda vietā burtu S, vēlējies godināt Abus savus vecostēvus, kas attiecīgi bijuši Andersons Šips Trūmans un Salamons Jangs.
Interesanti, ka šo likumsakarību par punkta nelikšanu skaidro interneta vietne TrumanLibrary.org, kas pati nosaukta nepareizi – Harija S. Trūmana vārdā.
Dzīvesgājums. Amerikāņu politiķis. Rūzvelta viceprezidents, no Demokrātu partijas.
Dzimis 1884.gada 8.maijā.
1934.gadā ticis ievēlēts Senātā.
1944.-1945.gados bijis viceprezidents.
Prezidenta amatā. II Pasaules kara laika ASV prezidents Harijs Trūmens savu prezidentūru uzsāka visai vētrainā laikā, būdams viceprezidents, - 1945.gada 12.aprīlī, kad mira iepriekšējais prezidents T.Rūzvelts, un beidza jau aukstā kara priekšvakarā 1953.gada 20.janvārī. Viņam bija jāturpina priekšgājēja Jaltas konferencē iesāktais pēckara pasaules organizēšanas pasākums Potsdamas konferencē 1945.gada jūlijā.
1945.gada jūlijā H.Trumens saņēma ziņu, ka sekmīgi veikts pirmais amerikāņu kodolizmēģinājums Nevadā. Lai arī tas vairoja prezidenta un tā pārstāvētās valsts prestižu, tomēr viņam neizdevās novērst Eiropas sadalīšanu. Tas radīja „aukstā kara” sadalījumu Austrumi-Rietumi.
1946.gada oktobrī, neilgi pirms prezidenta vēlēšanām, ASV prezidents Harijs Trumens ar savu autoritāti atbalstīja Palestīnas sadalīšanu žīdu un arābu sektoros.
Trumens un Fultonas runa. 1946.gada 5.martā Vestminsteras koledžā Fultonā (ASV, Misūrijas pavalsts) Vinstons Čerčils savā runā paziņoja, ka no Ščecinas Baltijā līdz Triestei Adrijā pār Eiropu ir nolaidies "dzelzs priekškars." Šī runa ievadīja Auksto karu, lai gan par "auksto karu" tajā bija tikai viena rindkopa. Tolaik Čerčils neieņēma oficiālu amatu Lielbritānijas valdībā, jo viņa pārstāvētie konservatīvie bija zaudējuši 1945.gada vēlēšanās. Tomēr viņa politiskā autoritāte bija liela un braucienā pa ASV to neatteicās pavadīt pats ASV prezidents H.Trumens. ASV prezidents ar Čerčila runu bija iepazinies jau iepriekš un atbalstīja tās saturu, tomēr oficiāli to nekomentēja, lai atstātu sev manevra iespēju.
Amerikas žīdu finansists B.Baruhs esot pirmais ieviesis apzīmējumu "Aukstais karš." 1947.gada 16.aprīlī, būdams "vanaga" prezidenta H.Trumena padomnieks, oficiālā runā Dienvidkarolīnas pavalsts palātas pārstāvju priekšā.
1947.gadā noformulēja tā saucamo "Trumena doktrīnu."
1947.gadā pieņēma Tafta-Hārtlija likumu, iniciēja tiesu procesus pret komunistiskās partijas līderiem.
Trumena valdība veicināja Rietumvācijas militarizāciju, organizēja NATO.
Trumens Korejas karā (1950.-1953.g.). 1950.gada jūnijā amerikāņi iebruka Korejā un faktiski okupēja Taivānu. Vēsturnieki atzīmē, ka ASV politiskā vadība šeit kara sākumā pieļāva lielu kļūdu. Amerikāņi nebija noticējuši Ķīnas apgalvojumiem, ka viņa nepieļaus Ziemeļkorejas tautas republikas iznīcināšanu un domāja, ka Ķīna blefo. 1950.gadā Trumens pauda, ka nepieciešams apvaldīt agresoru, padzīt to no Dienvidkorejas un atjaunot stāvokli pirms kara. Vēlāk, kad panākumi bija jau ANO koalīcijas pusē, retorika izmainījās - Trumens nu jau sāka runāt par komunistu spēku sakaušanu un "Korejas atbrīvošanu." Pēc tam, kad ANO koalīcijas stāvoklis atkal pasliktinājās, sākās runas par miera slēgšanu. To arī var saprast, jo upuri bija patiesi šausmīgi.
Tas gan bija pārsteigums ASV politiskajai vadībai, bet ne militārajai. Trumens karošanai korejā bija par virspabvēlnieku iecēlis ģenerāli makartūru. Tomēr pēc tam, kad makartūrs bija lūdzis apsvērtm kodoltrieciena došanas iespēju "Ķīnai, Trumens izbijās no III Pasaules kara izcelšānās un atcēla Makartūru no amata.
Viņa reitings nokritās līdz 22%.
Vēsturiski kļuvis par tādu kā nepopulāro prezidentu aizbildni. Viņa popularitāte termiņa beigās bija kritusies līdz 22% - zemāk nekā jebkad kādam no amīšu prezidentiem. Vēlētāju nepatiku izraisīja ieilgušais Korejas karš, stagnējošā ekonomika.
Pēc aiziešanas no prezidenta posteņa palika par vienu no Demokrātu partijas līderiem.
Trumens par žīdiem. "Man bija desmit minūšu gara saruna ar Henriju Morgentavu par žīdu kuģi Palestīnā. Teicu, ka par šo jautājumu aprunāšos ar ģenerāli Maršalu.
Viņam nebija nekāda pamata vērsties pie manis. Žīdiem trūkst mēra sajūtas un viņiem nav arī nekāda priekšstata par pasaules lietām.
Henrijs tūkstošiem žīdu atveda uz Ņujorku ar domu, ka tas būs tikai uz laiku, bet viņi palika. Kad 1946.gadā vēlēšanās valstī atkal uzvarēja republikāņi, šis gadījums atstāja lielu iespaidu uz pārvietoto personu programmu.
Manuprāt, žīdi ir ļoti, ļoti savtīgi. Viņiem ir vienalga, cik igauņu, latviešu, somu, poļu, dienvidslāvu vai grieķu tiek nogalināti vai represēti kā pārvietotās personas, ja tikai pret žīdiem ir īpaša attieksme. Taču, kad viņiem ir vara - fiziska, finansiāla vai politiska, ne Hitlers, ne Staļins nevar ar viņiem mēroties nežēlībā vai sliktajā attieksmē pret padotajiem. Dodiet tikai šim padotajam (underdog) varu un tad vairs nebūs nozīmes, kādā vārdā mēs to saucam - krievs, žīds, melnais, rīkotājs, leiborists, baptists - viņš kļūs vienkārši traks. Esmu sastapis tikai dažus cilvēkus, kuri, kļūdami turīgi, atceras savu kādreizējo stāvokli." /Trumena dienasgrāmata, 1947.gada 21.jūlijs, pirmdiena, plkst. 18:00/
2023.gadā "The New York Times" žurnālists, pētot Trumena dienasgrāmatu, atradis, ka vēstulē Eleonorai Rūzveltai kādreizējais ASV prezidents atkārtoti raksta, ka "žīdi ir tādi paši kā visi padotie. Kad viņi nokļūst augšā, viņi ir tikpat nežēlīgi, kā tie cilvēki, kas bija nospieduši viņus uz ceļiem."
Trumens un NLO. Aizdomas par Eizenhauera iesaisti NLO ziņu slēpšanā ir sakarā ar Majestic-12 grupas darbību, par ko tomēr drošu ziņu nav.
Lai gan nav zināms, vai Trūmenam piemita kādas dīvainības, toties visu savu dzīvi viņš mulsināja savus valodniekus.
Esot redzējis Linkolna rēgu.
Saites.
Trumena doktrīna.
ASV prezidenti.