Jašha
Yaxhá.
Jašha – „zaļais ūdens” (maiju val.).
Atrašanās vieta. Gvatemala, Petenas baseina ZA, pie Jašhas ezera (Lago Yaxha).
Vēsture. Izrakumos noskaidrots, ka pilsēta pastāvējusi no I-X gs.
Izpēte. Zinātniekiem tā bija pazīstama jau sen. Pirmais tās pieminējums atrodams pulkveža Huana Galindo 1831.gada ziņojumā.
Par īsto pilsētas pirmatklājēju kļuva Teoberts Mālers, kas vadīja septīto Pībodija muzeja ekspedīciju, un te atklāja apmetnes drupas. Tās nosauca tuvīnā ezera vārdā – par Jašhu.
1915.gadā Jašhā strādāja Kārnegī institūta pirmā ekspedīcija.
1924.gadā Jašhā strādāja Kārnegī institūta astotā ekspedīcija.
1928.gadā Jašhā strādāja Tuleinas universitātes ekspedīcija F.Bloma un O.Lafarža vadībā.
1932.gadā te 2 nedēļas strādāja U.Linkolns, kas kartografēja pilsētas centrālo daļu.
XX gs. 60.(?) gados te vairākkārt pabijis U.Bulerds, kas racies kaimiņu Topoštes apmetnē (uz vienas no ezera salām).
Saistība ar Teotivakānas kultūru. ASV Valsts zinātniskā fonda (vadītājs N.M.Helmūts) sākuma uzdevums bija izpētīt teotivakāniešu kultūras ietekmi uz Klasiskā perioda Petenas maijiem. Tādiem nolūkiem tika izvēlēta Jašha tāda paša nosaukuma ezera krastā, dēļ Morlija atrastās stēlas Nr.11 ar Tlaloku. Jau pirmajā izrakumu sezonā 1970.gadā tika noskaidrots, ka pilsēta pletusies daudz lielākās robežās nekā likās līdz tam. Tā bija tik liela, ka mierīgi varēja sacensties ar tādiem maiju kultūras centriem kā Nakuma, Naranha, Kopana vai Palenke.
Darbus vadījis Nikolauss Helmūts.
Pilsētas teritorijā tika uzietas tipiskas Teotivakānas talud-tablero sistēmā celtas būves. Uz tādu saistību kultūras-ceremoniālajā jomā norādīja arī stēlas Nr.6., 8., 10. un 12. Uz to norāda arī pīpējamo trauku atliekas Jahšas ezerā (tādas esot uzietas arī Amatlilānas ezerā).
Pētījumi turpinās.
„Melno arheologu” nodarītā skāde. Pēc izrakumu darbu vadītāja N.Helmūta vārdiem triju gadu laikā tie izpostījuši 100., 103., 110. rieteņu grupas ēkas, 207., 208. un 216. ēkas austreņu akropolē, kā arī vairākus desmitus ēku citās Jašhas vietās. Pilnīgi sasistas 1. un 2. stēla. Bojātas 6. un 13.stēla. Bija mēģinājumi no tuvējās ēkas izvest altāri.
Arhitektūra. Pilsētā bijis ap 500 monumentālu celtņu un ap 40 stēlu. Te ir 10 akropoles, vienai no tām ir pils pazīmes.
Cauri pilsētai gājušas vairākas šosejas līdz pat 18 m platumā, viena no tām veda līdz ezeram, un droši vien tai bija ceremoniāla nozīme. Gar šoseju abām pusēm ir celtas viena otrai cieši piegulošas mājas, kas ir visai neparasti maiju pilsētu apbūvei.
Kopumā šai pilsētā vispār ir visai blīva apbūve, kas maiju pilsētām arī nav tipiski.
Aplūkojamie objekti.
10 akropoles.
Šosejas.
9 piramīdas. Četrām no tām virsotnē nav svētnīcu.
Piramīda (celtne Nr.216) savos izmēros un proporcijās stipri līdzinās Tikalas II piramīdai. Tās virsotnē atrodas komplicēta divu telpu svētnīca.
Pētījumu laikā uziets arī piramīdu-dvīņu komplekss, kas ir otrais tāds zināmais (pirmais Tikalā). Šis komplekss noteikti kopē savu Tikalas analogu, taču ir arī dažas atšķirības: austreņu piramīdas priekšā nebija stēlu, bet rieteņu piramīdas priekšā bija ierīkots altāris (tur patlaban stāvošā stēla Nr.13 atnesta no nožogojuma).
2 stadioni. Tradicionālajai bumbas spēlei.
„C” laukums. Tajā ir vesels ēku komplekss , kas domāts astronomiskiem novērojumiem.
Celtne Nr.90. Gara un šaura būve ar 7 ieejām, rotāta ar 6 apaļām kolonnām 1 m diametrā. Domājams, ka ēkas augša bijusi no koka. Tās funkciju nav izdevies noteikt. Līdziniece Tikalā – ēka 5D31/42.
Rieteņu grupa. Šeit arheologi uzgāja arkainu apbedīšanas kameru. Spriežot pēc atliekām, tas bijis ļoti bagāts, bet izlaupīts tieši pirms ekspedīcijas ierašanās.
Čultuns. Tajā arī uziets apbedījums(?), bet izlaupīts jau senos laikos.
Celtne Nr.103. Te izdevās izrakt trijkāršu apbedījumu, taču tas bija ļoti nabadzīgs – atrada tikai 3 māla traukus.
Liela darbnīca. Ap 2000 m2 platībā. Tā tika uzieta ezera krastā. Te ticis apstrādāts krams un palicis milzīgs daudzums tehnoloģisko atkritumu.
Koka mītnes. Sadzīves un pārtikas atkritumu izpēte parādīja, ka Jašhā bez monumentālajām celtnēm bija arī daudz vieglu koka būvju, kas vienkāršajiem indiāņiem kalpojušas kā mītnes. Patlaban no tām atlikušas tikai zemas platformas.
Atradumi.
Stēla Nr.1. Pilnībā sasituši kapu aplaupītāji, atliekas nozagtas.
Stēla Nr.2. Pilnībā sasituši kapu aplaupītāji, atliekas nozagtas.
Stēla Nr.6. Kapu aplaupītāji šai lieliskajai stēlai nosituši gabalu, bet centrālajā figūrā izurbts caurums.
Stēla Nr.11. To uzgāja 1915.gadā Kārnegī institūta ekspedīcijas dalībnieks S.G.Morlijs. Uz tās attēlots Tlaloks īsām kājām, ar krāšnu galvas rotu no spalvām, bruņots ar garu šķēpu un taisnstūra vairogu. Bez hieroglifiskām zīmēm.
Stēla Nr.13. Atrodas pie piramīdu-dvīņu rieteņu piramīdas. Nozagts viens no 4 stēlas segmentiem.
Petroglifi. Izcirsti klintī netālu no krama apstrādes darbnīcas, 12 m2 platībā. Domājams, ka tie attiecas uz pirmsklasisko periodu.
Pīpējamie trauki. To atliekas uzietas ezerā un norāda uz saistību ar Teotivakānas kultūru.
Saites.
Maiju kultūras centri.
Gvatemala.
