Jūdas evaņģēlijs
Čakosas kodeksa trešais rokraksts.
Agrīnākās ziņas. To minējis Irenejs, Lionas pirmais bīskaps, kurš 2.gs. bija pazīstams ķecerību atmaskotājs. Viņš zinājis kādu Jūdas evaņģēliju, kura kopija ir šis atrastais rokraksts. No viņa šis sacerējums arī cietis, savā grāmatā „Pret ķeceriem” (Adversus haereses) 180.gadā viņš apšauba šī evaņģēlija vēsturisko patiesīgumu. Kopš 325.gada Nīkejas koncila ziņu par šo sacerējumu vairs nebija, izņemot rakstnieka Morisa Šappas autobiogrāfiskās grāmatas nosaukumu.
Atrašana. Itāļu La Stampa un britu Daily Telegraph ziņoja par sacerējuma atrašanu. To atrada 20.gs. 70.gadu beigās kāds ēģiptiešu senlietu meklētājs netālu no Minjas pilsētas Vidusēģiptē Čakosas (Tchacos) kodeksa sastāvā 1978.gadā viņš to pārdevis Kairas senlietu tirgonim Hannam. Ap 1980.gadu tirgoni apzaga un izveda vērtīgos priekšmetus no Ēģiptes. To daudzkārt mēģināts pārdot Šveicē. 80. gados, sazinoties ar tirgotājiem Šveicē, viņam izdevās atgūt grāmatu. 1983.gadā Hanna kādā Ženēvas viesnīcā sarunāja tikšanos ar Stefanu Emmelu (Minsteres universitātes koptu pētījumu profesors) un diviem viņa kolēģiem. Pusstundu šķirstījuši avīzēs ietīto grāmatu, zinātnieki saprata, ka tā ir ļoti sena un vērtīga. Tā bija trausla, taču 30 lapas vēl bija labā stāvoklī. Tātad tad varēja iegūt 60 lapaspuses teksta. Hanna prasīja 3 miljonus ASV dolāru un darījums nenotika. Grāmatu tad pārdot neizdevās, tirgotājs to noglabāja vērtslietu glabātavas seifā Ņujorkā. Grāmata tur nogulēja līdz 2000.gadam, kad to nopirka Cīrihes antikvariāta īpašnieks Frīda Nusbergers-Čakoss. Pa to laiku visas lapas sadrupa gabalos un daudzu fragmentu tagad trūkst, daļa teksta neatgriezeniski zudis. Čakoss rokrakstu nodeva Jēlas universitātes papirusu ekspertiem. Tad arī atklājās, ka tas ir Jūdas evaņģēlijs. Atkal vairākkārt pārdots un 2000.gadā tas nonācis labdarības fonda Maecenas Foundation for Ancient Art rīcībā. Pirkšanas cena netiek atklāta. Par kodeksa esamību pirmo reizi pavēstīja koptu vēstures speciālists Rūdolfs Kasērs 2004.gadā Parīzē 8.Starptautiskajā Koptu pētījumu asociācijas kongresā. Ēģipte to pieņēma kā dāvinājumu no Bāzeles. Pieņemts lēmums par tā glabāšanu Kairas Koptu muzejā.
Forma. Tas aizņem no 33.–58. Čakosas kodeksa lappaspusēm, teksts ir koptu valodā. Uzskata, ka tas ir tulkojums no oriģināla grieķu valodas, un to pirms180.gada sarakstījusi kāda agrīna gnostisko kristiešu grupa. Koptiem bija aizliegts iznīcināt rakstus ar dieva vārdu, bez tam arī labvēlīgais Vidusēģiptes klimats, kas ir pietiekami mitrs, lai papiruss saglabātos.
III vai IV gadsimtā sarakstītās grāmatas lapas laika gaitā ir sadrupušas un zinātniekiem nav izdevies atšifrēt visu koptu rakstībā tapušo tekstu. Tomēr viņi restaurēja rindas, kurās Jēzus mudina Jūdu nodot viņu, lai Dieva dēls varētu atbrīvoties no cilvēka miesas.
Restaurācija. Profesors Rūdolfs Kasers kodeksu restaurācijai saņēma 2001.gada vasarā. Tagad tas tiek attīrīts no netīrumiem un fotografēts. Teksts tiek tulkots angļu, franču un vācu valodās. Pie tā strādā zinātnieks Rūdolfs Kasērs (viens no koptu vēstures lielākajiem speciālistiem), daudzu valstu restauratori. Zinātnieki cer, ka spēs izlasīt 70% teksta. Restaurācija norisa Šveicē, vieta tika turēta nolēpumā. Tukošana pabeigta pirms 2006.gada Lieldienām.
Teksts publicēts 2006.gada 8.aprīlī.
Autors. Autors nav zināms, taču pētnieki uzskata, ka to izdarījis kāds no gnostiķu skolas pārstāvjiem. Iespējams, tas uzrakstīts ap 180.gadu. Pēc Sv.Ireneja sniegtajām ziņām tā bijusi kāda kainanītu jeb Kaina piekritēju sekta. Lai paglābtu dokumentus no iznīcināšanas, gnostiķi tos paslēpa tuksnesī, kur tos arī atrada.
Rokraksta vecums. Mario Žans Robertī, senlietu aizsardzības fonda Maecenas direktors, apgalvo, ka C analīze norāda laiku starp 220.-340.g. To laikam veikuši Jēlas universitātes pētnieki pēc sējuma ādas vākiem un papirusa fragmentiem. Analizēta arī tinte, kurai ir apmēram tāds pats sastāvs, ka tajos laikos lietotajos dokumentos. Rokraksts atzīts par tipisku tā laika koptu rakstībai. Viltot šādu dokumrntu būtu praktiski neiespējami, lai to nevarētu konstatēt speciālisti.
Saturs. Tajā teikts, ka Kristus pats mudinājis Jūdu to nodot romiešiem, lai tas varētu atstāt savu miesu. Jēzus nav Dieva dēls , nav arī cilvēks, bet gan Dievišķā eminācija.
Kritika. Oficiālā baznīca apgalvo, ka gnostiķu uzskati ir nesavienojami ar Jēzus mācību. Tādēļ kāda no gnostiķu sektām II gs. pārveidojusi Jūdas tēlu. Teksts esot diezgan nabadzīgs no garīgā un ētiskā viedokļa. Nav pamata arī apgalvot, ka teksts balstās uz senām mutvārdu tradīcijām, un viss liecina, ka teksts ir literāra un pseidoepigrāfiska fikcija.
Angļu tulkojums.
www.nationalgeographic.com/lostgospel
Saites.
Apokrifiskie evaņģēliji.
Jaunā derība.
