Īslandieši
Īslandes pamatiedzīvotāji.
Skaits. Skaitā ap 320 000 (ap 215 000 1975.gadā). Vairāk kā 1/3 dzīvo galvaspilsētā Reikjavīkā.
Kanādā - ap 40 000.
Norvēģijā, ASV u.c.
Etnoģenēze. Cēlušies no norvēģu ieceļotājiem IX-X gs. Cilvēku atliekas no VIII-XII gs. un DNS analīzes pierāda, ka pirmie salas iemītnieki bijuši norvēģu vīriešu un ķeltu (sievas ņēmuši Īrijā) sieviešu pēcnācēji.
Vēsture. Tingvedlira. Kontinentālo plākšņu atdalīšanās vieta. Tur gadsimtiem ilgi pulcējušies vietējie vadoņi.
II Pasaules karš (1939.-1945.g.). Tad ASV te ierīkoja karabāzi.
Pēc Otrā pasaules kara sākās valsts uzplaukums.
2009.gada krīze. Tad bankrotēja Īslandes fufeļbankas, kur naudu zaudēja britu un holandiešu ieguldītāji. Īslandieši referendumā atteicās kompensēt zaudējumus tā saucamajiem „investīciju fondiem” un citiem spekulatīvās ekonomikas pārstāvjiem.
Valoda. Pieder indoeiropiešu saimes ģermāņu grupas skandināvu apakšgrupas valodām.
Rakstība kopš XIII gs. beigām latīņu alfabētā.
Seni literatūras pieminekļi - Ēdas, sāgas, skaldu dzeja.
Mūka un hronista Āres Torgilsona XII gadsimtā sastādītajā īslandiešu dzimtu grāmatā Landnámabók (burtiski – "zemes ņemšanas grāmata") ir iekļauts stāsts par kādu Holgerdu (Hallgerðr), kura sēž mājā, ķemmē matus un spītīgi atsakās doties līdzi ceļojumā savam vīram Tunguodram (Tungu-Oddr). Kad sieva pēc vairākkārtīgiem aicinājumiem paliek sēžot un vīram pat neatbild, viņš tai saka: “linģērbtā (línbundin) sieva padara mani par muļķi un, bēdu sarūgtināts, es novēršu skatu no viņas uz mūžiem; skumjas liek man nobālēt un sāpes sagrābj sirdi pašos dziļumos.” To pateicis, Tunguodrs izvelk zobenu, nocērt sievai galvu, iziet ārā, uzkāpj zirgā un aizjāj prom.
Kultūra. Īslandieši saglabājuši daudzas tradicionālās kultūras un sadzīves īpatnības.
Unikāli izplatīta ticība rūķiem.
Reliģija. Protestanti luterāņi.
Vārdu darināšana. Īslandieši ir vienīgā Rietumu tauta, kas neveido uzvārdu, bet iztiek ar vārdu un tēva vārdu. Sievietēm tas, protams, nemainās pēc kāzām. Sons vīriešiem un dotira sievietēm.
Piemēri:
Bjorka Gudmundsdotira – „Gudmunda meita.”
Vienīgais islandiešu Nobela prēmijas laureāts – rakstnieks Halldors Laksness, patiesībā Gudjonsons.
Nacionālie ēdieni.
Hakarls. Puvusi haizivs gaļa – slavenākais īslandiešu ēdiens. Agrāk haizivis ķēra galvenokārt aknu eļļas dēļ. To izmantoja gaismekļos visā Eiropā. Vēlāk zivi iemācījās arī gatavot. Lai tiktu vaļā no toksiskās urīnvielas, kuras koncentrācija haizivs gaļā ir ļoti augsta, haizivs fileju ierok zemē, kur tā 8-10 nedēļas pūst. Tad to izrok un pāris nedēļu karina caurvējā. Tad sagriež gabaliņos, pako bundžās.
Bundžiņa maksā 1000 kronas (bišķi vairāk kā 4 Ls).
Ar haizivs gatavošanas metodēm var iepazīties, piemēram, Bjarnarhofnas haizivju fermā (apmeklējums – 700 kronas).
Puvušu haizivs gaļu mēdzot pasniegt kopā ar dzērienu "Melnā nāve."
Vārīta aitas galva.
Tradīcijas.
Starp interesantākajām īslandiešu tradīcijām ir ticība elfiem. Atbilstoši 2007.gadā veiktai aptaujai, elfu pastāvēšanai Īslandē tic apmēram 62% salas iedzīvotāju.
Trīspadsmitās dienas svinības. Tos svin pirmajā nedēļas nogalē pēc 6.janvāra. Seni svētki, kas īslandē noslēdz Ziemassvētku periodu. Pa ielām virzās milzu procesija - 13 Ziemassvētku rūķi ar lāpām, milzu troļļi ar lampām acu vietās un bagātīgi izrotāta, mirdzoša karavāna. Rātsnama pagalmā tiek aizdegta milzu ugunskurs, bērni iet rotaļās, visu nakti šauj salūtu.
Īslandieši esot lielākie grāmatu lasītāji pasaulē.
Raksturīgi neliela auguma zirdziņi.
Raksti.
Netraucēt elfus! Īslandieši pārtrauc ceļa būvi, jo darbi varētu izpostīt elfu mājokļus.
Saites.
Īslande.
