Islāma pīlāri
Tādas islāmā ir piecas pamatdarbības.
Lai gan islāmā radīta komplicēta teoloģija un izveidotas dažādas doktrīnas, daudziem islāmā pievilcīga šķiet tā praktizēšanas pielūgšanas priekšrakstu askētiskā vienkāršība. Agrīnā islāma laikā tā tika formulēta kā „Pieci pīlāri” (arkan ad-din).
Lūk, viņi visi:
1. Ticības simbols (šahada). „Nav cita dieva kā tikai Allahs, un Muhameds ir viņa pravietis.” Tā ir principiāla prasība ticīgam musulmanim. Tik principiāla, ka, ja ticīgais pie šī ir stingri pieturējies, tad Pastarajā tiesā atzīs to par labu esam, nemaz neskatoties uz citiem 4 pīlāriem. Šahādi pavada daži rituāli: pirms tās roku un kāju mazgāšana.
2. Ikdienas lūgsnas (salat). Tradicionālās lūgsnas Allaham. Sākumā tās bija 3 reizes dienā, tagad – piecas. Lūgties var jebkurā vietā, tikai jāvēršas pret Mekas Kābu. Ideālā gadījumā lūgšana jāveic kolektīvi, nevies vienatnē. Vislabāk to ir veikt mošejā.
Paražu 5 reizes dienā skaitīt lūgšanu islāms pārņēmis no zoroastrisma, kas bija izplatīts Irānā un dažās citās Austrumu zemēs.
3. Dāvanu pasniegšana trūcīgajiem (zakat). Šī tradīcija nāk no judaisma. Ziedošana trūcīgajiem nostiprina musulmaņu sabiedrību, jo mazina pieķeršanos mantai. Kaut gan Korānā šai sakarā nav precīzas norādes, tomēr parasti ziedojumi sastāda 2,5 % no ienākumiem vai īpašuma. Reizēm tas var tikt prasīts kā obligāts nodoklis.
4. Ramazāna gavēņa ievērošana. Saum. Gavēnis nozīmē to, ka ticīgais neēd no saullēkta līdz saulrietam. Dzert var tikai ūdeni. Tāpat ramadāna gavēnī nedrīkst karot, ja nu vienīgi islāma aizstāvībai.
Ramazana mēneša gavēnis (saums, uraza, orudžs), gavēņa beigšanās svētki (id al fitrs, uraza bairams, orudž bairams) un upurēšanas svētki (id al azha, kurban bairams) aizgūti no senajām Arābijas pussalas reliģijām.
5. Svētceļojums uz Meku (hadž). Būtu vēlams vismaz reizi mūžā. Tas ir īsts varoņdarbs ticīgajam, taču tiek piedots, ja ceļojumu nevar veikt veselības vai naudas trūkuma dēļ. Svētceļojumu var veikt gan individuāli, gan grupā. Svarīgi ir tas, ka ticīgais ceļā satiek vēl daudzus citus musulmaņus. Ticīgais, kas bijis šādā svētceļojumā, drīkst nēsāt zaļu čalmu.
Hadžs ir aizgūts no senajām Arābijas pussalas reliģijām.
Reizēm par džihādu mēdz runat kā par 6.islāma pīlāru.
Musulmaņu svētku īpatnība ir tā, ka to svin pēc Mēness kalendāra. Šo kalendāru sāka ievērot no 622.gada 16., precīzāk - 15.jūlija. Sakarā ar musulmaņu tradīciju šajā dienā pravietis Muhameds un viņa piekritēji pārcēlušies no Mekas uz Medīnu. No arābu valodas vārda "hidžra" ("pārcelšanās," "aizceļošana") musulmaņu kalendāru sauc par hidžras kalendāru.
Saites.
Islāms un musulmaņi.
