Ramazāns
Arī ramadāns.
Musulmaņu kalendāra (hidžras) devītais mēnesis, kurš islāmā tiek atzīmēts ar gavēni visā tā garumā.
Saum. Gavēnis nozīmē to, ka ticīgais neēd no saullēkta līdz saulrietam. Dzert var tikai ūdeni. Tāpat ramadāna gavēnī nedrīkst karot, ja nu vienīgi islāma aizstāvībai.
Ramazāna mēneša gavēnis (saums, uraza, orudžs), gavēņa beigšanās svētki (id al fitrs, uraza bairams, orudž bairams) un upurēšanas svētki (id al azha, kurban bairams) aizgūti no senajām Arābijas pussalas reliģijām.
Svinēt ramazānu ir viens no pieciem islāma pīlāriem.
Ramazāna gavēnis - uraza. Islāms musulmaņiem aizliedz 30 dienu ramazānā dienas laikā, no rīta ausmas līdz vakara rietam ēst, dzet, smēķēt utt.
Šīs paražas sākotne meklējama jau pirmsislāma Arābijā. Visticamākais ir pieņēmums, ka agrāk šo gavēni ieturēja viskarstākajā vasaras mēnesī. Sakarā ar to arī veidojies ramadāna nosaukums - ramad harr ("stipra svelme," "tveicīgs laiks" - arābu val.). Tā kā vasara, it sevišķi tās beigas, Arābijā saimnieciski bija visgrūtākais laiks, tad tādi apstākļi spieda senos arābus ievērot zināmu atturību uztura lietošanā un arī pārcelt zināmu daļu saimniecības darbu uz vēlāku laiku - vakaru un nakti. Šai pašā laikā arī tie skaitīja lūgšanas, lai pielabinātu garus sūtīt lietu.
Tādejādi musulmaņu ramazāna gavēņa prasības - neko neēst un nedzert no agra rīta līdz vēlam vakaram, neieelpot šai laikā nekādas smaržas, nepeldēties u.tml. - pamatvilcienos atkārto pirmsislāma paražas, kuras noteica vispirms seno arābu sainieciskās dzīves īpatnības, viņa ražošanas spēku zemais līmenis un bezspēcība pret dabas spēkiem.
Arābu vēlākajā šķiru sabiedrībā un islāmā, reliģiskie svētki un rituāli ieguva jaunu sociālu saturu. Islāma teologi gavēņa motivāciju papildināja ar domu, ka tieši šajā mēnesī Allāhs ar eņģeļa Džabraīla starpniecību esot pirmo reizi atklāsmes veidā nodevis Korānu pravietim Muhamedam. Mīts par korāna sūtīšanu ramazāna mēnesī aizēno gavēņa (urazas) īstās saknes, kas slēpjas Arābijas daudzdievību kultos.
Gavēņa beigšanās svētki - urazabairams. Jeb id al fitrs. Ramazāna gavēņa beigšanos islāmā atzīmē ar svētkiem, kurus svin ramazānam sekojošā mēneša - šavala pirmajā dienā. Svētki parasti ilgst 3 dienas, un to laikā ticīgajam jāsniedz atskaite par aizvadīto gavēni, vai arī jāsāk izciest sods par ts neievērošanu un jāmaksā tā dēvētais "pārtraukuma svētku atbrīvojums" jeb fitrsadaka (zakat al fitrs). Korānā par šāda maksājuma nepieciešamību pravietis Muhameds ir izteicis īpašu hadisu: "Ramazāna gavēnis karājas starp debesīm un zemi, iekāms Allāha vergs nav pasniedzis tam pienācīgo žēlastības dāvanu." Parasti šādi savāktos līdzekļus izmanto labdarībai, rīko ticīgo "pacienāšanu."
Saites.
Islāma pīlāri.
