Hermeja Trismegista grāmatas
Mistiska satura raksti, kurus vieno hermētiskā tradīcija.
Rašanās. 332.g.pmē. dibinātā Aleksandrija uz 300 gadiem kļūst par grieķu izcelsmes faraonu valdīšanas vietu. Pēdējā no tiem – Kleopatra mira 30.g.pmē. Lai gan senēģiptiešu zināšanu sargātāji nicināja grieķus un uzskatīja par barbariem, tomēr Ptolemaji uzcēla Aleksandrijas bibliotēku, kurā savāca milzum daudz tā laika dokumentu. Grieķu valdība sāka grieķu kultūrpolitikas hegemoniju, audzināja jauno paaudzi grieķiskā garā. Tas izsauca ēģiptiešu priesteru pretdarbību, lai zināšanas nezustu, tās sāka nodot atklāti tautai grieķu valodā. Tā radās Hermeja Trismegista Svētās grāmatas.
Forma. Grieķu valodā. Šie atsevišķie teksti vēlāk tika savākti kopā kā Hermetica ( Corpus Hermeticum). Tas sastādīts dialogu veidā, ērti lietojams skolniekiem, kuri meklē atbildes uz jautājumiem.
Saturs. Tajās bija savienotas grieķu Hermeja un ēģiptiešu Tota mistiskās zinības. Bija grāmatas par maģiju, astroloģiju un alķīmiju. Tādas grāmatas, kurās runāts par mistisko dvēseles pārtapšanas ceļu, parādās tikai I gs., tātad ir kristiešu evanģēliju un Nāves jūras tīstokļu laikabiedres. Iespējama to visu saistība.
„Hermeticum” jeb „Corpus Hermeticus.”
Grieķu valodā. Hermeja Trismegista svēto grāmatu atsevišķie teksti vēlāk tika savākti kopā kā Hermetica jeb Corpus Hermeticum. Tas sastādīts dialogu veidā, ērti lietojams skolniekiem, kuri meklē atbildes uz jautājumiem.
Grāmatas:
1. „Hermeja Trismegista dievišķais Pimandrs.”
2.
3.
4. „Tīģelis.” Šeit iet runa par sakaru starp cilvēku un Dievišķo sākumu. Tīģelis simbolikā nozīmē jāsaprot kā iniciācijas un izredzētības simbols, kurš piešķīra zināšanas un nemirstību. Šai pašā tekstā runāts par reinkarnāciju.
5.
6.
7.
8.
9.
10. „Atslēga.”
