Gavrīni megalītiskā kapene
Atrašanās vieta. Bretaņā, netālu no Karnakas, Morbiānas līci atrodas Gavrini sala. Tā ir neliela, tikai 750 m gara un 400 m plata saliņa. To ieskauj koku audzes. Salas augstākais punkts ir mākslīgi uzbērts pakalns, kas līdzinās pakāpjveida piramīdai. Tas ir tā dēvētais „ejas kaps,” kurā nav atrasts neviens sarkofāgs, nerunājot par kaulu atliekām.
Izpēte. Vietējie iedzīvotāji vienmēr zinājuši, ka pakalns ir mākslīgi veidots un ka zem tā atrodas atslēga megalītu laikmeta izpratnei. 1832.gadā arheologi atrada ieeju svētnīcā. Kapenes bija tukšas. Kapa kamerā arheologi neatrada ne sarkofāgu, ne kaulus, ne kapa piedevas. Vai „ejas kaps” bija kāda ievērojama mednieka vai ogu vācēja kaps? - retoriski jautā Lars A.Fišingers.
Laikā 1979.-1984.gadam ciklopisko Gavrini kompleksu līdz pašiem pamatiem restaurēja arheologu komanda Dr.Šarla Tangija Lerū vadībā.
Gavrini „ejas kapu” intensīvi pētījis bretonis Gvenklāns Leskuezeks un secinājis, ka kompleksā ir iekodēts matemātisks vēstījums. Viņa darba rezultāti un no tā izrietošie secinājumi ir graujoši!
Apraksts. Kapu uzkalns no ārpuses atgādina pakāpjveida piramīdu (Lars A.Fišingers), bet tā iekšpuse ir vēl interesantāka. Galerija ir 13,10 m gara, ir celta no monolītiem un ir viscaur pārsegta ar monolītiem. Pat pamatne klāta ar mākslīgi izgatavotām plāksnēm. Akmens galerija ved „svētnīcā,” kas tiek vēl saukta arī par „kapenēm.” „Svētnīcas” („kapeņu”) garums ir vēl 2,60 m, tā ir 2,50 m plata un 1,80 m augsta. Kamera veidota no sešām milzīgām akmens plāksnēm un to pārsedz milzīgs akmens, kura izmēri ir 3,70x2,50 m. Telpai ir 6,5 m2 liels gandrīz kvadrātisks pamata laukums. „Ejas kapā” iebūvēti 52 vareni monolīti. 26 akmeņos iegravētas savādas zīmes. Tajos attēloti mums neizprotami motīvi: savstarpēji savijušās spirāles un loki, savdabīgi krokojumi, kas līdzinās milžu pirkstu nospiedumiem, izliektas līnijas, kas bieži pāriet no viena monolīta uz otru. Visā šajā jūklī izceļas monolīts Nr.21, kurā attēloti 18 gareni trīsstūri, kas izskatās kā āvas smailes vai atgādina cirvjus; trijās rindās vertikāli izkārtoti 18 cirvjiem līdzīgu priekšmetu attēli. Iespējams, ka šis akmens ir atslēga izpratnei (Lars A.Fišingers).
Vēstījums. Gavrini salas kompleksā ir matemātisks vēstījums. To savos pētījumos atklājis bretonis Gvenklāns Leskezeuks, kurš, Dēnikena vārdiem runājot, ir matemātikas ģēnijs. Pats Gvenklāns Leskezeuks uzskata, ka vēstījums no gadu tūkstošu dzīlēm ir acīmredzams visiem. Vienkārši ir jāprot rēķināt.
Skaitot no ieejas, īpaši izceļas sestais akmens: tas ir mazāks par citiem, nedaudz pacelts. Tajā attēlots tikai viens vienīgs „pirksta nospiedums.” Nekā cita, vienīgi kāda „pirksta gala” izliektās līnijas. Sestais akmens ir vienīgais akmens ar tikai vienu zīmi. Uz citiem akmeņiem vai nu vispār nav nekādu gravējumu, vai arī tie ir vairāki. Gvenklāns Leskezeuks saprata, ka sestais akmens norāda uz skaitli 6, kas varētu būt matemātiskā pamatvienība, ko izmantojuši kompleksa autori un ka tālākie aprēķini jāizdara sešskaitļu sistēmā.
Uz galerijas 21.akmens apakšā ir „pirksta nospiedums,” tālāk trīs rindās vertikāli cits virs cita izkārtoti 18 cirvjiem līdzīgu priekšmetu attēli. Saskaitot zīmes, sanāk skaitlis 18 jeb 3x6. Reizinot 3x4x5x6 tiek iegūts skaitlis 360 jeb 60x6. Tātad kompleksa autoriem bija zināms grādu skaits noslēgtā aplī - 360o! Bet 18 cirvju skaits norāda uz divdesmito daļu no 360. Vai nav lieliski!
Cits aiz cita uzrakstīti cipari 3,4,5 un 6 decimālajā sistēmā lasāmi kā 3456. Cipari saistīti ar monolītu Nr.21. 3456:21= 164,57. 164,57 ir apkārtmērs riņķim ar diametru 52,38. 52o un 38` vasaras saulgriežos ir dienvidu azimuts Gavrini pozīcijai. „Ejas kaps” ir orientēts uz saulgriežu punktu.
Tālāk: 164,57:52,38=3,14. Tas ir slavenais Ludolfa skaitlis (pī), kas parāda attiecību starp riņķa līnijas garumu un tās diametru (nu matemātika man nebija mīļākais priekšmets skolā).
Šķiet, ka kompleksa autori megalītu skaitu un to pozīcijas ir izvēlējušies ar nolūku. Trīs raksturīgas megalītu grupas ir integrētas matemātiskā sistēmā:
a) ejas labā rinda ar 12 akmeņiem;
b) „kapenes” ar 6 akmeņiem;
c) ejas kreisā rinda ar 11 akmeņiem.
12 un 6 iederas shēmā, 12+6=18: tieši tik daudz cirvju iegravēts uz 21.monolīta. Citādāk ir ar 11 monolītiem ejas kreisajā rindā. Tas neiederas sešinieku sērijā. Kāda ir 11 monolītu nozīme ejas kreisajā rindā un ko tas varētu izteikt aritmētiskajā struktūrā?
Nozīme ir, lūk, kāda! 3456:11= 314,18. Pī kombinācija. 34,56:11= 3,14.
Gavrini integrētas trīs dažādas cita no citas neatkarīgas skaitīšanas sistēmas, kuras ir iespējams savstarpēji kombinēt: sešinieku sistēma ar saviem daudzkārtņiem, decimālā sistēma, skaitīšanas sistēma ar bāzi 52 un tās apakšlielumiem 26 un 13. Uz trešās skatīšanas sistēmas ar bāzi 52 ,starp citu balstās maiju kalendārs (52 gadu cikls) un matemātika.
Gavrini kompleksā integrēts ne tikai Ludolfa skaitlis, bet arī Pitagora teorēma, sinodiskais mēnesis (ar precizitāti līdz komatam) Zemes lodveida forma, Zemes dienu skaits gadā (365,25 dienas).
Visu „ejas kapu” kopumā veido 52 elementi. Monolītā Nr.21 iegravēti 18 cirvji. 52+21=73. It kā nekā sevišķa, bet no 21.monolīta nolasītais pamatskaitlis ir 3456. 3456:73=47,34. 47o34` atbilst Gavrini ģeogrāfiskajām platumam.
Secinājums ir viens: kompleksa autori Gavrini kapenēs ielikuši vēstījumu.
Pats Gavrini matemātiskā koda uzlauzējs Gvenklāns Leskezeuks par to saka lūk ko: „Pilnīgi iespējams, ka starp daudzajiem aprēķiniem daži ir mazāk pamatoti par citiem, kuriem patiešām ir izšķirošā nozīme. Taču ir pārāk daudz atbilstību, lai varētu uzskatīt, ka galvenās kopīgās iezīmes radušās nejauši.” (Dēnikena citāts)
Vēstījuma autori. Par Gavrini kompleksa radītājiem, izņemot to, ka viņiem bija apbrīnojamas zināšanas matemātikā, astronomijā un ģeogrāfijā, tikpat kā nekas nav zināms. Zināms tikai tas, ka viņi savu vēstījumu ielikuši mākslīgi izveidotā pakalnā iekšienē iebūvēta „ejas kapā,” kas veidots no ciklopiskiem monolītiem. Tas ir trijās matemātiskās valodās. Dēnikens uzskata, ka aiz Gavrini vēstījuma slēpjas būtnes no Visuma. Lai gan tas izklausās fantastiski, jāatzīst, ka Dēnikens spriež loģiski (lai ko arī neteiktu Dēnikena kritiķi). Dēnikens jautā, kādā valodā mēs sazināsimies ar svešajiem, kad mums būs izdevies nodibināt kontaktu ar ārpuszemes civilizāciju. Ne jau angļu, vācu vai latviešu valodā. Sazināšanās notiks matemātikas valodā, jo matemātika ir viena gan citplanētiešiem, gan mums.
Kāpēc gan citplanētieši nevarēja Gavrini „ejas kapā” un citos megalītiskajos pieminekļos kā, piemēram, Stounhendžā, Lielajā piramīdā, atstāt matemātisku vēstījumu? Varbūt apdomāsim šo jautājumu?
Andris saka, ka būtu labi, ja Gvenklāna Leskezeuka aprēķinus pārbaudītu matemātiķi, astronomi, un citi zinātnieki. Ja tas nav noticis, tad nav jēgas kritizēt, ne Gvenklānu Leskezeuku, ne Dēnikenu. Mēs varam neticēt Dēnikenam un viņa teorijai, bet vai mēs varam neticēt faktiem, kas ir šīs teorijas pamatā?
Menhīru alejas. Izradās, ka arī mazajā Gavrini salā ir veselas menhīru alejas. Te ir ko padomāt!
Saites.
Megalīti.
