Galiēns (259.-268.g.)
Galiēns Licīnijs Egnātijs.
Senās Romas imperators no 259. līdz 268.gadam.
Radniecība. Tēvs – Publijs Licīnijs Valeriāns, iepriekšējais imperators.
Dzīvesgājums. Dzimis 218.gadā.
No 253.gada septembra līdz 259.gada rudenim bija tēva Valeriāna līdzvaldītājs.
Tēvs Valeriāns iecēla viņu par militāro un civilo pārvaldnieku impērijas rietumu daļā.
254.-259.gadam aizsargāja Reinas-Donavas robežu no franku, alemāņu, markomānu, gotu u.c. iebrukuma Romas impērijā.
259.gadā sakāva alemāņus, kas jau bija pavirzījušies līdz Mediolanai.
Kļuva par vienpersonisku valdnieku 259.gadā, kad viņa tēvs Valeriāns krita persiešu gūstā.
Iekšpolitika. Visu viņa valdīšanas laiku bija spiests cīnīties ar daudzajiem varas uzurpatoriem, kurus vairumā atbalstīja vietējā aristokrātija. mazākos uzurpatorus Galiēnam izdevās neitralizēt. Iekšpolitikā Galiēns balstījās uz municipālo aristokrātiju.
262.-263.gados notika armijas reforma. Viņš liedza senatoriem dienēt armijā par labu jātniekiem. Radīja kavalēriju, pamatā no ilīriešu vienībām.
Ārpolitika. Iesaistījās cīņās ar frankiem un alemāņiem. Tikmēr Antiohiju ieņēma un tur nostiprinājās Palmīras valsts.
255.gadā barbaru uzbrukuma rezultātā atkrita Dākija, 259.gadā - Dekumatas lauki, uz laiku tika zaudēta arī Rēcija. Iekšējā un ārējā impērijas krīze Galiēna laikā sasniedza kulmināciju.
Reliģija. Atcēla iepriekšējos tēva kristiešu vajāšanas rīkojumus, atdeva baznīcai atpakaļ tās īpašumus un kapsētas, padarot kristietību gandrīz vai par oficiālu reliģiju.
Zinātnes un izglītība. Kā jau izglītots filelīns un Plotīna draugs, Galiēns atbalstīja neoplatonismu.
Tika nogalināts 268.gadā pie Mediolānas (Milāna), jātnieku komandiera Aureola vadīta dumpja laikā.
