Milāna
Pilsēta Itālijā, itāļu ekonomikas un modes galvaspilsēta.
Pilsētas aizbildnis ir Sv.Ambrozijs, kura dienu atzīmē 7.decembrī.
Mid-lan - "līdzenuma vidū" (ķeltu val.).
Vēsture. Uzskata, ka pilsētu 600.g.pmē. dibinājuši ķelti.
Ap 222.g.pmē. to ieņēma romieši un nosauca par Mediolānu.
Romas imperators Konstantīns I Lielais 313.gadā Milānā (toreizējā Mediolānā) apspriedē vienojās par kopējas reliģiskas sistēmas izveidošanu valstī. Šīs apspriedes rezultātā izdeva t.s. Milānas ediktu, kas pielīdzināja tiesībās kristiešus visiem citiem. Tas atļāva kristiešiem atklāti pulcēties un celt dievnamus.
Karagājienā briesmīgi nopostījis vācu imperators Frīdrihs I Sarkanbārdis (1152.-1190.g.).
Milānas hercogistes galvaspilsēta Itālijas sadrumstalotības laikos. Kondotjērs no Sforcu dinastijas Frančesko S. (23.07.1401.-06.03.1466.) 1450.gadā sagrāba varu Milānā un nodibināja tajā tirāniju.
Milānas hercogi Haleaco Marija S. (1466.-1476.g.), Marija Lodoviko S. (27.07.1452.-27.05.1508.), pēc iesaukas Moro (Maurs, veda daudzskaitlīgus karus par savu valdījumu paplašināšanu.
1796.gada 15.maijā franču karaspēks Napoleona I Itālijas karagājiena (1796.-1797.g.) laikā ieņēma Milānu, pēc tam aplenca austriešu galveno atbalsta punktu Mantuju.
Mūsdienās pilsēta ir viens no modes centriem - tā ir dzimtene tādiem zīmoliem kā Giorgio Armani, Dolce & Gabana, Prado un Gianni Versace.
Aplūkojamie objekti.
Doms. Viena no Eiropas lielākajām segtajām iepirkšanās galerijām.
La Scala. 1778.gada 3.augustā pēc arhitekta Džuzepes Pjermarini projekta Milānā atklāj operu La Scala.
Santa Maria della Grazie baznīca. Te atrodas Vinčas Leonarda freska "Svētais vakarēdiens."
San Siro. Džuzepes Maecas vārdā nosauktais stadions. Tā ir mājvieta diviem Eiropas futbola superklubiem - Inter un A.C.Milan.
Dominikāņu klosteris. Milānas tuvumā. Tā vienu sienu savulaik Vinčas Leonards pārvērta freskā "Svētais vakarēdiens."
World Expo. Lielākā starptautiskā izstāde Milānā.
Pirelli tornis. 127.1 m augsts. Pirmais debesskrāpis pasaulē, ko Itālijā pēc Džio Ponti un Pjero Luidži Nervi projekta pabeidza būvēt 1960.gadā.
Brēras pinakotēka. Viena no lielākajām gleznu galerijām Itālijā.
Milānas tuvumā esot kaut kādas piramīdas (avots - V.Černobrova enciklopēdija). Trīs hipotētiskas piramidālas būves, kuras XXI gs. sākumā uzgāja Itālijas ziemeļos netālu no Montevekijas pilsētas (40 km no Milānas). Tās tika uzietas aerofotografēšanas laikā. Pagaidām par to izpēti nekas nav ziņots.
"Vertikālais mežs." Bosco Verticale. Šīs celtnes Itālijas pilsētā Milānā uzbūvēja no 2007.gada līdz 2014. gadam. Tie sastāv no divām dzīvojamo ēku torņiem, kas ir 80 un 112 metru augsti. Tā ir daļa no plašākā projekta ar nosaukumu Porta Nova, ko izstrādājusi Boeri Studio. Tās mērķis ir 34 hektārus lielu, nekoptu teritoriju pārveidot par biznesa un dzīvojamo rajonu. Ilgi dēvēta par Florences, Venēcijas un Romas neglīto māsu, Itālijas biznesa galvaspilsēta Milāna piedzīvoja savu renesansi. “Vertikālā meža” torņos pašlaik aug vairāk nekā 1000 dažādu sugu krūmi, koki un citi ziedaugi. Projekta mērķis bija izveidot bioloģisku biotopu un palielināt bioloģisko daudzveidību. Tas radīja pilsētas ekosistēmu, kas savieno pilsētas dzīvi un dabu. Projekts palīdz dažādām Eiropas pilsētām, kuras saskaras ar pieaugošā piesārņojuma problēmu.
Marčolondži institūts. 1959.g., arhitekts V.Vigāno. Brutālisma piemērs.
Ziemassvētku tirdziņš, kas izvietots apkārt Milānas katedrālei. Tajā ir vairāk nekā 60 namiņu, kuros tirgotāji piedāvā Ziemassvētku rotājumus, ēdienu un visu, kas nepieciešams gada gaišākajiem svētkiem. Šis tirdziņš arī piedāvā izbaudīt plašo kultūras programmu, kurā apvienotas dažādas tradicionālas svētku izklaides. Savukārt bērni var piedalīties dažādas svētku meistarklasēs.
Saites.
Itālija.
Milānas hercogiste.
