Florence
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- 5284 skatījumi
Pilsēta Itālijā, Arno upes krastos Toskānas provinces administratīvais centrs.
Vēsture. Florences republikas galvaspilsēta Itālijas sadrumstalotības laikos.
Florence bija ļoti bagāta pilsēta. Tajā strādāja prasmīgi zeltkaļi. Cauri Florencei veda ceļš uz Franciju, Vāciju un citām Eiropas zemēm, tāpēc te attīstījās naudas mijēju rūpals. Naudu mainīja Florences zeltkaļi, kas kļuva par baņķieriem. Tā kā monētas pārvadāt bija neērti un bīstami, tad viņi izdomāja īpašas vēstules - kredītvēstules, kuras uzrādot, naudu varēja izņemt pie citu pilsētu naudas mijējiem.
Florences baņķieri kļuva tik ietekmīgi, ka sagrāba varu pilsētā. Varenākā no dzimtām bija Mediči, kas valdīja pilsētā vairākus gadsimtus. Mediči dinastijas dibinātājs bija Kosimo Vecais - viņš nopirka daudz bizantiešu grāmatu un izveidoja akadēmiju.
Viņa dēls Lorenss Lieliskais pulcēja ap sevi tā laika izcilākos dzejniekus un māksliniekus. Viņš pats rakstīja dzeju un gleznoja.
Ferdinands II Mediči nodibināja Eksperimentu akadēmiju - pirmo zinātņu akadēmiju pasaulē.
1327.gadā Florencē tika sadedzināts uz sārta itāļu astronoms Čeko 'Askoli, kas iedrošinājās propagandēs antīko zinātnieku uzskatu, ka Zemei ir lodes forma.
1348.gada Florencē izcēlās mēra epidēmija. Šis notikums ņemts parpamatu slavenajā Dž.Bokačo grāmatā "Dekamerons."
1252.gadā Florencē izkala pirmos florīnus.
1439.gadā L.Bruni sarakstījis vēsturisku sacerējumu "Florences vēsture" (izdota tikai 1610.g.), kurā kritiski novērtējis vēsturiskos notikumus, mēģinājis atklāt to cēloņus.
1438.gadā pāvests Eigēns IV sasauca Florences koncilu, kas turpinājās līdz 1445.gadam. 1439.gadā koncila laikā ar Florences ūniju pasludināja Romas pāvesta varu pār pareizticīgajiem Austrumiem, kas to, protams, neatzina.
1498.gadā Florencē izdota pasaulē pirmā farmakopeja.
Renesanses šūpulis.
Tieši Florencē dzīvojošais astronoms un filozofs Frančesko Bordzīni debesīs redzēto diska formas NLO pirmo reizi nodēvējis par "šķīvīti." Savā traktātā, kas veltīts 1676.gada 31.marta neparastajai gaismai virs Toskānas, viņš rakstīja, ka "vakarā debesīs parādījās spīdošs ķermenis šķīvja formā."
Te dzimis Vinčas Leonards, dzīvojuši un strādājuši Mikelandželo, D.Aligjēri un F.Brunelleski.
1966.gada 4.novembrī cieta katastrofālos Arno upes plūdos.
Aplūkojamie objekti.
Doma laukums. Viens no tūristu iecienītākajiem galamērķiem Itālijā. Te vēlas iekārtoties McDonalds, taču florencieši tam pretojas.
Sv.Lorenca bazilika. 1517.gadā pāvests apstiprināja Mikelandželo skices baznīcas fasādes apšūšanai ar marmoru, taču uzdevums netika izpildīts. Tagad pilsētnieki taisās projektu realizēt. Tas varētu izmaksāt 15 – 20 miljonu Ls.
Sv.Laurentija baznīca. Sācis celt 1421.gadā arhitekts F.Brunalleski.
Sv.Gara baznīca. To 1444.gadā uzūvējis F.Brunalleski.
Florences katedrāles Doms (Duomo). Renesanses laika arhitekts Brunelleski.
Sv.Marijas Fioras baznīca. (Santa Maria del Fiore) Tās kupolu 1436.gadā būvējis F.Brunalleski.
Senjoras laukums (Piazza della Signoria). Tajā ir Florences valdnieka Kosimo de Mediči piemineklis uz zirga. Čellini darināta Perseja statuja ar nocirstu Medūzas galvu. Mikelandželo Dāvida statuja.
Ufici galerija. Tai sānos ir neliela niša ar Galileja statuju.
Sv.Krusta bazilika. (Santa Croce) Franciskāņu baznīca, celta 1294.gadā. Te apglabāti Makjavelli, Mikelandželo, Rosīni, Galilejs u.c. Slavenais pirmsrenesanses itāļu mākslinieks Džoto ap 1320.gadu šai baznīca radījis monumentālos gleznojumus - episkus fresku ciklus par Jāni Kristītāju un evaņģēlistu Jāni Sv.Krusta baznīcas Peruci kapelā, kā arī Asīzes Francisku - tās pašas baznīcas Bardi kapelai 1320.-1325.gados.
Paci kapelu baznīcas pagalmā ap 1430.gadu sācis celt F.Brunelleski.
Vecais tilts.
Bāreņu nams. To 1444.gadā uzbūvējis F.Brunelleski.
Zinātnes vēstures muzejs. Tajā glabājas Galileja pirksts – labās rokas vidējais. Ir arī misiņa un stikla brīnumrīks, ar kuru astronoms Džovanni Donati novēroja Saules aptumsumu 1860.gadā. Vairāki pirmie teleskopi, gatavoti no misiņa un koka. Te pagrabstāvā glabājas arī paša Galileja radītais teleskops: divi cilindri, viens mazliet garāks par metru, otrs – nedaudz īsāks. Abi nav resnāki par 10 cm.
Večio pils. Palazzo Vecchio. Te freskas 1564.gadā gleznojis itāļu mākslinieks A.Bronzīno.
