Fuši (2852.–2738.g.pmē.)
Fu Ši, Fuxi (anglosakšu literatūrā), ķīniešu - 伏羲.
Mītisks ķīniešu pirmsplūdu ķēniņš zivjcilvēks, kas valdījis kopā ar sievu.
Analogi un sinonīmi. Pielīdzina babiloņu Oanesam, kurš arī bijis zivjcilvēks.
Radniecība. Sieva un māsa vienlaicīgi – Ņuiva (iespējams, ka tā nav viņa sieva, bet gan varas pēctecis, jo tā vēsta hronists Sims Čžens).
Meita – Fufeja.
Dzīvesgājums. Tradicionāli tieši viņi abi ar sievu tiek uzskatīti par ķīniešu civilizācijas aizsācējiem, lai gan vēsturiski personas ir nekonkrētas un nenoskaidrojamas. Ieradies Ķīnā pa jūru no tālas zemes, grimušo zemu teoriju piekritēji izsaka domu, ka no Lemūrijas.
Pēc leģendas, viņa māte bijusi grūta ar viņu 12 gadus.
Mītisks ķīniešu Debesu imperators vai arī kultūru nesoša dievība. Pēc viņa esot sākusies pirmā cilvēku ķēniņu dinastija Sja (varbūt Jū?). Esot parādījies pasaulē 3322.g.pmē.
Citur teikts, ka šis ķēniņš bijis amfībijveidīga būtne ar cilvēka galvu un zivs apakšdaļu. Iespējams, kaut kur ir norādīts, ka viņa galvas forma bijusi izstiepta.
Šo ķēniņu uzskata par trigrammu un heksagrammu sistēmas autoru, kas aprakstīta „Pārmaiņu grāmatā”.
Tam no Dzeltenās (Janczi) upes izniris zirgs-drakons (citur teikts, ka cita amfibijbūtne) ar okultiem simboliem (Ho diagrammu) uz muguras. Ho diagrammas zīmējums tika saglabājies kā zīmējums ķīniešu imperatora pilī līdz pat 1079.g.pmē. Šī diagramma it kā pilnībā atbilstot Leibnica piedāvātajai binārajai skaitīšanas sistēmai, kas ir mūsdienu skaitļošanas tehnikas pamatā.
„Pārmaiņu grāmatā” vēl teikts, ka tie abi izgudrojuši zvejnieku tīklu (iespējams, tā ir norāde uz paralēļu un meridiānu tīklu!).
Fuši tiek uzskatīts arī par „Hai Tjaņ teorijas” autoru, kas ir senākais ķīniešu kosmoloģiskais modelis. Šīs teorijas rašanās aprakstīta Cziņu dinastijas hronikā: „Fuši noteica grādu mērus debesu apļa mērīšanai... Saule iet cauri septiņām barjerām (noviržu apļiem) un cauri sešiem ceļiem (starp tiem). Diametru un garumu katrai no barjerām... var izskaitļot, izmantojot līdzīgu taisnstūra trijstūru metodi un izmērot gnomona mestās ēnas garumu.”
Fuši un viņa sieva salabojuši debesis pēc Lielajiem plūdiem un dibināja civilizāciju.
Avoti.
„Pārmaiņu grāmatas” Lielais pielikums. Tajā Fuši tiek aprakstīts šādi: „Senos laikos, kad Fuši kļuva par esības valdnieku, viņš palūkojās augšup un apguva visu, kas ir uz zemes. Viņš izprata putnu un zvēru ceļus, un visu vietu un tāļu īpašības. Gan tuvu gan tālu viņš uzgāja vielu pārdomām. Un tad viņš radīja astoņas trigrammas, lai savstarpēji sasaistītu desmit tūkstošus lietu un iegūtu gaismas garu cienību.”
Haņu dinastijas laiku attēli. Tad viņus bieži attēloja kā amfībijveidīgas būtnes ar kopā savītām astēm (līdzīgi frīģiešu Izīdai un Ozīrisam). Rokās tie turēja galdnieka leņķi un kompasu.
Sens matemātikas traktāts. Tajā teikts, ka Fuši spējis izmērīt debesis.
„Vēsturiskās piezīmes.” Šim Sima Cjaņa vēstures darbam viens no viņa pēctečiem – Sims Čžens, pievienoja nodaļu, kurā apraksta Fuši: „Fuši bija čūskas ķermenis, cilvēka galva un gudrajā labdari. Viņš iemācīja cilvēkiem rakstību un izgudroja trīsdesmitpiecstīgu kokli. Viņam veltīta pirmā pavasara diena.”
Saites.
Ķīniešu imperatori (III g.tk.pmē. sākums-1917.g.).
Ķīnieši.
