Zivjastainie civilizatori
- Detaļas
- 1784 skatījumi
Francisko de la Velacasars. Baznīcas hronikas vēsta, ka XVII gs. 9 gadus dzīvoja franciskāņu klosterī Biskajas līča piekrastē. Pēc tam viņš izbēdzis atklātā jūrā.
Spēja elpot zem ūdens, tā roku un kāju pirkstu starpā bija peldplēve.
Aleksandra Beļajeva Cilvēks–amfībija.
Baikāla ezera augšējā trešdaļā. Šis pārsteidzošais gadījums noticis Baikāla ezerā vietējā kara apgabala zemūdens izlūku mācību laikā. Veterāni stāstīja, ka veicot mācību ieniršanu, šīs ļoti slepenās vienības kareivji zem ūdens sastapušies ar dīvainām humanoīdām būtnēm – tās bijušas ne mazāk kā 3 m garumā, tērptas sudrabainos zvīņveida tērpos un bez akvalangiem. Bez tam zem ūdens tās pārvietojušās ļoti ātri, cilvēki tik ātri peldēt nespētu.
Iesākumā tos noturēja par iespējamā pretinieka komandu, lai gan tāda mācībās nebija paredzēta. Lai kā, bet krievu nirēji mēģinājuši aizturēt svešiniekus, kādēļ zem ūdens iededzies cīniņš un vairāki krievu zemūdens diversanti gājuši bojā.
Protams, ka krievu Aizsardzības ministrija nekādi nekomentēja šo notikumu. Aculiecinieki uzskata, ka ziņojums bijis tikai vienā eksemplārā, tam piešķirta augstākā slepenības pakāpe, iespējams pat, ka tas iznīcināts.
Aliens.lv piezīmē, ka tas ir notikums ar mazu ticamīvbas pakāpi.
Oaness.
Šumeru astainie dievi. Pēc šumeru leģendām tāds bijis arī Ea/Enki, kas nakšņojis Persijas līča dziļumos.
Sengrieķu astainie personāži. Grieķu mitoloģija gluži vai mudž no astainiem personāžiem. Tādi ir, piemēram čūskkājainie giganti.
Nerejs. „Jūras vecis” ar savām 50 meitām. Iesākumā bijis jūras valdnieks, un tikai pēc tam par tādu sākts uzskatīt Poseidonu.
Kekrops. Pirmais Atēnu ķēniņš, arī astainis. Viņa dēls no Gajas bija Erihtonijs – arī zivhastis.
Skilla un Haribda. Pazīstamas no Homēra „Odisejas”.
Tritons. Iesākumā tas (tāpat kā Nerejs) bija viens no „jūras večiem.” Ar cilvēka ķermeni un zivs asti. Vēlīnjjā antīkajā periodā Tritons zaudēja individualitāti un pārvērtās par jautru jūras dievību grupu – tritoniem, kurus senie grieķi dikti mīlēja attēlot uz vāzēm un kā dārza skulptūras.
Bija grieķiem vēl četri „jūras veči” – Glavks, Forkiss, Palemons un Nigeons. Un tā, to bija vismaz astoņi.
Dogons. Viens viņa zīmējums glabājās uz etrusku amforas Berlīnes karaliskajā muzejā līdz XIX gs.vidum, tagad nezina kur palicis. Iespējams, ka tas ir bijis Tirēns – etrusku Oaness, Tirēnu jūras dievība.
Izīda un Ozīriss. Sengrieķu Frīģijas apgabalā ir uzietas Izīdas un Ozīrisa statujas ar čūsku astēm, pat mezglā sasietām. Tās nav sevišķi vecas – no grieķu-romiešu perioda, t.i. ap 2000 gadiem. Šīs statuetes stipri līdzinās kādām ķīniešu statuetēm(!).
Ķīniešu astaiņi. Arī ķīnieši uzskata, ka viņu civilizācijas pamatus dibinājuši amfībiju radījums Fu Ši – ar cilvēka galvu un zivs apakšdaļu. Radījumi ar ķirzaku/zivs astēm agrīnajā ķīniešu vēsturē pārstāvēti visai plaši – kopumā uzskaitīti 7. Ķīniešu hronisti ir vienisprātis, ka šīs amfībiju būtnes dibinājušas ķīniešu civilizāciju:
Fu Ši – leģendārais pirmais ķīniešu valdnieks.
Ņuiva – Fu Ši sieva.
Fufeja – Fu Ši meita.
Radījums, kas iznira no Janczi upes ar „Ho diagrammu.”
Hin Huns – viens no prinčiem, laikam Fufejas dēls.
Jū – pirmais dinastiskais imperators pēc Lielajiem plūdiem.
Huņs – imperatora Jū tēvs.
Ir pazīstami ķīniešu kaulā grieztie attēli gandrīz 2000 gadu veci, kur apskatāmas šīs amfībiju būtnes. Kāds L.Hopkinss esot savācis visai palielu šādu darbu kolekciju, kuras aprakstu publicējis 1913.gadā. Diemžēl viņa publicētie attēli ir tik vājas kvalitātes, ka pārpublicēšana nesanāk. Bildēs tomēr ir saskatāmas šo radību astes, kā arī klātesošais hieroglifs ar nozīmi „pūķis.” Šodien nav zināms, kur šī kolekcija atrodas.
Kad pētnieks Nīdhems 1945.gadā apmeklēja Ķīnas rietumu rajonus, tad viņš tur uzgāja svētnīcas, kurās pielūdza Fu Ši. Uz tempļu sienām bija nārām līdzīgu radību attēli.
Tāpat arī nav izslēgts, ka Ķīnā tik populārā pūķa tēla, kā piemēram debesu pūķa Čeņa, pamatā arī ir amfībiju būtnes. Ķīniešu senatnes pētnieks Dž.Villoubijs-Mids atzīmē: „Paši agrīnākie ķīniešu pūķu attēlojumi nav diez ko meistarīgi un ārēji atgādina drīzāk zivis. Tikai ar laiku tajos kļūst redzamas skaidras reptiļu pazīmes.”
Dogonu uzskati. Arī šī nēģeru tauta no Mali republikas uzskata, ka viņu civilizāciju dibinājušas amfībiju būtnes no Sīriusa ar vārdu Nommo. Galvenais dievs Amma (iespējams cēlies no senēģiptiešu Amona) sūtījis Nommo uz Zemi. Liekas vārds nommo ir kolektīvs šo radību apzīmējums, kas tiek sauktas arī par „ūdens saimniekiem,” „skolotājiem,” „aizbildņiem.”
Sāmu Akkruva. Šis ir sāmu zvejniecības dievs, pa pusei cilvēks, pa pusei zivs. Tam sāmu zvejnieki nes upurus savās svētvietās – seidos. Mazajam Zaļajam zināms vismaz viens atgadījums, ka Akkruvam līdzīgu būtni saticis kāds zemūdens zivju mednieks Karēlijas ezerā.
Centrālamerikas zivjastaiņi. Meridas pilsētas muzejā Jukatānā var aplūkot Cekelnā atrastu statuju, kas, domājams, kalpojusi par balstu templī. Iztēsta no liela akmens bloka, ar kuru joprojām savienota aiz muguras. Attēlo vīrieti ķiverē. Ķermenis segts ar piegulošu zvīņveida tērpu. Padusē viņš tur piecstaru zvaigznei līdzīgu priekšmetu. Priekšpusē pie vēdera ar siksnu palīdzību piesaitēts apaļš priekšmets, kura nozīme nav zināma. Zinātnieki uzskata, ka tas norāda uz piederību ūdens dieviem.
Kaimiņu ciemā Okskintokā tika atrastas vēl arī citas lielas dievu statujas. Viena no tām sieviete – visai līdzīgā apģērbā. Nav skaidrs, iespējams arī atrodas Meridas muzejā.
Grūti pateikt, vai šie atradumi piederīgi dotajai esejai, jebšu te ir runa drīzāk par Atnācēju statujām.
Dienvidamerikas zivjastaiņi.
Tiavanakas senpilsētas Kalasasaijas svētnīcā atrodams dievības attēls, kas izskatās kā cilvēks, tikai viņa tērps zem jostasvietas atgādina zivs zvīņas.
Liecības par zivjastaiņiem mūsdienās.
Tetisas ezerā netālu no Vankūveras Kanādā ir apmetusies būtne, kuras ķermenis ir līdzīgs cilvēka ķermenim. 1972.gadā šis "ūdens humanoīds," pēkšņi iznira no ūdens un uzbruka diviem pusaudžiem. Monstrs vienu no zēniem noķēra un dziļi ievainoja viņu rokā ar aso pleznu. Kanādas zinātnieki uzskata, ka šajā ezerā patiešām dzīvo kaut kādas būtnes, kas iepeld no okeāna, ar ko ezers ir savienots. Indiāņi gan saka, ka zem briesmoņu maskas slēpjas dievības, kas prasot jaunu upurēšanu.
Saites.
Atnācēji.