Aliens

Rūķi, melnie elfi

"Sev par lielu brīnumu esmu dzirdējis, ka esot cilvēki, kas nekad nav redzējuši rūķus. Šādus cilvēkus var tikai nožēlot. Acīmredzot viņiem nav kaut kas kārtībā ar redzi.” /Aksels Munte/

Pārdabiskas būtnes ģermāņu mitoloģijā un kultūras zemēs, vieni no mazās tautiņas pārstāvjiem. Senākās ziņas par tiem sastopamas senangļu un skandināvu tekstos. Saukti arī par rūķiem, elfiem, gobliniem, piksiem, pundurīšiem, mājas gariņiem u.c.

Raksturojums. Līdz ar fejām u.c. vieni no "mazās tautiņas" pārstāvjiem. Tiem raksturīgas parastās pārdabisko būtņu īpašības - maģisks spēks un gudrība, neviennozīmīga attieksme pret cilvēkiem. Bieži saskatāma līdzība ar citām mitoloģiskām būtnēm ķeltu un  romāņu mitoloģijā.
Debesu hierarhijā tie atrodas zemāk par dieviem. Gaišie elfi asociējas ar Sauli, tie valkāja plānas un caurspīdīgas drēbes, dzīvoja aizmākoņu valstībā. Nakts elfi, troļļi un rūķi dzīvoja vientulībā apakš zemes. Kroplīgi un bezformīgi tie kala ieročus dieviem un varoņiem.
Mūsdienās ticība elfiem joprojām ir izplatīta Īslandē, Fēru salās un dažviet Īrijā. Apbrīnojami, ka rūķi sastopami ne vien kā pasaku personāži, bet arī pavisam reāli ir rūķu redzēšanas gadījumi mūsdienās, arī Latvijā.

Rūķi Zviedrijā. Ceļojums ar meža zosīm pāri visai Zviedrijai sākas tad, kad, ieraudzījis istabā rūķīti (tomti), nerātnais zēns to noķer un sadomā pasmieties par it kā nevarīgo būtni, taču attopas noburts par sprīdi garu vīriņu. Lai kļūtu atpakaļ par īstu zēnu, Nilsam ir jāiemācās būt iejūtīgam, uzticīgam un drošsirdīgam.

Rūķi Polijā. Vroclavā ir kaut kādi rūķu stāsti.

Rūķi Īslandē. Šeit ticība rūķiem ir dziļi kultūrā.
1996.gadā varas iestādes norīkja strādniekus norakt kādu pauguru Koupavogūrā, lai ierīkotu tur kapsētu. Taču vieta jau izsenis tika uzskatīta par rūku apdzīvotu un visa zemes rakšanas tehnika regulari maitājās. Kā parasti tajos gadījumos, tika atsaukti īpaši ļaudis, kas spēja runāt ar šiem pasaku tēliem. Tādejādi rūķi pametuši šovietu un tehnika varēja turpinat darbu.
Vigdisa Kristīne Steinthorsdotīra intervijā avīzei Iceland Review pastāstīja kā rūķi traucējuši kalnrūpniecības darbiem, kas risinājušies netālu no viņas mājas.
Daudzi īslandieši apgalvo, ka sajūt neredzamu būtņu klātbūtni.
Reikjavīkā pat eksistē rūķu (elfu) skola. Tās direktors Magnuss Skarphedinsons jau 30 gadu garumā vāc liecības par tikšanos ar mazo tautiņu. Piemēram, Ella Erlingsdptīra, kas, starp citu, vada Hafnarfjordjūras pilsētas Pilsētas plānošanas komiteju, apgalvo, ka erūķi viņas mājā savākuši virtuves nažus, bet pēc vairākām dienām atgriezuši vietā.

Rūķi ASV. Čeroku indiāņiem esot nostāsti par "mazajiem ļaudīm" (junvi-tsundi).
Šošonu indiāņiem (dzīvo Vaiomingas pavalstī) ir nostāsti par mazo tautiņu nin'am-bea, no kuriem viņi bijušies, jo tiem bijis nejauks paradums šaut cilvēkiem ar bultām.
1837.gadā amerikāņu zinātniskajā žurnālā bija publicēta atskaite par neparastu atradumu Ohaijas pavalsts Košoktonā. Tur tikuši uzieti daudzi kapi ar zārkiem, kuros atradušās maza auguma radījumu atliekas - to ķermeņi bijuši no 90 - 150 cm gari. Līdzīgi atradumi esot uzieti arī Tenesijas pavalstī un Sentluisā (Misūri pavalsts).
1932.gadā Sanpedro kalnos netālu no šošonu apmetnes pētnieki uzgājuši 65 gadu veca vīrieša mūmiju tikai mazliet vairā kā 30 cm garumā. Diemžēl šīs atliekas vairākas reizes mainījušas īpašnieku un beigu beigās pazudušas.
Ar rūķu pētīšanu nodarbojas paranormālists Stīvens Vāgners. Savā grāmatā "Brīnuma pieskāriens: parastu cilvēku stāsti un neparastas parādības" viņš min par piemēru šādu gadījumu. 1986.gadā Vāgners ar draugiem devies pārgājienā valsts dabas parkā pa mangrovju audzēm. Kad viņi izgājuši no meža atklātā apvidū, kas bija pilna ar savrupām klinšu radzēm, viens no Stīvena draugiem, vārdā Pols, pateica, ka uz klintīm sēž mazi cilvēciņi. Viņš saskaitījis tos skaitā kādus 20 vai 30. mazie cilvēciņi savā starpā sarunājušies. Stīvena draugu kompānija no tā pārbijnusies un metusies bēgt. kad pēc kāda laika atgriezušies tai pašā vietā, nekādu cilvēciņu tur vairs nav bijis.
Cits gadījums no Vāgnera grāmatas noticis 2003.gadā Grīnburgā. Viena no vietējām iedzīvotājām krēslā pastaigājusies pa mežu, kad piepeši pamanījusi sev apkārt neparastu mirdzēšanu. Pagriezusies sāņus, sieviete tieši satikusies ar niecīgu radījumu, kas novērojis to, noslēpies aiz koka. Radījumam bijusi bāli lillīga āda, spicas ausis, garš deguns un tādi pat gari pirksti. Rūķis bija tērpts sarkanā tērpā un spicā cepurītē. Sieviete iesaukusies no pārsteiguma un radījums tūdaļ pat pagaisis.

Rūķi Okeānijā. Havaju salu iedzīvotāji apgalvo, ka kādreiz viņu salas apdzīvojusi mazā tautiņa - menehuni, kas nodarbojušies ar pilsētu celtniecību un zvejniecību.

Rūķi Āzijā. 2004.gadā Flores salā uzgāja cilvēkveidīgu radību atliekas ap 90 cm augumā. Tās nosauca par Homo floresiensis, bet iegājies noaukums " hobiti."

Nospiedums kultūrā.
Milzum daudz folkloras varoņu.
Vācu kalnrači par godu ļaunam rūķim Kobaltam nosaukuši metālu - kobaltu.

Raksti.
Dakteri un rūķi.
Netraucēt elfus! Īslandiešu pārtrauc ceļa būvi, jo darbi varētu izpostīt elfu mājokļus.
Aivars Feldmanis zēna gados Grobiņā novērojis rūķi.
Krišjāņa Barona pierakstītā teika par rūķīšu kāzām Dundagas pilī un Zaļo jumpravu.

Saites.
Mazā tautiņa.
Rūķi Atnācēji.
Ģermāņu mitoloģija.