Aliens

Rūķi Atnācēji

Paliekot uzticīgi amerikāņu ufologa Patrika Hjū izveidotajai Atnācēju klasifikācijai, šai esejā vāksim liecības par sīka auguma humanoīdiem - Atnācējiem, kas Hjū klasifikācijā pieder pie "Humanoīdu" 3.grupas - "Ne-Pelēču punduriem."

Daudzi NLO kontaktieri satikuši Atnācējus mazā augumā un gluži kā rūķīšu izskatā. Brazīļu ufologs J.Pereira ir savācis un sistematizējis daudzus rūpīgi pārbaudītus kontakta gadījumus ar Atnācējiem, un, izrādās, ka tie visvairāk – apmēram 60%, ir notikuši ar rūķveidīgajiem.

ASV reģistrēts gadījums, kad netālu no kāda fermera mājām nolaidies „šķīvītis.” No tā izkāpis ļoti maza auguma pilots un palūdzis tīru ūdeni. Kā atlīdzību par ūdeni citplanētietis iedevis fermerim vairākus pīrādziņus, no kuriem vienu apēdis. Tas licies bez garšas, it kā ēstu salmus. Vienu no pīrādziņiem fermeris atnesis uz Veselības aizsardzības laboratoriju analīzei. Tā parādījusi, ka pīrāgs cepts no zemes izcelsmes produktiem. Nekādas sliktas sekas pīrādziņa apēšana fermera veselībai neradīja.

Kāda amerikāņu žurnāliste hipnozes seansā stāstījusi, ka naktī pie viņas loga, kas atradās daudzstāvu mājas ceturtajā stāvā, piestājis NLO, un caur logu istabā ienākuši trīs rūķu lieluma Atnācēji melni zaļos kombinezonos. Ap vēderu tiem bijusi apjozta plata, melna ādas(?) josta. Galvas bijušas bumbiera formas bez matiem, bet sejas melnā krāsā. 

Vairākus rūķu-citplanētiešu gadījumus pierakstījis franču ufologs Žaks Valle.
Kāds miesnieks Luka, smeļot ūdeni no savas mājas akas, izbrīnā sastindzis, kad turpat netālu nolaidies apmēram 3 m liels apaļš objekts. No tā izkāpusi maza auguma rūķim līdzīga būtne ar lielām acīm, viscaur matiem klātu seju. Rūķis pienācis klāt sastingušajam cilvēkam, pieskāries tā plecam un kaut ko savā valodā sacījis. Pēc tam iekāpis NLO un aizlidojis.
Žaks Valē, vēlāk kārtojot katalogu, konstatēja, ka tai pat dienā un stundā kādā citā Francijas pilsētā ceļa uzraugs Narsī, sēdēdams žandarmērijā rakstīja ziņojumu par piedzīvoto notikumu, kad viņa acu priekšā piezemējās cigārveida objekts, virs kura bija apaļš disks. No tā izkāpis Atnācējs ar oranžu jaku mugurā – arī ar spalvām klātu seju (nav īsti skaidrs, vai arī tam bija mazs augums?).
Fermeris Moriss Mass, kurš dzīvoja citā Francijas provincē, ieraudzīja olveida objektu, ko balstīja 6 tievas uz āru izvirzītas kājas. Cauri caurspīdīgām durvīm bija redzami 2 sēdekļi, kas vērsti katrs uz savu pusi. 2 mazi cilvēciņi līkņāja pa āru, pētīdami apkārtējos augus. Kad tie ieraudzīja fermeri, viens no rūķiem pavērsa pret to kādu iegarenu priekšmetu, kas fermeri paralizēja. Savā starpā tie sarunājās, skaņas bija asas, guldzošas. Kad objekts aizlidoja, tā piezemēšanās vietā atrada dziļus pēdu nospiedumus.

1968.gadā notika tipisks gadījums Peru. Inženieris Alberto Ugante kopā ar ģimeni bija ieradies Dienvidamerikā un aplūkoja kādas inku pilsētas drupas. Netālu no tās vietas, kur viņi atradās, nolaidās spīdošs disks, un no tā izkāpa mazi, mirdzoši cilvēciņi. Tie darbojās ap savu lidaparātu, bet, ieraudzījuši ekskursantus, ātri savācās un pacēlās gaisā. 

Somijas gadījums. Patriks Hārpers ziņo par gadījumu, kas noticis 1970.gadā. Tas ir īpaši interesants ar to, ka sevī ietver divu tradīciju elementus – burvju un mūsdienu. Vārdu sakot, divi somu slēpotāji devās mežā, taču visai drīz „tiem ceļu aizšķērsoja apaļš lidojošs objekts.” Nonācis virs slēpotāju galvām, tas „nosūtīja lejup spožu gaismas staru,” kura viducī somi pamanīja apmēram metru garu humanoīdu. Radījuma rokās bija melna kastīte, un arī no tās izlauzās dzeltens un pulsējošs stars, ko humanoīds novirzīja pret slēpotājiem. Interesanti, ka pēc ārējā izskata humanoīds neesot atgādinājis „citplanētieti,” bet gan tipisku rūķi – tā kā to stādījās priekšā viduslaikos. Viņam bijušas „tievas rociņas un kājiņas, vaska bāla seja un mazas, augšpusē smailas ausis. Viņš viss bija tērpts zaļā, bet šo ietērpu vainagoja konusveidīga cepure.” Viens no slēpotājiem sajuta, ka viņa ķermeni caururbj neredzēts spēks, ko viņš pats saistīja ar pulsējošo gaismas staru. Pašam tam likās, ka viņu „satvēruši aiz jostas un pavilkuši atpakaļ.” Pēc mirkļa no NLO izlauzās sarkani pelēks mākonis, kas tūdaļ ietina visu apkārtni. Kad tas izklīda, gan humanoīds, gan NLO bija pazuduši. Slēpotājam, kas bija izjutis stara spēku, izrādījās paralizēta ķermeņa labā puse, tā ka biedram nācās to vilkt mājās. 
Avots: Patric Harpur, The Philosopher’s Secret Fire, 11.-12.lpp.

      Hopkinsvilas rūķi.

Kāda meitene Sietlā (ASV) naktī gulēja, kad pa vaļējo logu ielidoja pelēks objekts futbolbumbas lielumā un no tā izkāpa 5 mazi ķipari, kas kaut ko remontēja savam braucamajam. Meitene nespēja ne pakustēties, ne pasaukt palīgā vecākus. Tikai, kad NLO aizlidoja, viņa atguva spēju kustēties. 

Punduru izmēru būtnes novērotas arī Klusuma zonā Meksikā.

Literatūrā aprakstīti gadījumi, kad uzieti neliela rūķu lieluma humanoīdi radījumi, kā piemēram Kištimas Aļoša, 1979.gadā kaut kas līdzīgs Puertorikas salā tika nosists ar nūju.

Saites.
Rūķi.