Kobalts
Metāls.
Nosaukts par godu ļaunam pazemes rūķim - Kobaltam.
Reiz dzīvoja divi rūķi, kuriem amata brāļu vidū bija ne visai laba slava. Rūķu māte viņiem bija ielikusi vārdus – Niķelis un Kobalts. Abu palaidnieku mīļākā nodarbošanās bija no pazemes rūdām izņemt vērtīgos un dārgos minerālus, un, kad noplicināto rūdu kalnrači izraka un kausēja savās krāsnīs, no tās izdalījās indīgas gāzes, kas smirdēja pēc ķiplokiem. Kāsējot un asaras slaukot, kalnrači rūķus apsaukāja sliktos vārdos. Tikai XVI gs. kāds aptiekāra dēls, nodarbojoties ar alķīmiskiem eksperimentiem, atklāja, ka no nekur nederīgās rūdas var iegūt skaistu zilu krāsu, ko izmantoja slavenā zilā porcelāna izgatavošanā. Krāsu nosauca rūķa vārdā par kobaltu.
Atradnes. Mūsdienās 50% pasaules kobalta rezevju atrodas Kongo. Mūsdienās Kongo pasaulei piegādā 70% visa nepieciešamā kobalta.
Izmantošana. Litija jonu baterijās, kuras lieto viedtālruņos, planšetēs, pārnēsājamajos datoros. Tāpat to izmanto arī elektroautomobīļu akumulatoru bateriju ražošanā.
Apstrādātajās Akmens kuģa virsmās kā mikroieslēgumi atrasti kobalta graudiņi.
Saites.
Metalurģija.
Rūķi.
