Aliens

Erevāna

Armēnijas galvaspilsēta, dēvē par rozā pilsētu, jo vairāku ēku būvniecībā izmantots rozīgs vulkāniskais iezis.

Atrašanās vieta. Armēnija, Araksas pietekas Razdanas krastos, Ararata līdzenumā, daļēji uz vulkāniskā plato 850-1300 m vjl.

Vēsture. No Akmens laikmeta mūsdienu Erevānas teritorijā saglabājusies Šengavitas apmetne no IV g.tk.pmē.
Mūsdienu Erevānas vietā Arinberda pakalnā urartu ķēniņš Argišts I 762.g.pmē. dibinājis cietokšņpilsētu Erebūnu, par ko liecina izrakumos uzietais ķēniņa ķīļraksts.
VIII gs.pmē. cietoksnis bija nozīmīgs militārs un administratīvs centrs, urartu ķēniņu rezidence un atbalsta bāze karagājieniem ziemeļu virzienā. Tādejādi Erevāna ir viena no senākajām valstu galvaspilsētām pasaulē - 2800 gadu!
Ap Erebunu un netālo Taišebaina cietoksni (VII gs.pmē.) izveidojās plaša pilsēta.
VII gs.pmē. pilsēta zaudēja savu nozīmību, un tās dārgumus pārveda uz jauno centru - Taišebainu.
XIII gs. vidū bija svarīgs tirdzniecības un amatniecības centrs.
No 1440.gada bija Austrumarmēnijas administratīvais centrs.
1513.-1735.gados vairākkārt nopostīta.
Hanistes galvaspilsēta (1604.-1828.g.). 1604.gadā Persijas šahs Abāss I nodibināja Erevānas hanisti. Erevānu mēģināja pakļaut gruzīnu Kartl-Kahetijas valstiņas ambiciozais ķēniņš Iraklijs II.
Turku-persiešu karu laikā Erevāna 14 reizes mainīja piederību.
1828.gadā, saskaņā ar Turkmančajas līgumu Erevāna ar visu hanistes teritoriju tika pievienota Krievijas impērijai.
Krievijas impērijā (1828.-1917.g.). No 1849.gada Erevānas guberņas centrs.
No 1920.gada Armēnijas PSR administratīvais centrs.
1921.gada 2.aprīlī Erevānā galīgi uzvarēja padomju vara.
1978.gadā apbalvota ar Ļeņina ordeni.
Sakarā ar Erevānas 2750.gadu jubileju 1968.gadā veikta daļēja Erebunas restaurācija.

Arhitektūra. Pirmajā Erevānas ģenerālplānā (1924.g., arhitekts A.Tamanjans) bija paredzēta radiāla, gredzenveidīga pilsētas apbūve. Tās centrā komun isti bija sataisījušies ierīkot Ļeņina laukumu ar ansambli un Ļeņina pieminekli 91924.g., tēlnieks S.Merkurovs), tad administratīvās un sabiedriskās ēkas (arhitekti M.Grigorjans, R.Israeljans, E.Sarapjans, A. un G.Tamanjani u.c.).
Nozīmīgākās XX gs. 50.-60.gados celtās sabiedriskās ēkas ir Operas un baleta teātris (1953.g., arhitekts A.Tamanjans), Matenadarans (1959.g., arhitekts M.Grigorjans), Armēnijas Drāmas teātris (1965.g., arhitekts R.Alaverdjans u.c.).
Pēdējā 1970.gada ģenerālplānā bija paredzēta pilsētas attīstība  25-30 gadiem. Uzceltas 14 stāvu viesnīcas "Ani" (1970.g.), "Dvin" (1978.g.), "Širak" (1979.g.), kinoteātris "Rossija" (1977.g.), Jaunatnes pils (1980.g.), lidosta (1980.g.) - visām arhitekti S.Hačikjans, G.Pogosjans, A.Tarhanjans u.c.
Pilsētā daudz pieminekļu, memoriālo ansambļu, monumentu: S.Šaumjana (1931.g., tēlnieks S.Merkurovs), Sasunas Dāvida (1959.g., tēlnieks J.Kočars), Sajata Novas piemineklis (1963.g., tēlnieks A.Arutjunjans), memoriālais ansamblis 1915.gada genocīda upuriem (1967.g., arhitekti A.Tarhanjans, S.Kalašjans, tēlnieks O.Hačatrjans), monuments "Māte Armēnija" (1970.g., tēlnieks A.Arutjunjans, arhitekts R.Israeljans), "Rokas" (1977.g., tēlnieks V.Hačikjans, arhitekts F.Zargarjans).
     
Aplūkojamie objekti.
      Erebūnas cietoksnis. Arinberda pakalnā.
      Teišebaina cietoksnis.
      Republikas laukums. Galvenā ļaužu pulcēšanās vieta. Te ir muzikālo strūklaku uzvedums.
      Māte Armēnija. 22 m augsta skulptūra. Tā simbolizē mieru un izturību. 1970.g., tēlnieks A.Arutjunjans, arhitekts R.Israeljans.
      Mērijas ēka. 
      Kafesdžiana Modernās mākslas centrs.
      Cicernakaberda Memoriālais komplekss. Veltīts genocīdā bojā gājušo armēņu piemiņai.
      Šengavitas apmetne. (Поселение Шенгавитское) Tagad atrodas Erevānas teritorijā.
      Matendarāns. Seno rokrakstu krātuve.
      18 muzeji - vēstures, literatūras un mākslas, ģeoloģijas, zooloģijas, Armēnijas Dabas muzejs, A.Spendiarova memoriālais muzejs u.c.
      Katogikes baznīca. XIII gs.
      Astvacacinas baznīca. 1595.g.
      Zoravaras baznīca. 1705.g.
      Divi XVII gs. tilti.

Saites.
Armēnija.