Erebūna
Erebuni.
Sena cietokšņpilsēta mūsdienu Erevānas teritorijā, ko Urartu valsts ziemeļos nodibināja ķēniņš Argišts I 782.g.pmē.
Atrašanās vieta. Armēnijas galvaspilsētas Erevānas priekštece un atrodas tās vietā. Cietoksnis 3 ha platībā izvietojās 65 m augstajā Arinberda pakalnā, kura pakājē izvietojās Erebūnas pilsēta.
Tūristam. Vispirms muzejā var aplūkot Urartu valsts vēstures ekspozīciju. Pēc tam muzeju var apiet no labās puses un doties uz Erebuni citadeli.
Vēsture. Erebūnas pilsētu un cietoksni dibinājis ķēniņš Argišts I 762.g.pmē., par ko liecina izrakumos uzietais ķēniņa ķīļraksts.
VIII gs.pmē. cietoksnis bija nozīmīgs militārs un administratīvs centrs un urartu ķēniņu rezidence karagājienos uz ziemeļiem.
VII gs.pmē. pilsēta zaudēja savu nozīmību. Tās dārgumus pārveda uz jauno centru - Taišebainu.
Celtniecība Erebūnā atsākās tikai VI gs.pmē. sākumā ķēniņa Rusa (Erimēna dēls) valdīšanas laikā.
Pēc Urartu valsts krišanas un Teišebainas nopostīšanas ap 585.g.pmē. dzīve Erebūnā turpinājās - cietoksnī jau Ahemenīdu dinastijas valdīšanas laikā tika uzbūvētas jaunas celtnes.
Arhitektūra. Cietoksnis ticis uzbūvēts uz klints, kas ir nepieejama no divām pusēm. Ieejas pusē cietoksnis aizsargāts ar trim sienām, kurām bija izvirzīti kontraforsi. Cietokšņa pakājē bijusi plaša pilsēta.
Materiāls – sienu pamati celti no bazalta un vulkāniskā tufa, bet pašas sienas – no neapdedzinātiem ķieģeļiem.
Erebuni bija vienots arhitektonisks komplekss, kas sastāvēja no pils, svētnīcas un dienesta daļām.
Izpēte. Erebūnas drupas tika uzietas Arinberda pakalna virsotnē, Erevānas ziemeļu nomalē, Armēnijā.
Sistemātiski arheoloģiskie izrakumi še sākušies ar 1950.gadu arhitekta Konstantīna Ovanisjana vadībā. Tai pat gadā uziets ķēniņa Argišta I ķīļraksts par pilsētas dibināšanu.
Izrakumi atseguši varenas cietokšņa sienas ar vārtiem, pils drupas, 2 svētnīcas un saimniecības ēkas, pārsvarā apcirkņi. Uzietas daudz senlietas.
1968.gadā sakarā ar Erevānas 2750.jubileju, Arinberda pakalnā tika veikti plaši restaurācijas darbi.
Tagad tā pārvērsta par brīvdabas muzeju.
Nesen franču, amerikāņu un armēņu arheologu grupa atjaunoja izrakumus citadelē.
Aplūkojame objekti.
Pils. Pakalna ZR atradās pils būve, kas sastāvēja no zāles, ķēniņa svētnīcas Susī un atklāts pagalms ar kolonādi – tas viss veidoja citadeles centru. Zāles sienas bija izrotātas ar freskām – svētie koki, dievi, dzīvnieki un augi.
Pils galvenā zāle atradās pa labi no laukuma. Vēlākās pārbūves laikā pārveidota par saimniecības telpu ar karasiem, kuru pamati saglabājušies līdz pat mūsdienām. Kaimiņos no šīs zāles atrodas saimniecības un dzīvojamās ēkas.
Pilī uzieti sienu gleznojumi.
Cietokšņa sienas. Ar vārtiem.
Saimniecības ēkas. Pārsvarā apcirkņi.
Halda svētnīca. Veltīta urartu galvenajam dievam Haldam. Atrodas pakalna DR daļā. Kolonnu zāle. Svētnīcas sienas arī rotātas ar freskām.
Vēl viena svētnīca. Vienā no 2 svētnīcām arī uzieti sienu gleznojumi.
Ūdensapgāde. Tā notika pa pazemes ūdensvadu, visdrīzāk no Garnas. Ūdensvads bija veidots no kopā savienotām akmens caurulēm, kuru posmu garums bija līdz 1 m, ārējais diametrs – 40 cm, bet iekšējais – 10 cm. Noteiktās vietās ūdensvadam bija perpendikulāri caurumi, lai varētu kontrolēt ūdens plūsmu un ūdensvadu tīrīt.
Tas bija labi pārdomāts inženiertehnisks risinājums, nokalpojis kādus 2000 gadus un kalpoja par piemēru vēlākajos gadsimtos. Vēlākos izrakumos Erevānā tika atrasti līdzīgi akmens ūdensvadi, kas tika datēti ar XI gs.
Muzejs. 1968.gadā te tika atvērts Erebūnas muzejs, kurā tika izstādīti pilsētcietokšņos Erebūnā un Teišebainā (Karmir Bur) arheoloģiskajos izrakumos iegūtie artefakti. Muzeja ēku projektējuši arhitekti Šmavons Azatjans (Shmavon Azatyan) un Bagdasārs Arzumanjans (Baghdasar Arzumanjan), bet bareljefus uz tā izkalis skulptors Ara Arutjunjans (Ara Harutyunyan) .
Muzejā izstādīta Urartu valsts vēsture.
Atradumi.
Uzraksts par pilsētas dibināšanu. To atrada uzsākot izrakumus 1950.gadā Konstantīna Ovanisjana vadībā.
Citi uzraksti. Sienu akmeņos un kolonnu pamatos uzieti ap 20 iegravēti celtniecības uzraksti no Argišta I un viņa dēla Šardūra valdīšanu laikiem.
Dzīvnieku kaulu atliekas. Kazas, aitas, cūkas, liellopi, savvaļas kazas, zaķi, rotaslietas no kauliem, piena produktu atliekas lielu čanu dibenā.
Sienu gleznojumi. Pilī un vienā no svētnīcām uzieti visai krāšņi sienu gleznojumi - ornamentālas frīzes, kas attēlo dievus, medību un nodokļu ievākšanas ainas.
Dekoratīvas frīzes.
Bronzas jostas. Uzietas Arinberda kalna pakājē. Uz tām redzamas medību ainas.
Milētas monētas. IV-V gs.pmē.
Ritoni. Vietējā ķēniņa sudraba monētas.
Nospiedums civilizācijā.
Erebūnas nosaukums saglabājies Armēnijas galvaspilsētas Erevānas nosaukumā.
Saites.
Urartu kultūras centri.
Erevāna.
