Lepsiuss, Kārlis Rihards (1810.-1884.g.)
Vācu arheologs, modernās eģiptoloģijas pamatlicējs.
Dzīvesgājums. Dzimis 1810.gadā Naumbugā.
Studēja filoloģiju un salīdzināmo valodniecību. 23 gadu vecumā ieguva doktora grādu. 32 gadu vecumā kļuva par ārštata profesoru Berlīnē.
"Karaliskajā prūšu ekspedīcijā" (1843.-1845.g.). Piedalījās kā vadītājs Prūsijas karaļa Frīdriha Vilhelma IV apmaksātā ekspedīcijā uz Ēģipti no 1843.-1845.gadam.
Pirmais Lepsiusa panākums bija Senās valsts atklāšana daudzos vēstures pieminekļos. Viņš atrada atliekas no vēl nezināmām 30 piramīdām, tādējādi to skaitu palelinot līdz 67. Viņš uzgāja līdz tam nepazīstamu kapu veidu – mastabas, un izpētīja 130 no tām.
7 mēnešus 1843.-1844.gados uzurējās Tēbās. Viņš pirmais uzmērīja Ķēniņu ieleju. Ielejā apmeklēja arī Huja kapenes TT40, kur Ērikam Veidenbaham licis nokopēt sienu gleznojumus. Prūši pamatīgi uzmērīja ieleju un, prom dodoties, arī bija pārliecināti, ka viss ir atklāts.
Viņš bija pirmais, kas redzēto sistematizēja. Rihards Lepsiuss bija pirmais modernās eģiptoloģijas dibinātājs.
Nomira 74 gadu vecumā 1884.gadā.
Darbi.
„Ēģiptes un Etiopijas pieminekļi” (Denkmāler Āgyptens und Āthiopiens).
„Ēģiptes apraksts” (Description).
„Ēģiptes hronoloģija” (Chrnologie Āgyptens). Izdota Berlīnē 1849.gadā.
„Ēģiptes ķēniņu grāmata” (Āgyptisches Kōnigsbuch). Izdota Berlīnē 1850.gadā.
„Par dažiem saskares punktiem grieķu un romiešu hronoloģijā.” Uzraksīts 1859.gadā.
Saites.
Eģiptologija un eģiptologi.
