Diktatori (?-202.g.pmē.)
Senās Romas augstākā amatpersona republikas laikā.
To nozīmēja konsuli saskaņā ar Senāta lēmumu uz 6 mēnešu ilgu periodu tikai īpašas valsts bīstamības apstākļos. Diktatoram piederēja neierobežota vara.
No 356.g.pmē. diktatora amatā tika pielaisti arī plebeji. 202.g.pmē. Romieši ievēlēja pēdējo diktatoru.
Sullas un Cēzara valdīšanu laikos diktatori tika nozīmēti bez laika ierobežojuma, un diktatori pēc būtības sāka līdzināties monarhiem.
44.g.pmē. līdz ar Cēzara nogalināšanu šo amatu likvidēja Marks Antonijs.
Vēlāk diktatora titulu lietoja Latīņu savienības galva, kas ieņēma Albalongas ķēniņu vietu.
Vairākās Lācijas pilsētās par diktatoriem sauca augstāko maģistrātu.
Pasaules jaunākajā vēsturē par diktatoriem dēvē augstākā mērā autoritārus valstu vadītājus, piemēram - Polpots (Kampučija), Samosa (Nikaragva), Pinočets (Čīle) u.c.
Senās Romas diktatoru saraksts.
Kvints Hortenzijs (287.-?g.pmē.). Biogrāfija. 287.g.pmē. ievēlēts no plebejiem kā diktators. Viņa izdotie likumi nosaka, ka plebeju saulču lēmumiem - plebiscītiem ir likuma spēks.
217.g.pmē. ievēlēja uzreiz divus diktatorus:
Kvints Fabijs Maksims (jau otro reizi pēc kārtas) un Marks Minūcijs Rufs.
Saites.
Senā Roma (753.g.pmē.-476.g.mē.).
