Aliens

Dārijs I Lielais (522.-521. un 521.-486.g.pmē.)

Histaspass - "Lielais."
Dažādās izrunās un rakstības variantos – Darajavaušs, Dorejavošs, Dara, Darabs, Darejs.

Ahemenīdu dinastijas Persijas ķēniņš laikā no 521. līdz 486.g.pmē.

Radniecība. Sieva - Atosa (Kīra II Lielā meita).
Dēls - Kserkss I.
Meita - apprecējusies ar persiešu karavadoni Mardoniju.

Dzīvesgājums. Minēti divi nedaudz atdalīti valdīšanas laiki - 522.–521.g.pmē. un 521.–486.g.pmē., sakarā ar cīņu pret citiem epizodiskiem troņa pretendentiem - Bardiju un Nebukadnēcariem III un IV.

Kāpšana tronī. Bardija politika pastiprināt mēdiešu vergturu aristokrātiju izsauca tautas sacelšanos Margiānā. Ar viņa valdīšanu bija neapmierinātas arī persu un mīdiešu karadraudzes, kā arī daļa persiešu aristokrātijas, kas pieslējās Ahemenīdiem. Neapmierināto priekšgalā nostājās viens no jaunākajiem Ahemenīdu dzimtas pārstāvjiem - Dārijs I Lielais, kas nogalināja Bardiju 522.g.pmē. 29.septembrī, jo uzskatīja, ka tronis pienākas viņam.
522.-521.g.pmē.ar 10 000 "nemirstīgo" (ķēniņa personiskā gvarde) un garnizonu karaspēka palīdzību viņš apspieda uzliesmojušo sacelšanos Mēdijā, Margiānā, Babilonā, Persijā, Elamā (Sūzās), Ēģiptē, Partijā, Satagidijā un Vidusāzijas skitu ciltis.
Ap 518.g.pmē. iekaroja Indijas rieteņu daļu.
517.g.pmē. Dārijs I devās karagājienā pret sakiem-masagetiem Piearāla stepēs.
Lai gan impērija bja pašā spēku plaukumā, tomēr jau tad sākās aī militāras neveiksmes - no sākuma neveiksmīgi beidzās karagājieni pret skitiem, bet vēlāk arī pret grieķiem 500.-449.g.pmē.
514.g.pmē. viņš devās karagājienā pret skitiem, kas dzīvoja pie Melnās jūras. Karagājiens beidzās bez rezultātiem, un persiešu armijai bija jāatkāpjas.
Paplašinājis impēriju, iekarojot Hetu valsti un Austrumtrāķiju.

Volgas karagājiens (512.g.pmē.). 512.g.pmē. Dārijs I savāca 500 000 vīru lielu karaspēku ar mērķi doties karagājienā uz rajonu starp Volgu un Donu atriebties skitiem par sen ciestām pārestībām.
Skitu spēki bija par maziem, lai tie stātos persiešiem pretī atklātā kaujā. Tādēļ tie piekopa "izdedzinātās zemes" taktiku: atkāpās savas zemes dziļumos, aizbēra dzeramā ūdens akas, iznīcināja pārtikas krājumus. Dārijs I ar saviem karavīru tūkstošiem, ziloņiem, kamieļiem un lauvām, bija spiests dzenāties pēc pretinieka pa plašajām stepēm. Skiti no tiešām sadursmēm izvairījās, bet veica spējus uzbrukumus negaidītās vietās, tā plucinot persiešu dzīvo spēku. Rezultātā viņa lielā armija tapa noplīsusi, izsalkusi un neapmierināta.
Dārija I karaspēks nonāca līdz Oarai (Volgai) un apstājās vietā, ko tagad krievi dēvē par Mamaja kalnu (nosaukuma izcelsme nav skaidra). Skiti tā arī nenāca cīnīties, bet turpināja uzbrukt negaidot izbadējušos persiešu vienībām, reizumis pat uzbrūkot persiešu kavalērijai.
Aiz izmisuma persieši ņēmās celt nocietinājumus - 8 milzīgas sienas. Tomēr arī tas nelīdzēja, un persieši bija spiesti atkāpties. Tas norisa steigā un sajukumā - tika pamesti vezumi un zaudēts daudz karavīru.

Iekšpolitika. Ap 518.g.pmē. Dārijs I sadalīja savu valsti 20 satrapijās, katru no tām aplika ar noteiktu nodokli, kas regulāri bija jāiemaksā valsts kasē. Persiešu ciltis bija atbrīvotas no nodokļiem.
Veica naudas reformu visai valstij nosakot vienu zelta naudas vienību - dariku (8,4 g).
Veica plašu ceļu būvniecību, ar tiem savienoja lielākos valsts centrus.
Organizēja sakaru dienestu, pilnībā reorganizēja armiju.
Ap 500.g.pmē. bija sasniedzis savas varas kalngalus un izveidojis milzīgu centralizētu valsti. Tas bija Persijas valsts varenības augstākais laiks. Dārija I Lielā valdīšanas laikā Persija galīgi noformējās kā centralizēta vergturu despotija ar "ķēniņu ķēniņu" priekšgalā. Tas bija Persijas valsts varenības augstākais laiks - valsts sastāvā ietilpa Persija, Mazāzija, Trāķija, Maķedonija, Babilona, Ēģipte, Feniķija, Sīrija, Palestīna, daļa Aizkaukāza un Vidusāzijas, Arābija un ZR Indija.

Dārija I valdīšanas laikā Persijas impērijā notika liela celtniecība - svētnīcas Memfisā, pilis Sūzās, ķēniņa rezidence Persopolē u.c.
Bez tam viņam piedēvē arī Suecas kanāla rakuma pabeigšanu, ko iesācis veidot bija faraons Senuserts III 1878.g.pmē.

Iebrukums Grieķijā. 500.g.pmē. notika Mazāzijas grieķu sacelšanās pret persiešu varu. Apspiedis to, Dārijs I Lielais mēģināja iekarot kontinentālo Grieķiju.
496.g.pmē. persiešu flote devās karagājienā uz Grieķiju, bet to iznīcināja vētra.
Pēc tam 491.g.pmē. Dārijs I Lielais sūtīja savus vēstnešus pie grieķiem ar prasību padoties. Dažas pilsētas (polises) arī pakļāvās, taču Sparta un Atēnas atteicās un nogalināja persiešu sūtņus.
490.g.pmē. Dārijs I Lielais iebruka Grieķijā un cieta sakāvi kaujā pie Maratonas. Pēc šīs sakāves viņš ar floti mēģināja nonākt Atēnās ātrāk par uzvarējušajiem grieķiem, taču arī te viņam neveicās, jo tomēr nokavēja. Tad viņš pagrieza floti jūrā un devās uz Mazāziju. Viņa Grieķijas karagājiens pēc tam pamazām izčākstēja, jo armija, palikusi bez virsvadības, cieta vēl vairākas sakāves.

486.g.pmē. uzliesmoja sacelšanās Ēģiptē.

Mira 486.g.pmē.

Atradumi.
Dārija I kapene. Atrodas Persopolē. Nakšerostāmā?

Bagistānas uzrksts. Atrodas senajā Bagistānas novadā pie veca tirdzniecības ceļa, kas veda no Hamadas pāri Kermanšahai uz Bābeli. Tur slejas stāva klints siena ar divām smailēm. Pirms 2500 gadiem Dārijs I licis iekalt klintī 50 m augstumā uzrakstus, kas cildinātu viņa darbus, uzvaras un personu. Uzraksts bija 3 valodās: senpersiešu, elmiešu un babiloņu ķīļrakstā.
Eksistēja šī uzraksta nekvalitatīvas kopijas, ar kādu no tām bija iepazinies jau pirmais ķīļraksta atšifrētājs Grotefends. Pirmais kvalitatīvu un pilnīgu kopiju pagatavoja 1837.gadā angļu majors Henrijs Kresviks Robinsons, kas tai laikā dienēja pie persiešiem. Viņš nolaidās gar sienu ar virves palīdzību un tos pilnībā nozīmēja.
Ķēniņš attēlots liels augumā, izslējies un atbalstījies pret šaujamstopu. Labo kāju uzlicis virsū pieveiktajam Haumatam, priesterim kas bija tīkojis pēc viņa troņa. Ķēniņa aizmugurē ir divi dižciltīgi persieši ar stopiem, bultu makiem un šķēpiem. Viņam priekšā sasietām rokām un saistīti vienā auklā, kas apmesta tam ap kaklu. Tie esot deviņi viltus ķēniņi, kas sodīti. Pieminekļa sānos un arī zem tā 14 ailēs izkārtoti 3 dažādās valodās (senpersiešu, elamiešu un babiloņu) rakstīti vēstījumi par ķēniņu un viņa darbiem.
Lūk neliels fragments:
„Valdnieks Darjavaušs vēstī
Tev, kas reiz skatīsi šo
uzrakstu, kuru liku iecirst šai klintī,
šos cilvēku tēlus –
neiznīcini un neposti neko!
Lūko, kamēr vien tu spēj sēt dzīvību,
Saglabāt tos neskartus!”

Astoņu nocietinājumu paliekas Mamajeva kalnā pie Volgogradas. Hērodots sava ceļojuma laikā gar Volgu, savās piezīmēs pieminējis 8 persiešu nocietinājumu paliekas Mamajeva kalnā. Aliens.lv nezina, vai kaut ko tādu tur var redzēt arī šodien, bet laikam jau ne. 

Saites.
Persijas ķēniņi.