Kserkss I (486.–464.g.pmē.)
Xerxes - grieķu val.
Radniecība. Tēvs - Dārijs I Lielais (iepriekšējais ķēniņš).
Māte - Atossa, Kīra II Lielā meita.
Dēli - Dārijs (vecākais), Artakserkss I Garrocis (jaunākais).
Dzīvesgājums. Ahemenīdu dinastijas persiešu ķēniņš no 486.-464.g.pmē.
Ārpolitika. Apspieda 486.-484.g.janvāra ēģiptiešu sacelšanos.
Pēc 482.g.pmē. sākušās babiloniešu sacelšanās ieņēma un nopostīja Bābeli. Atteicās no Bābeles ķēniņa titula. Ne tikai formāli, bet arī faktiski likvidēja Babilonas valsti, pārvēršot to par parastu provinci (satrapiju).
Grieķijas karagājiens (480.-479.g.pmē.). 480.g.pmē. atkal iebruka Grieķijā ar neredzēti lielu – 2 miljonu kareivju armiju. Bez kaujām ieņēma visu Ziemeļgrieķiju. Kaujā Termopilu pārejā 480.g.pmē. iznīcināja spartiešu ķēniņa Leonīda I komandēto 300 vīru vienību. Iegāja pamestajās Atēnās, un lika tās nodedzināt.
Cieta sakāvi jūras kaujā pie Salamīnas 480.g.pmē. un ar daļu karaspēka steigšus pameta Grieķiju, jo baidījās, ka grieķu kuģi tam nogriezīs ceļu uz Persiju.
Vēlāk viņa karaspēks cieta sakāvi arī pie Mikales (479.g.pmē.) un Platejām (479.g.pmē.).
Reliģija. Šīs Kserksa I militārās neveiksmes paātrināja Ahemenīdu valsts bojāeju.
Cenšoties nostiprināt valsts centralizāciju, viņš veica reliģisku reformu, kas aizliedza vietējo cilšu dievu godāšanu un pastiprināja dieva Ahuramazdas pielūgsmi.
Nāve. Tika nogalināts 464.g.pmē. kopā ar vecāko dēlu Dāriju galma sazvērestībā, ko vadīja Artabans.
Aplūkojamie objekti.
Kapene Nakšerostāmā.
Saites.
Persijas ķēniņi.
