Aliens

Čeļabinska

Pilsēta Krievijā Miasas upes krastos, Čeļabinskas apgabala administratīvais centrs.

Atrašanās vieta. Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Miasas upes krastos - puse Čeļabinskas atrodas Urālos, bet otra puse - Sibīrijā.

Iedzīvotāji - 20 000 (1897.g.), 59 000 (1926.g.), 273 000 (1939.g.), 689 000 (1959.g.), 875 000 (1970.g.), 910 000 (1972.g.), 947 000 (1974.g.), 989 000 (1976.g.).
Ģērbonis - tajā attēlots kamielis, jo 200 gadu atpakaļ pilsēta pieņēma tirgotāju karavānas ar kamieļiem.

Vēsture. Pilsēta dibināta 1736.gadā kā cietoksnis baškīru sādžas Seļabas (Čeļabas) vietā, no kuras arī cēlies Čeļabinskas nosaukums. 
No 1743.gada Isetas provinces administratīvais centrs.
No 1781.gada Jekatirenburgas provinces (pēc tam Permas, vēl pēc tam Ufas vietvaldības) pagasta (ujezda) pilsēta.
No 1796.gada Orenburgas guberņas Urālu apgabalā.
XIX gs. 90.gados sakarā ar Lielā Sibīrijas ceļa un dzelzceļa uz Jekatirenburgu ierīkošanu Čeļabinska pārvērtās par lielu dzelzceļa mezglu un tirdzniecības centru. Piemēram, 1900.gadā no Čeļabinskas tika izvests vairāk kā 42 miljoni pudu kravas.
XIX un XX gs. mijā Čeļabinska izveidojās arī par rūpniecības centru - pilsētā bija metālapstrādes, mehāniskā, arklu, 15 ādas rūpnīcas, 4 tējas iesvēršanas fabrikas, vairāki uzņēmumi lauksaimniecības izejvielu apstrādei.
1896.gadā Čeļabinskā radāsUrālu Strādnieku savienība - pirmā sociāldemokrātiskā organizācija Urālos.
1905.gada revolūcijas notikumu laikā tika izveidota streiku komiteja.
Februāra revolūcijas laikā 1917.gadā pilsētā tika izveidota Strādnieku un kareivju deputātu padome. Padomju vara Čeļabinskā tika nodibināta 1917.gada 26.oktobrī.
2.novembrī vara pilsētā pārgāja eseru un mazinieku kontrolētās pilsētas domes rokās.
1917.gada 20.novembrī no Sizraņas, Samāras un Ufas pilsētā ieradušās lielinieku vienības atjaunoja padomju varu.
Čehoslovāku korpusa dumpis. Naktī no 1918.gada 26.-27.maiju dumpi pilsētā sacēla čehi, kas pārņēma varu pilsētā. 1918.gada maija vidū Čeļabinskā notika incidents, kas kalpoja par grūdienu Čehoslovāku korpusa dumpim. Čehu karavīri dzelzceļa stacijā satikās ar vācu karavīriem, kas atgriezās no krievu gūsta. Sākumā viss bija mierīgi, bet tad viens no vāciešiem meta kādam čeham ar plītiņas čuguna kāju, smagi to ievainojot. Vācieti nošāva, bet padomju varas iestādes arestēja vairākus čehu karavīrus. Tos viņa biedri vēlāk atbrīvoja, pie viena arī ieņemot pilsētas arsenālu.
Uzreiz pēc tam pilsētā notika čehu kara deputātu kongress, kas pieņēma lēmumu nepakļauties padomju varas iestādēm attiecībā par ieroču nodošanu un patstāvīgi turpināt ceļu uz Vadivostoku. Lielinieku mēģinājumi atbruņot čehu un slovāku vienības noveda tikai pie konflikta izvēršanās plašumā - pēc būtības tas arī noveda pie pilna mēroga pilsoņu kara Krievijā, sarežģot arī attiecības starp Antanti un lielinieku režīmu Krievijā.
1919.gada 24.jūlijā pilsētu Čeļabinskas uzbrukuma operācijā ieņēma Sarkanā armija.
No 1919.-1923.gadam bija Čeļabinskas guberņas centrs, vēlāk Urālu apgabala sastāvā.
Padomju varas gados turpinājās pilsētas rūpniecības attīstība. 1931.gadā laida ekspluatācijā ferrosakausējumu rūpnīcu, 1933.gadā - milzīgo Čeļabinskas Traktoru rūpnīcu.
1934.gada 17.janvārī izveidoja Čeļabinskas apgabalu ar Čeļabinskas pilsētu kā apgabala administratīvo centru.
II Pasaules kara laikā uz Čeļabinsku tika evakuēti ap 60 uzņēmumi. Čeļabinskā tika noformēta Urālu Brīvprātīgo tanku korpusa brigāde.
Pēc kara tika uzceltas cinka, cauruļu velmēšanas, kalšanas-presēšanas, metālisko konstrukciju u.c. rūpnīcas.
2013.gada 15.februārī Čelabinskas apkaimē nokrita meteorīts.
2023.gada 26.novembrī krievu-ukraiņu kara laikā ukraiņu sūtītie droni uzspridzināja Čeļabinskas Traktoru rūpnīcu, kurā ražoja arī dzinējus tankiem.

Aplūkojamie objekti.
Novadpētniecības muzejs. Te atrodas meteorīts, kas iekrita Čebarkulas ezerā.
Gleznu galerija.
5 teātri.
Slepenā rūpnīca pie Čeļabinskas. Padomu laikā Čeļabinska-40, šodien – Ozerska.
Velna pilskalns (Чертово городбище). Kaut kur Čeļabinskas apgabalā. 

Saites.
Čeļabinskas apgabals.