Aliens

Golems. PĀREJAS FORMAS no mērkaķa uz kaķi

Pārejas formas noteikti atradīsies. Darvins.

Vainbergs ir pasaulslavens fiziķis, liels kā Pasaules Banka. Viņš žurnālā „Rīgas Laiks„ ir izteicies, ka nu jau visi atzīst evolūcijas teoriju.

Bullshit, pilnīgi otrādi. Kaķis neatzīst, ka cilvēks cēlies no pērtiķa. Drīzāk jau otrādi - pērtiķis cēlies no cilvēka. Pierādījumi? Lūdzu. Vairāk kā Darvinam - vesels viens (Darvinam nav neviena).

Reiz kaķis ir dzirdējis kādu sieveli sakām: "Vakar atkal mans vecais pārnāca mājās mērkaķī." Mērkaķis tas pats pērtiķis vien ir, nekādas starpības - apgrieztā evolūcija - pārejas forma uz kaķi.

Darvins: „Pieņemt, ka acs ar visiem tās nepārspējamiem mehānismiem skatiena fokusēšanai dažādos attālumos, dažādas intensitātes gaismas uztveršanai un sfēriskās un hromātiskās aberācijas korekcijai ir radusies dabīgās izlases ceļā, būtu, es teikšu godīgi, visaugstākā mērā absurdi...uzskats, ka acs cēlusies dabīgās izlases ceļā, var izsaukt neticības pilnu izbrīnu jebkurā cilvēkā.”

Kaķim izsauc izbrīnu šādi Darvina kunga izteikumi. Evolūcijas teorijas tēvs runā pavisam savādāk, kā viņa sekotāji.

Darvins: „Sakarā ar šo teoriju, ir jābūt eksistējušām neskaitāmām pārejas formām. Kāpēc mēs tās neatrodam zemes garozas slāņos? Kāpēc visa daba nav haotiska, bet ir skaidri izšķiramas sugas, kā mēs to redzam? Ģeoloģiskie pētījumi nesniedz šai teorijai nepieciešamo detalizēto pakāpenisko pāreju no senākām līdz mūsdienās dzīvojošām sugām, un tas ir uzskatāmākais arguments pret šo teoriju.”

Godīga runa, Darvina kungs. Savādāk nevarētu runāt pats arhibīskaps Ašēra kungs.

Darvins: „Taču tas izskaidrojams ar nepilnīgiem ģeoloģiskiem atklājumiem.”

Lūk, kur tas pērtiķis aprakts. Vispirms teorija, pēc tam cerība, ka pierādījumi atradīsies.
„Bet ticība ir paļaušanās uz lietām, kas cerējamas, un pārliecināšanās par lietām, kas neredzamas.” (Grāmata, Glika tulk. Ēbrējiem 11:1)

Kāds mērkaķis šos Grāmatas vārdus ir pārfrāzējis tā: „Bet ticība ir paļaušanās uz fosīlijām, kas cerējamas, un pārliecināšanās par posmiem, kas neredzami.”

Kopš Darvina laikiem pagājis vairāk kā gadsimts, digeri rok, un fosiliju ir savākts tik daudz, ka speciālisti nespēj tās apstrādāt. Un joprojām nepieciešamo daudzmiljonu starpsugu starpformu vietā nav atrasta NEVIENA PĀRLIECINOŠA. Tās trīs, ko darvinisti piedāvā - pīļknābis, arheopterikss un celakants - ir arī šodien dzīvojošu sugu pasugas.

Lundas universitātes profesore N.Herberta-Nilsone: „No paleontoloģiskajiem atradumiem nav iespējams izveidot pat evolūcijas karikatūru. Fosīlais materiāls ir tik pilnīgs, ka pārejas posmu trūkumu nevar izskaidrot ar materiāla nepietiekamību. Iztrūkumi ir neapšaubāmi, un tie nekad netiks aizpildīti.”

Frenks Solsberijs: ”Pēdējā lieta, kas rada šaubas par evolūcijas teoriju, ir tā saucamā paralēlā evolūcija, proti, tik sarežģīts mehānisms kā acs ir attīstījies vairākkārt:
1) kalmāriem;
2) posmkājiem;
3) mugurkaulniekiem.

To ir vēl grūtāk izskaidrot, kā stāvokli, ja acs būtu attīstījusies tikai vienreiz.

Šturms: „Acs uzbūve ir zāles pret ateismu.”

Atšķirībā no cilvēka acs, kuri ir tikai viena lēca, izmirušā trilobīta (plakans posmkājis) acij bijušas 100 līdz 1500 lēcas, skaits atkarīgs no pasugas. Lēcas saglabājušās, jo bijušas no minerāla kalcīta. Pats beigts, bet galošas veselas - kā pēc kritiena no jumta. Lai tik sarežģītu lēcu sistēmu uzkonstruētu, jāzin Abes sīnusa likums, Fermā princips un vēl vairāki sarežģīti fizikas likumi. Cilvēks pie savām liekajām lēcām (brilles) ticis tikai pārsimts gadus atpakaļ.

Vaisongs ir aprēķinājis, ka tikai ar vienu lēcu aprīkotas acs nejaušas izcelšanās varbūtība ir 1: 10^266.

Salīdzinājumam: Praktiski neiespējama varbūtība matemātikā skaitās 1: 10 ^50.

Konstruktors (raķešu konstruktora Vernera fon Brauna apzīmējums Lielajam Konstruktoram) nav bijis no dumā desmita.
„Un dievs radīja cilvēku..." (1.Mozus 1:27). Un cilvēks izgāja izklaidēties un atgriezās mājās „mērkaķī.” Nu jau viņš ir pārvērtis no mērkaķa kaķī, jo vislaiku skatījies seriālus un šovus. Mērkaķa īsinātājs.

Konspektēts no:
Č. Darvins „Sugu izcelšanās.”
Skots M. Hjūzs „Evolūcija zem mikroskopa „
Gundega Repše „Gaisa īsinātājs.”

18.03.2009 

Pirmo reizi publicēts 18.03.2009. Aliens.lv iepriekšējā versijā.