Aliens

Golems. Cita opera

Autoģenēze, ortoģenēze, nomoģenēze un lamarkisms. Tās visas ir evolūcijas teorijas. Tie, kas visu laiku baroti tikai ar vienu olu bez vistas, no tik daudzām var dabūt vēdergraizes?

Kad man saka: Tas nevar būt, jo es par to neko neesmu dzirdējis - atbildu: Tagad var, jo nu tu esi to dzirdējis.
Kura ir pareizā teorija, to mēs šeit nenoskaidrosim. Man bērnībā teica: Kas par daudz zina, ātri vecs paliek. Man gan bij aizdoma, ka uzjautātie paši atbildes nezināja. Bet ātri vecs palikt arī negribēju.
Mēs noskaidrosim, ka darvinisms nav vienīgā, lasiet un apskaudiet, teorija.

Ortoģenēzes (noteikta virziena attīstība) elementi ir gandrīz viņās visās.
K.Negeli (ortoģenēze) ir teicis, ka attīstība notiek komplicētības virzienā („pilnveidošanās princips”).
Cits sarakstījis veselu grāmatu – „Dabiskās izlases bezspēcības pierādījumi uz tauriņu ortoģenēzes bāzes.” (T.Eimers)
Šodien ortoģenēzi mēģina pierādīt ar „alkaloīdu palielināšanos filoģenētiskajās līnijās, tām zaudējot spēju sintezēt vitamīnus.”
Šādu paņēmienu priekšā darvinisms un neodarvinisms vinnē, kā PSRS vinnēja Somiju Ziemeļu karā – ar cepurēm nomētā.
Pavisam mūsdienīgi skan ortoģenēzes „mutāciju kanalizācija” - mutācijas gan notiek, bet tās neveido fenotipu. Šodien to kanalizāciju sauc par „ģenētisko slogu.” Darvinisms to neredz, kā Jakāns caurumu.

Vispilnīgāk ortoģenēzes aizsākto līniju, manuprāt, turpina nomoģenēze (nomos – "likums." Nomogenesis – "attīstība notiek pēc noteiktiem likumiem"). „Ir septiņi mutāciju tipi.” Darvinismā bij tipu, cik vien jums nevajag – uz visām pusēm.
Nomoģenēzes teorija radusies Padomijā 1922.g. (vēl nebija Staļina vaijāšanas).
Tās autora Ļeva Berga monogrāfiju „Nomoģenēze” man gadījās nopirkt Brežņeva laikā (vairs nebija Staļina vaijāšanas).
1922.g. darvinisms vēl nebija administratīvi saistīts ar vēsturisko un dialektisko materiālismu. Un Brežņeva laikā vairs nebija tik cieši saistīts.

Ļevs Bergs darvinismā saskatījis fufeli, un uz papīra izlicis to pa punktiem:

1. Darvinisms: Visi organismi attīstās no vienas vai nedaudzām formām.
Nomoģenēze: Organismi attīstījušies no daudziem tūkstošiem formu.

2. Darvinisms: Tālākā attīstība notiek diverģeti (zarojoties).
Nomoģenēze: Attīstība noris gan diverģenti, gan konverģenti (apvienjoties).

3. Darvinisms: Attīstība notiek, pateicoties nejaušām pārmaiņām.
Nomoģenēze: Attīstība notiek pēc noteiktiem likumiem.

4. Darvinisms: Nejaušas variācijas notiek ar atsevišķiem indivīdiem.
Nomoģenēze: Pārmaiņas aptver daudzus indivīdus, lielās teritorijās.(saskan ar Stīvena Gūlda Pārtrauktā līdzsvara, katastrofisma teoriju).

5. Darvinisms: Variācijas ir sīkas, nemanāmas, notiek lēni un uzkrājas (saskan ar šodienas Sintētisko ET).
Nomoģenēze: Pārmaiņas notiek lēcieniem, paroksizmiem ( saskan ar Gūlda katastrofismu ).

6. Darvinisms: Variāciju daudz, nejaušas; tās vērstas visos virzienos.
Nomoģenēze: Variāciju nedaudz. To virzienus nosaka likumības.

7. Darvinisms: Progresa faktors – cīņa par eksistenci un dabīgā izlase.
Nomoģenēze: Cīņa un izlase – konservatīvi faktori, nerada jaunu sugu bet atsijā nederīgos.

8. Darvinisms: Sugas, pateicoties diverģencei, cēlušās viena no otras.
Nomoģenēze: Sugas ir izolētas viena no otras, jo mutācijas ir virzītas, notiek pa ģenētiski nošķirtām līnijām.

9. Darvinisms: Evolūcijas procesā attīstās jaunas pazīmes.
Nomoģenēze: Evolūcijas procesā izvēršas ģenētiskais materiāls.

10. Darvinisms: Izmiršana ir cīņas par eksistenci un ārēju apstākļu sekas.
Nomoģenēze: Izmiršana ir gan ārēju apstākļu gan iekšējas programas noteiktas.

Daži no it kā pretrunīgajiem punktiem ir terminoloģijas vai metodoloģijas jauājums - Celsija skala nav pretrunā Kelvina skalai tāpēc vien, ka nulles punkts atrodas citur.
Dažos punktos somi, ieraugot Sarkano Armiju, esot bēdājušies: „Kur mēs viņus, tik daudzus, raksim?” Darvinisma koks, kā vienīgais evolūcijas modelis, līdz ar gēnu horizontālās pārneses atklāšanu, ir norakts. Bet zeme gan bija sasalusi.

Par nomoģenēzi man ir saglabājušies Berga grāmatas konspekti, bet, kad latviešu intā gribēju sameklēt kādu nomoģenēzes kritiku, atsauces atradu tikai uz sevi pašu.
Ortoģenēze, nomoģenēze, lamarkisms, žofruisms, pangenēze, autogenēze, saltacionisms, finālisms, teleoģenēze, ortolamarkisms, neolamarkisms, heteroģenēze un hibridizācija, sintētiskā evolūcijas teorija, katastrofisms un pārtrauktā līdzsvara teorija. Tās vēl nav visas.

Mucā audzis, pa spundi barots. Man deva ēst vienīgi darvinismu.

Pirmo reizi publicēts 01.03.2010 Aliens.lv iepriekšējā versijā