Golems. Noplūktais mērkaķis
- Detaļas
- Kategorija: Blogi
-
12 Nov 2020
- Autors Redaktors
- 1633 skatījumi
Vai iepriekšējā raksteļa „Platona cilvēks” bij' joks? („Cilvēks ir divkājis bez spalvām”) Nebūt ne. Tieši to apgalvo šodienas Sintētiskā Evolūcijas Teorija.
Krievlaikā pratināts, kāpēc nav gājis uz vēlēšanām, čigāns atbildējis: „Vēliet paši sev jaunu valdību, man tā pati vecā ir laba.”
Evolucionāriem tā pati vecā Dārvina Evolūcijas teorija nelikās laba, un viņi izveidoja citu – Sintētisko Evolūcijas Teoriju. Vecā ET nevarēja un nevarēja pierādīt jaunu sugu izcelšanos no vecajām – starpsugu ģenētiskā barjera neļauj.
Izeja tika atrasta: ja nevaram uzvarēt šajā spēlē, tad mainīsim noteikumus. Pēc Linneja klasifikācijas pamattaksons (taksons – iedaļa) ir suga.
Pamattaksons tāpēc, ka sugas, novērojamā laikā, ir nemainīgas (starpsugu barjera). Mainās, evolucionē tikai apakštaksoni – šķirnes, pasugas, populācijas, varietātes. Sugu par pamattaksonu bija atzinis arī Dārvins („Sugu izcelšanās”). Dārvina Evolūcijas Teorija balstījās uz apgalvojumu par sugu mainību.
Kad kļuva skaidrs, ka pierādījumi (starpsugu fosīlijas) nekad netiks atrastas, evolucionisti nomainīja bioloģiski pamatoto pamattaksonu "suga" pret evolūcijai izdevīgo pamattaksonu "populācija." Populācija ir sugas apakštaksons un, nepārkāpjot sugas robežas, patiešām mainās. Līdz ar spēles noteikumu izmaiņu Dārvina Evolūcijas Teorija ir „uzmesta,” bet svētvārds „evolūcija” saglabāts.
Sintētiskā Evolūcijas Teorija ir pilna ar atklājumiem, kas, pie jaunajiem nosacījumiem (pamattaksons - populācija), ir pareizi. Un pilna ar galvu raujošām koncepcijām, idejām un hipotēzēm, kuras lētticīgajiem jāpieņem par faktiem. Viena koncepcija būs par virsrakstā minēto noplūkto pērtiķi, par to arī beigās pastāstīšu.
Tāpat kā Sintētiskajai Evolūcijas Teorijai, vēl vairāk ģenētikai ir konkrēti atklājumi. Viens no tiem rāda kādu no mehānismiem, kuri nodrošina starpsugu barjeras.
Visās šūnās ir vienādi gēni, un tomēr aknās attīstās aknu šūnas un smadzenēs – smadzeņu šūnas - no vieniem un tiem pašiem gēniem. Kāpēc? Tāpēc, ka dažādos laikos tiek iedarbināti dažādi gēni – tas arī nosaka orgānu atšķirības. Viens no gēnu aktivizētājiem ir klejojoši DNS fragmenti – transpozoni (Ģenētiskie Mobīlie Elementi – ĢME. Nejauc ar Ģenētiski Modificiētajiem Organismiem – tiem ir līdzīga abreviatūra). Transpozoni ir aktīvi, ja viņiem ļauj vaļu. Iespējams, ka viņi saražotu ne vienu vien monstru, jo veicina mutācijas.
Šos MĢE (transpozonus) noliek pie vietas nesen atklātais signālolbaltums Hsp90. Tas inaktivē transpozonus, neļauj tiem bezjēgā darboties. Tas pats Hsp90 piespiež mutāciju dēļ formu zaudējušus olbaltumus atgūt pareizu trīsdimensiju formu.(Par olbaltumu globulas formas nozīmi skat. raksteli Enerģētiskā sprauga).
Bez veselas plejādes zinātniski nepierādāmu minējumu, koncepciju un hipotēžu, Sintētiskajai Evolūcijas Teorijai ir viens apgalvojums, kuram ir sakars ar raksteļa virsrakstu:
Evolucionārs Holdeins ir ieviesis terminu neotēnija. Neotēnija ir bērnības pazīmju saglabāšanās pieaugušajos, faktiski infantīlisms – bremzēta evolūcija. Tomēr evolucionists Koļcovs apgalvo pretējo: „Neotēnija ved uz uzbūves vienkāršošanos, un tādā veidā veicina progresīvo evolūciju.” Troļļi visu redz otrādi, jo viņiem ir iešķelti acu kaktiņi (Ibsens „Pērs Gints”).
Holdeins ar neotēniju izskaidro cilvēka izcelšanos: „Cilvēks ir spalvas zaudējis pērtiķis.” Par spīti tam, ka tērpšanās zvērādās cilvēku vides apstākļiem nepielāgo labāk, kā pētiķi pērtiķa kažoks. Toties cilvēka rašanās nu ir izskaidrota, un bise (virsraksts), kura pirmajā cēlienā karājās pie sienas, pēdējā cēlienā ir izšāvusi. Priekā – par To!
Pēc Vikipēdijas lapas: Sintetičeskaja Teorija Evolūciji.
Pirmp reizi publicēts 17.02.2010 iepriekšējā Aliens.lv versijā.