Aliens

Golems. Tas sasodītais BIOCENTRISKAIS VISUMS

Biocentriskā Visuma nojautas nesākas ar tiem autoriem, no kuriem kompilēts rakstiņš interneta „Starspace.” Par to jau laikam tika domājis Sidhartha un citi zem koka sēdētāji, kad runāja par fenomenu pasaules likvidāciju astoņkārtējā ceļā.

Jaunākajos laikos pirmais no tādiem „zem koka sēdētājiem” būs bijis Nils Bors. Viņš pirmais izdomāja, ka, mērot sīkdaļiņas, mēs nevaram iegūt pareizu rezultātu, jo pats mērīšanas process rezultātu izkropļo. Tāpēc jāņem palīgā novērotāja prāta apsvērumi – slavenais „Bora Papildinājuma princips” - pirmoreiz „objektīvā zinātne” kļūst subjektīva.
Bors dzīvoja Kopenhāgenā, tāpēc šādu piegājienu kvantu fizikai sauc par „Kvantu mehānikas Kopenhāgenas interpretāciju” - Rietumu pasaules objektīvajās zinātnēs tika ievests cilvēciskais, subjektīvais moments. Protams, vecie buki, tai skaitā pat Einšteins, bija pret. Tā viņi dara vienmēr. Uff.

Ap to pašu laiku Veners Heizenbergs nosauc jaunu terminu: Nenoteiktības relācija, kuras matemātiskā izteiksme ir kvantu mehānikas Viļņu funkcija. Viļņu funkcija raksturo sistēmas varbūtību, nenoteiktību. Viļņu funkcijai samazinoties, pieaug mūsu zināšana par objektu. Te parādās novērotāja loma, un tā vairs nav filozofska, kā Boram, bet matemātiska.
Ja Visums netiek novērots, viļņu funkcija liela – par viņu neko nevar pateikt. Novērojot iegūst noteiktu rezultātu, bet tiek pazaudētas dažas īpašības, kas piemita nenovēotam Visumam: novērošana ietekmē aktieri. Cik šeit fufeļzinātnes, objektīvas matemātikas vai filozofijas, zin varbūt vienīgi Valters.

Veselajam saprātam grūti sagremojamie brīnumi nebeidzas: sašķeļot neitronu, un mērot radušos meitas daļiņu spinus (rotācijas momentus), izrādās, ka daļa no spiniem ir pazudusi. Varbūt tā arī vaig būt, taču teorētiķi uzskata, ka pazudušās ir izveidojušas jaunas bezmasas un bezlādiņa daļiņas – neitrino. Tām nav ne masas, ne enerģijas, bet tikai rotācijas moments (spins), pie tam tas var būt gan „labais,” gan „kreisais." Bet labais un kreisais ir informācija.

Muļķi teorētiķi nav, neitrīno daļiņas tiešām tiek atklātas, tagad viņas ķer speciālos šķīdumos. Viņas rodas visos neitronu sabrukšanas procesos (uz zvaigznēm). Relikto neitrīno (no Pasaules radīšanas) vien ir kāds simts katrā kubikcentimerā.
Tā kā neitrīno ir daudz, viņi veido veselus laukus (klāsterus). Tā kā viņi pārnes informāciju, tie ir informācijas lauki. Atkarībā no rotācijas viziena, tie ir „labie” un „kreisie.” Vienkārši, kā Pasaules kara ekonomikā, vai ne?

Kāds tam sakars ar Biocentrisko Visumu? Tūlīt būs.

Pirms Otrā Pasaules kara uz ASV aizbēgušie izredzētie, kopā ar vietējiem izveido Prinstonas Padziļināto pētījumu institūtu. Tajā darbojas vesela rinda piepaceltu cilvēku, kuri informāciju saņem (no tiem pašiem neitrīno laukiem?) atslābinoties, un pēc tam to pārvērš matemātiskās formulās. Kvantu fizikas Kopenhāgenas interpretāciju (cilvēks kā novērotājas ietekmē rezultātu) paplašina izredzētais Eižens Vīgners: kvantu fizikā ir obligāts Visuma Saprāts kā novērotājs. Tā ir kvantu fizikas Prinstonas inerpretācija – pagaidām filozofiska, jo nav pierādījumu.

No tās kompānijas tālu strādājošais (Šveicē, CERN institūtā) Džons Bells ir visai skeptisks pret visām tām interpretācijām. Taču Alēna Aspekta grupas (Francija) un Titela un Žizēna grupas (Šveice) veiktie eksperimenti (virsgaismas ātruma daļiņu iegūšana), liek Bellam savus ieskatus mainīt. Gaismas ātrumu spēj pārsniegt tikai bezmasas daļiņas – neitrīno, vai tam līdzīgas. Atklājumus matemātiski fiksē Bells savā teorēmā (Bella teorēma). Tagad viņš ir citās domās arī par Prinstonas interpretāciju. Bella formulējums ir stipri līdzīgs: ”Visuma Saprāta koncepcija ieņem centrālo vietu dabas dziļākā izpratnē.” Šoreiz koncepcija ir pierādīta ar virsgaismas ātrumu daļiņām.

Ateisti var nesatraukties – neviens no piepaceltajiem, Edgaru Imantu Siliņu ieskaitot, Visuma Saprātu nesaista ar JHVH. Manuprāt, tas gan ir saistāms ar Vernera fon Brauna Konstruktoru, kuram noteiktā kultūrā atbilstu Dievs Tēvs.

Biocentriskā Visuma šodienas skaidrojumi:
Laiks nepastāv neatkarīgi no dzīvības, kas to pamana.
Pagātne ir tikai priekšstati mūsu prātos.
Fizika neapraksta laika būtību, tā apraksta tikai pāmaiņas.
Laiks ir prātā konstruētu notikumu summa, tas nav reāls, bet mentāls.
Laiks ir veids, kādā mēs uztveram lietas.

Telpa nav reāla, ne fizikāla, tā ir daļa no mūsu apziņas software. Mūsu cietajos pauros, piedošanu – diskos, esošā programma sajūtas pārvērš multidimensiālos objektos. (Piemini Sidhārthu – viņš piedāvāja pretējo ceļu?).

Kāpēc tad telpa nav reāla? Lūk kāpēc:
Attālumi (garumi) nav pašpietiekami, tie ir atkarīgi no mērīšanas. No Martini, no party.
Nav tādas tukšas telpas (ētera), tā pilna ar reālām un virtuālām daļiņām, tās arī uztveram.
Virsgaismas daļiņu ātrumu mērījumi pierāda, ka daļiņas nemaz nav attālinātas, tās eksistē augstākā realitātē – hologrāfiskajā Visumā. Tajā nav telpas.
Par katru no šiem apgalvojumiem var spert zemes gaisā. Ja nepaveicas medniekiem, paveicas mežacūkām. Ak, Frančeska!

Pirmo reizi publicēts 27.09.2009.iepriekšējā Aliens.lv versijā.