Golems. Konstruktors
- Detaļas
- Kategorija: Blogi
-
01 Apr 2018
- Autors Redaktors
- 1655 skatījumi
Otrā Pasaules kara beigās Vācja ar raķetēm apšauda Londonu. Raķete saucas V–2 (izrunā Fau-2) un ir pirmā cilvēku konstruētā ballistiskā raķete. Konstruktoru grupu vada Verners fon Brauns.
V-2 ražošanā tiek izmantoti arī padomju karagūstekņi. Tāpēc galvenais konstruktors Verners fon Brauns, karam tuvojoties beigām, meklē iespēju padoties amerikāņiem.
Tas viņam arī izdodas, un 1945.gada 3.maijā Verners fon Brauns, kopā ar daļu no dokumentiem un daļu konstruktoru grupas nonāk amerikāņu gūstā. Jau 1945.gada septembrī fon Brauns sāk vadīt tuvās darbības raķešu konstruēšanu ASV armijai.1956.gadā sāk vadīt ballistiskās raķetes (Jupīters–5) un pavadoņa Explorer konstruktoru grupu.Kopš 1960.gada – NASA (kosmisko lidojumu centrs) direktors, nesējraķetes „Saturns” un kosmiskā kuģa „Apollo” konstruktors.
1972.gadā Verners fon Brauns raksta vēstuli ASV Kalifornijas štata Izglītības padomei:
"A.god.Grosē kungs!
Atbildot uz Jūsu jautājumu par maniem personiskajiem uzskatiem par „Saprātīgu konstrukciju” kā ticamu zinātnisku teoriju par Visuma, dzīvības un cilvēka izcelsmi, labprāt minēšu dažus novērojumus.
Manuprāt, radīšanas ideja nav atdalāma no nepeciešmības pēc konstrukcijas. Redzot Visuma likumu un kārtību, atliek vienīgi secināt, ka tajā jābūt konstrukcijai un nolūkam. Visā pasaulē mēs redzam nepārprotamas izpausmes sakārtotam, strukturizētam plānam jeb konstrukcijai. Mēs redzam sugu vēlēšanos dzīvot un vairoties. Un mēs jūtamies niecīgi salīdzinot ar grandiozajiem spēkiem, kas darbojas galaktiku mērogā un to mērķtiecīgo sakārtotību dabā, kas apveltī sīku, bezspēcīgu sēkliņu ar spēju tapt par krāšņu ziedu. Jo labāk mēs izprotam sarežģītību Visumā un katrā elementā, jo vairāk mums ir iemesls brīnīties par to konstrukciju, pēc kuras viss veidots.
Lai gan, atzīstot Visuma konstrukcijas faktu, nepārprotami nonākam līdz jautājumam par Konstruktoru (šī tēma gan ir ārpus zinātnes redzesloka), zinātniskā metode tomēr neļauj mums izslēgt faktus, no kuriem izriet, ka Visumam, dzivībai un dabai ir sava konstrukcija. Pieprasīt ticību tikai vienam secinājumam – ka viss radies nejauši – būtu pretrunā ar zinātnes objektivitāti. Protams, ir cilvēki, kuri apgalvo, ka Visums ir attīstījies nejaušu procesu rezultātā. Tomēr, kādi nejauši procesi varētu izveidot cilvēka smadzenes vai acs sistēmu?
Daži cilvēki saka, ka zinātne nav spējusi pierādīt Konstruktora esamību. Viņi atzīst, ka ir grūti izprast daudzos pasaules brīnumus, un nenoliedz, ka mūsdienu zinātnes skatījumā Visums tiešām ir daudz brīnumaināks, nekā to spēja iedomāties viduslaiku cilvēks. Un tomēr viņi saglabā pārliecību, ka, pateicoties zinatnei, kas ir devusi tik daudz atbilžu, drīz pienāks diena, kad mēs spēsim saprast pat fundamentālu likumu rašanos bez dievišķas līdzdalības. Viņi pieprasa, lai zinātne pierāda Dieva esamību. Bet vai ir jāiededz svece, lai ieraudzītu Sauli?
Daudzi inteliģenti un krietni cilvēki saka, ka nespēj iedomāties Konstruktoru. Bet vai fiziķis spēj iztēloties elektronu? Elektrons ir fiziski neredzams, tomēr mēs tik labi pazīstam tā darbību, ka lietojam to savu pilsētu apgaismošanai, lidmašīnu vadīšanai nakts tumsā un visprecīzāko mērījumu veikšanai. Kāda dīvana loģika liek dažiem fiziķiem uzskatīt par reāliem neredzamos elektronus, bet tajā pašā lakā nepieņemt konstruktora realitāti tādēļ, ka viņi to nespēj iedomāties. Baidos, ka viņi pat īsti nesaprot elektronu, ir gatavi to pieņemt tikai tāpēc, ka, izmantojot citās sfērās iegūtās zināšanas, viņiem ir izdevies radīt atoma modeli, bet viņi nezin, kā sākt veidot Dieva modeli.
Ja vispārējais secinājums, pie kura nonākam darba rezultātā, izrādīsies neaptveams, tas vienmēr atradīsies ārpus zinātnes kompetences.
Mums, NASA darbiniekiem, bieži jautā, kāds ir īstais iemesls pārsteidzošajai panākumu virknei Apollo lidojumos uz Mēnesi. Vienīgā godīgā atbilde, manuprāt, ir tāda, ka mēs vienmēr cenšamies ņemt vērā visus iespējamos faktorus. Ar tādu pašu zinātnisku objektivitāti es atbalstu alternativu Visuma, dzīvības un cilvēka izcelšanās teorijas mācīšanu dabas zinātņu priekšmetā skolā. Būtu kļūdaini neņemt verā varbūtību, ka Visms ir bijis plānots, nevis radies nejauši.
Ar sirsnīgiem sveicieniem
Verners fon Brauns."
Bet Gagarins teica: „Kosmosā biju, Dievu neredzēju.” - atceras golems.
Pirmo reizi publicēts 20.08.2009 Aliens.lv iepriekšējā versijā.